Atzinums

Latvijas Ornitoloģijas biedrība ir iepazinusies ar Latvijas Nacionālā klimata un enerģētikas plāna 2021.–2030. gadam” (turpmāk – plāns) sadaļām, kas attiecas uz ZIZIMM sektoru, un izskata būtiskus iebildumus. Šobrīd plānā sniegtā informācija ir nepilnīga, pretrunīga un vietām arī kļūdaina.

Zināms, ka ZIZIMM sektorā piesaiste ir ievērojami samazinājusies, taču šī samazinājuma galvenie iemesli plānā tiek ignorēti. Galvenais iemesls piesaistes samazinājumam ZIZIMM sektorā ir mežizstrādes apjomu pieaugums[1], nevis “pieaugušu un pāraugušu mežu īpatsvara pieaugums”, kā tiek apgalvots plānā. Otrkārt, būtiska loma piesaistes samazinājumā ir atmežošanai, kas gan plānā tiek pieminēts, bet risinājumi netiek piedāvāti. Līdz ar to plānā vispār netiek apskatīti visefektīvākie pasākumi piesaistes palielināšanai mežā (un ZIZIMM sektorā kopumā): mežizstrādes apjoma samazināšana un atmežošanas ierobežošana (kontekstā, piemēram, ar AS “Latvijas valsts meži” stratēģijā paredzēto ceļu būvi valsts mežos). Nozīmīga ietekme uz ZIZIMM sektora emisijām ir arī kūdras ieguvei, un arī šo emisiju ierobežošanas pasākumi plānā nav iekļauti.

Savukārt par to, kādi pasākumi ZIZIMM sektorā plānā ir ietverti, un to ietekmi uz oglekļa bilanci informācija ir ļoti nepilnīga. Nav saprotams, kādi pasākumi ietverti “pasākumu scenārijā” un kādu efektu katrs no šiem pasākumiem dotu. Nacionālās enerģētikas un klimata padomes Zemes sektora (t.sk. mežsaimniecība) un lauksaimniecības darba grupas sanāksmē 2022. gada februārī tika prezentēti vairāki meža apsaimniekošanas scenāriji, taču uzrādītais rezultāts (kopējā piesaiste ZIZIMM sektorā uz 2030. gadu) neatbilst nevienam no tiem.

Tabulā “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai (indikatīvi)” (14. lpp.) indikatīvie SEG emisiju ietaupījumi norādīti pa visiem pasākumiem kopā, nevis katru atsevišķi (kā citu sektoru gadījumā). Prognozētais emisiju samazinājums pa pasākumiem norādīts, 3. pielikumā (125.–126. lpp.), taču norādītie rezultāti ir ārpus plāna tvēruma – attiecas uz 2050. gadu –, bet rezultāts uz 2030. gadu nav norādīts. Redzamas arī pretrunas: 44. lpp. norādīts, ka koksnes ķīmiskās šķiedras ražotnei “būtu minimāla ietekme uz SEG emisijām”, taču 126. lpp. uzsvērts, ka šādas ražotnes izveidošana ir “viens no svarīgākajiem pasākumiem 2030. gada mērķu sasniegšanai”.

Turklāt atruna 91. lpp., kurā norādīts, ka “jāturpina darbs, lai konkretizētu ZIZIMM mērķa scenārijā iekļaujamos pasākumus”, liek domāt, ka arī plāna izstrādātājiem šobrīd nav skaidrs, kādi pasākumi plānā būtu iekļaujami.

Savukārt 90. lpp. norādītais, ka “mērķtiecīga meža apsaimniekošana un ZIZIMM mērķa scenārija projektā identificēto papildus pasākumu īstenošana (mežu mēslošana, hidroloģiskā režīma uzlabošana, apmežošana)”, liek domāt, ka konkrēti uzskaitītie pasākumi ir tikai daļa no scenārija, kurā būtiska loma arī tam, kā tiek definēta “mērķtiecīga meža apsaimniekošana”. Plānā šādas definīcijas nav, taču saskaņā ar iepriekš minētajā darba grupā prezentētajām prognozēm “mērķtiecīga meža apsaimniekošana” uz 2030. gadu radītu lielākas emisijas ZIZIMM sektorā (mazāku piesaisti mežā) nekā bāzes scenārijs. Savukārt tas, kādu rezultātu dotu bāzes scenārijs kopā ar identificētajiem papildu pasākumiem, acīmredzot nav vērtēts.

Plānā trūkst informācijas par to, kā paredzēts uzlabot meža augšņu aizsardzību. Augsne ir gan būtiska oglekļa krātuve, gan svarīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Iepriekš prezentētie materiāli liek domāt, ka nav ņemts vērā, kā dažādi apsaimniekošanas scenāriji ietekmēs emisijas no augsnes. Ja plānā šī informācija ir ņemta vērā, to būtu atbilstoši jāatspoguļo.

Eiropas Komisijas publicētās vadlīnijās dabai draudzīgai apmežošanai, meža atjaunošanai un koku stādīšanai norādīts, ka būtu jāizvairās no kūdras augšņu apmežošanas, tā vietā nodrošinot ekoloģiski pamatotu ekosistēmas atjaunošanu[2]. Iepriekš prezentētā informācija liek domāt, ka nav izvērtēts scenārijs, kurā kūdras augsnēs tiek atjaunoti mitrāji, nevis tās tiek apstādītas ar kokiem.

Vairākiem no plānā minētajiem pasākumiem, piemēram, zālāju apmežošanai, slapjo mežu nosusināšanai, mežu mēslošanai, prognozējama būtiska negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Ticami, ka tas attiecas arī uz plānā nedefinēto “mērķtiecīgo mežu apsaimniekošanu”, kas gan samazinātu mežu bioloģisko daudzveidību, gan vājinātu meža ekosistēmu noturību pret klimata pārmaiņām. Šo iemeslu dēļ plānam būtu jāveic stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.


[1] https://unfccc.int/documents/627724

[2] https://environment.ec.europa.eu/publications/guidelines-biodiversity-friendly-afforestation-reforestation-and-tree-planting_en
 

-