Atzinums

Iebildums par Ministru kabineta noteikumu projektu “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības”

Iebilstam pret Ministru kabineta noteikumu projekta “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības” virzīšanu pašreizējā redakcijā, jo projekts nenodrošina pietiekami skaidru, vienotu un praktiski izpildāmu prasību sistēmu vēja elektrostaciju ekspluatācijas radītās ietekmes kontrolei, uzraudzībai un novēršanai.

Projekta būtiskākā problēma nav tikai atsevišķu robežlielumu vai prasību saturs, bet gan nepietiekami noteikta prasību piemērošanas metodika, kontroles process, datu pieejamība, mērījumu neatkarība, operatora atbildība un tiesiskās sekas neatbilstības gadījumā. Šādā redakcijā pastāv risks, ka noteikumos paredzētās prasības praksē nebūs pietiekami pārbaudāmas un iedzīvotāju, vides un publiskās drošības aizsardzība būs atkarīga no operatora izvēlētās interpretācijas.

Īpaši nepieciešams precizēt trokšņa regulējumu, skaidri nošķirot piemērojamos rādītājus, mērījumu vietas, vidējošanas periodus, VES darbības režīmus, meteoroloģiskos apstākļus un mērījumu nenoteiktību. Dati pie vēja ātruma 6 un 8 m/s ir nepieciešami, taču tie nedrīkst būt vienīgie novērtējamie apstākļi, ja konkrētās VES trokšņa līmenis var būt augstāks citā darbības vai meteoroloģiskajā režīmā.

No projekta ir svītrojams 12. punktā ietvertais princips “nav dzirdams – nemēra”. Subjektīva cilvēka dzirdamība nevar būt priekšnoteikums tam, vai tiek veikts objektīvs vides trokšņa mērījums. Šāda pieeja rada nepamatotu pierādīšanas slogu iedzīvotājam un nav savienojama ar objektīvas, reproducējamas un pārbaudāmas kontroles principu.

Vienlaikus noteikumos jāparedz skaidrs kontroles finansēšanas un neatkarības mehānisms: operators sedz nepieciešamās kontroles izmaksas, savukārt kompetentā valsts iestāde nosaka mērījuma nosacījumus un nodrošina neatkarīgas laboratorijas izvēli vai kontroli pār tās neatkarību. Iedzīvotājam nav pieļaujams uzlikt sākotnējo finanšu risku par iespējama operatora pārkāpuma konstatēšanu.

Kumulatīvā ietekme jāvērtē konkrētajā ietekmes novērtēšanas vietā, aizsargājamajā teritorijā vai sugas populācijā, ņemot vērā visas attiecīgās vēja elektrostacijas neatkarīgi no operatora, projekta nosaukuma, pieslēguma punkta vai formālās piederības vienam “vēja parkam”. Pretējā gadījumā regulējums var nenovērtēt faktisko kopējo ietekmi uz cilvēkiem un vidi.

Mirgošanas regulējumā teorētiskie aprēķini var kalpot kā sākotnējais skrīninga instruments, taču aizsargājamās telpās faktiskā nepieļaujamā mirgošanas ietekme ir tehniski jānovērš. Šādai sistēmai jābūt automātiskai, atteices drošai un auditējamai, nevis balstītai tikai uz operatora deklarācijām vai teorētisku modeli.

Putnu un sikspārņu aizsardzības prasībām jābūt adaptīvām visā VES ekspluatācijas laikā. Ietekmes uz vidi novērtējums ir sākotnējais pamats, nevis pamats dabas situācijas “iesaldēšanai” uz 20–30 gadiem. Ja monitoringa dati ekspluatācijas laikā uzrāda jaunu vai būtiski lielāku ietekmi, noteikumiem jāparedz pienākums piemērot papildu aizsardzības pasākumus. Pievēršama uzmanība migrējošiem putniem. Ja operators izvēlas būvēt putnu migrācijai nozīmīgās teritorijās, jānosaka darbības liegums migrācijas laikā.

Drošības sadaļā nepieciešams paredzēt objektam specifisku risku analīzi, ledus un konstrukciju daļu krišanas zonas, ugunsgrēka agrīnu atklāšanu, publiskās piekļuves pārvaldību, incidentu reģistrēšanu un ziņošanu, periodiskas neatkarīgas tehniskās pārbaudes, kā arī īpašu kontroli gadījumos, kad tiek pagarināts VES ekspluatācijas termiņš.

Attiecībā uz jau ekspluatācijā esošām VES rezultāta prasības un robežlielumi piemērojami nekavējoties. Vienlaikus tehniskai pielāgošanai var paredzēt skaidru pārejas periodu, piemēram, 6–12 mēnešus. Nav pieļaujama nenoteikta prasību piemērošanas atlikšana līdz operatora paša izvēlētam iekārtu modernizācijas vai atjaunošanas brīdim, jo tas nenodrošina iedzīvotāju un vides aizsardzību.

Visbeidzot, VES demontāžas un finanšu nodrošinājuma jautājumi regulējami atsevišķi atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 31.^8 pantam. Vienlaikus pilnvērtīgai kultūras mantojuma, ainavas, skatu, teritorijas rekultivācijas un drošas publiskās piekļuves aizsardzībai nepieciešams nodrošināt atbilstošu papildu deleģējumu vai paralēlu tiesisko instrumentu.

Līdz ar to uzskatām, ka noteikumu projekts pašreizējā redakcijā nav gatavs pieņemšanai. Pirms tā tālākas virzības nepieciešams būtiski precizēt prasību piemērošanas metodiku, kontroles un mērījumu kārtību, datu pieejamību, operatora atbildību, neatkarīgas kontroles mehānismus, kumulatīvās ietekmes novērtēšanu, adaptīvas dabas aizsardzības prasības, drošības kontroli un skaidras tiesiskās sekas prasību neizpildes gadījumā.

-

Biedrība iebilst pret trokšņa, zemfrekvences trokšņa un infraskaņas regulējuma tvērumu MK noteikumu projektā. Netabilsošas mērvienības, novecojusi metodika, nepamatoti robežlielumi.
Aicinām pilnībā paŗstrādāt šo sadaļu.

-

MK noteikumu projekta II nodaļa ir nozīmīgs solis tikai tajā ziņā, ka tā pirmo reizi mēģina atsevišķi regulēt VES radītu vides troksni un zemas frekvences troksni. Tomēr pašreizējā redakcija neatrisina tās pašas kvalitātes problēmas, kas jau redzamas gandrīz visos VES ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesos: modelēšanas nenoteiktības neuzrādīšanu, konkrētu ēku skaņas izolācijas nepārbaudīšanu, kumulatīvās ietekmes nepilnīgu izvērtēšanu, nepietiekamu pēcekspluatācijas kontroli un 0–10 Hz / 1–10 Hz diapazona atstāšanu ārpus regulējuma. 
Analizējot IVN ziņojumus, kuri seko VVD noteiktajām vadlīnijām, kurās zemas frekvences trokšņa novērtēšanai izmantota Dānijas pieeja, jo Latvijā nav specifisku robežlielumu un novērtēšanas kārtības, mēs nepārtraukti sastopamies ar virkni problēmām, kuras netiek novērstas arī plānotajā regulējumā:
1) gan līdzšinējie IVN, gan plānotais regulējums pārņem 10–160 Hz un 20 dB iekštelpu etalonu no Dānijas, bet neveic pietiekamu pārnesamības pārbaudi uz Latvijas lauku dzīvojamām ēkām. Dānijas regulējums zemas frekvences troksni definē kā 10–160 Hz A-svērtu iekštelpu līmeni un paredz 20 dB robežu modelētai turbīnu darbībai pie vēja ātruma 6 un 8 m/s. Vienlaikus Dānijas vadlīnijas skaidro, ka iekštelpu zemas frekvences trokšņa aprēķinā izmanto ēku skaņas izolācijas korekcijas, un 2016. gada mērījumi parādīja, ka vieglām vasarnīcām ir sistemātiski zemāka skaņas izolācija, aptuveni par 5 dB, tāpēc Dānijas sistēmā šādām ēkām paredzētas īpašas vērtības. Latvijas apstākļos šīs ēku skaņas izolācijas korekcijas netiek ņemtas vērā, nav pielāgotas vietējiem apstākļiem.
2) noteikumu projekts pašreizējā redakcijā zemas frekvences trokšņa regulējumu balsta uz A-svērtu summāro rādītāju 10–160 Hz diapazonā. Šāda pieeja daļēji pārņem Dānijas VES zemas frekvences trokšņa metodi, taču tā neatrisina ļoti zemu frekvenču un infraskaņas novērtējumu zem 10 Hz. A-svērums būtiski samazina zemāko frekvenču ieguldījumu, piemēram, pie 10 Hz A-svēruma korekcija ir -70,4 dB, pie 20 Hz -50,5 dB un pie 50 Hz -30,2 dB. Tādēļ A-svērts summārais rādītājs viens pats nav pietiekams, lai raksturotu faktisko skaņas spiediena spektru un pārbaudītu, vai VES radītā ļoti zemas frekvences skaņa vai infraskaņa nav būtiska dzīvojamās ēkās.
Lai novērstu šo trūkumu, noteikumu projektā jāparedz, ka primārais aprēķina un mērījuma rezultāts ir neizsvērts skaņas spiediena spektrs dB(Z), no kura pēc tam aprēķina A-svērtos un G-svērtos rādītājus. Infraskaņas komponentes 1–20 Hz diapazonā jāvērtē, izmantojot ISO 7196 G-svēruma pieeju, savukārt 1–10 Hz diapazona neiekļaušana izvērtējumā ir īpaši jāpamato. Ja VES lāpstiņu pārejas frekvence vai tās harmonikas atrodas zem 10 Hz, tad IVN un ekspluatācijas monitoringā jānorāda šo komponentu frekvences un līmeņi, nevis jāsecina par ietekmes nebūtiskumu tikai pēc A-svērta 10–160 Hz rādītāja.

-

Pašreizējais 5. punkts pārāk lielā mērā balstās uz brīdinājumu un termiņu pārkāpuma novēršanai. Veselības aizsardzības gadījumā ar to nepietiek.

Konstatējot šo noteikumu prasību pārkāpumu vai gadījumu, kad elektroenerģijas ražotājs nav nodrošinājis šajos noteikumos paredzēto monitoringu, datu pieejamību vai neatkarīgu pārbaudi, dienests nekavējoties lemj par vēja elektrostacijas vai attiecīgo vēja elektrostaciju darbības ierobežošanu, darbības režīma maiņu, darbības apturēšanu vai darbības uzsākšanas aizliegumu līdz pārkāpuma novēršanai. Ja pārkāpums attiecas uz trokšņa vai zemas frekvences trokšņa robežlielumu pārsniegumu dzīvojamā vai publiskā ēkā, dienests piemēro tūlītējus pagaidu darbības ierobežojumus līdz atkārtotas neatkarīgas pārbaudes rezultātu saņemšanai.

Atruna “ja atzinums, akcepta lēmums vai tehniskie noteikumi neparedz citādāk” ir bīstama. Šāda redakcija ļauj agrākā IVN atzinumā vai tehniskajos noteikumos noteikt atšķirīgu, iespējams, vājāku aizsardzības režīmu. Ja šie noteikumi tiek pieņemti kā minimālā aizsardzības sistēma, tad IVN atzinums vai tehniskie noteikumi drīkst paredzēt tikai stingrākas prasības, nevis atkāpes uz leju.
Otrā problēma: 40 dB dienā, vakarā un naktī automātiski nenodrošina PVO 45 dB Ldvn/Lden vadlīniju ievērošanu. Ldvn/Lden rādītājā vakaram un naktij piemēro korekciju, tāpēc situācijā, kur diena, vakars un nakts katrs ir 40 dB(A), summārais Ldvn var pārsniegt 45 dB. PVO vadlīniju mērķis ir cilvēku veselības aizsardzība no vides trokšņa, tostarp VES trokšņa, un tajās 45 dB Lden vērtība tiek izmantota kā veselības aizsardzības orientieris. Tādēļ projektā papildus periodu robežām jāiekļauj arī tiešs Ldvn/Lden nosacījums.

Ja atzinums, akcepta lēmums vai tehniskie noteikumi paredz stingrākas prasības, piemēro stingrākās prasības. Vēja elektrostaciju un ar tām funkcionāli saistītās infrastruktūras radītais summārais vides trokšņa līmenis ietekmējamā teritorijā nedrīkst pārsniegt dienas, vakara un nakts trokšņa rādītāju 40 dB(A), un vienlaikus summārais Ldvn/Lden rādītājs nedrīkst sasniegt vai pārsniegt 45 dB(A), vērtējot pēc aprēķina augšējās ticamības robežas. Vēja elektrostaciju radītais A-svērtais ekvivalentais skaņas spiediena līmenis pie nominālās jaudas un akustiski nelabvēlīgākajā normālas ekspluatācijas režīmā nedrīkst pārsniegt 45 dB(A) ietekmējamā teritorijā.

20 dB(A) un 25 dB(A) robežas ir iekšēji pretrunīgas. Ja summārais zemas frekvences troksnis nedrīkst pārsniegt 20 dB(A), tad nav loģiski atļaut 25 dB(A) pie nominālās jaudas. Nominālā jauda ir viens no normālas ekspluatācijas režīmiem, nevis ārkārtas stāvoklis. Šāda redakcija faktiski legalizē piecus decibelus lielāku ietekmi tieši režīmā, kurā emisija var būt būtiska.
Bez tam A-svērts gala rādītājs būtiski nomāc zemo frekvenču ieguldījumu un tādēļ viens pats neļauj pārbaudīt, kāda ir faktiskā skaņas spiediena enerģija ļoti zemu frekvenču un infraskaņas diapazonā. Jāņem vērā, ka lāpstiņu pārejas frekvence un tās harmonikas lielām modernām VES atrodas infraskaņas diapazonā; jaunākā literatūrā norādīts, ka lielām turbīnām mērījumiem būtu jāsniedzas līdz 0,1 Hz, lai aptvertu lāpstiņu pārejas frekvenci, kas sagaidāma ap 0,2–0,5 Hz. Līdz ar to korekta rādītāja izvēle regulējumā ir būtiska kvalitatīva normatīva izveidei. Ja infraskaņa tiek emitēta nozīmīgos apjomos, tad tai jātiek uzrādītai gan neizsvērtu skaņas spiediena mērījumos, gan aprēķinātā G-svērumā saskaņā ar standartiem. 

Vēja elektrostaciju radītais summārais zemas frekvences skaņas spiediena līmenis 10–160 Hz diapazonā dzīvojamo un publisko ēku iekštelpās nedrīkst pārsniegt 20 dB(A). Atbilstību robežvērtībai vērtē, izmantojot primāros neizsvērta skaņas spiediena spektra datus 1/3 oktāvu joslās un aprēķinot A-svērto summāro rādītāju no šiem datiem. Aprēķinos un mērījumos norāda arī neizsvērto dB(Z) spektru.

Vēja elektrostaciju radītā skaņa 1–20 Hz diapazonā vērtējama atsevišķi kā infraskaņas komponente, izmantojot ISO 7196 G-svēruma pieeju un neizsvērtu skaņas spiediena spektru. Ja netiek veikts šāds izvērtējums, IVN ziņojumā, tehniskajos noteikumos vai monitoringa pārskatā sniedzams skaidrs metodoloģisks pamatojums, kāpēc konkrētajā gadījumā 1–20 Hz diapazona ietekme nav būtiska.

Dānijas vadlīnijas norāda, ka iekštelpu zemas frekvences trokšņa aprēķinā izmanto ēku skaņas izolācijas korekcijas, un 2016. gada mērījumi parādīja, ka vieglām vasarnīcām ir sistemātiski zemāka skaņas izolācija, aptuveni par 5 dB, tāpēc Dānijas sistēmā šādām ēkām paredzētas īpašas vērtības. Kā arī Dānijas vadlīnijās ir specifiski norādījumi par mērījumu un aprēķinu nenoteiktības pielietošanu, kas standarta situācijās tiek pieņmeta kā +/- 2 dB.

Zemas frekvences trokšņa un infraskaņas prognozēšanai izmanto šo noteikumu pielikumā ietverto metodi, obligāti saglabājot un iesniedzot primāros neizsvērta skaņas spiediena spektra datus. A-svērtais, G-svērtais un summārais rādītājs aprēķināms no primārajiem spektrālajiem datiem, nevis izmantojams kā vienīgais sākotnējais novērtējuma rezultāts.

Vēja elektrostaciju radītā zemas frekvences trokšņa līmeņa prognozēšanai un novērtēšanai izmanto šo noteikumu pielikumā ietverto aprēķinu metodi, obligāti norādot izmantotos 1/3 oktāvu vai šaurjoslas skaņas jaudas spektra datus; emisijas datu izcelsmi, mērījumu standartu, mērījumu nenoteiktību un sērijveida izkliedi; prognozes modeļa nenoteiktību; kopējo augšējās ticamības robežu; ēku skaņas izolācijas pieņēmumus; jutīguma aprēķinu ar nelabvēlīgāku skaņas izolācijas scenāriju.

Ja aprēķinātais zemas frekvences trokšņa līmenis, izmantojot tipiskas dzīvojamās ēkas skaņas izolācijas pieņēmumu, pārsniedz 13,5 dB(A), jāveic jutīguma aprēķins ar vieglākas konstrukcijas vai zemākas skaņas izolācijas ēkas scenāriju. Ja pēc jutīguma aprēķina vai augšējās ticamības robežas tiek sasniegti 20 dB(A), attiecīgais VES izvietojums, modelis vai darbības režīms nav pieļaujams bez papildu trokšņa mazināšanas pasākumiem.

9. punkts aprobežojas ar LWA datiem pie 6 un 8 m/s. Mūsdienu lieljaudas VES zemas frekvences emisija var nebūt visnelabvēlīgākā tieši pie šiem diviem vēja ātrumiem. Jāvērtē arī konkrētās VES akustiski nelabvēlīgākais normālas ekspluatācijas režīms, nominālās jaudas režīms un trokšņa samazināšanas režīmi. Turklāt jāizmanto nevis tikai A-svērts LWA, bet pilns 1/3 oktāvu vai šaurjoslas skaņas jaudas spektrs.

Zemas frekvences trokšņa un infraskaņas aprēķiniem izmanto datus par vēja elektrostaciju radīto skaņas jaudu pilnā frekvenču spektrā vismaz 1/3 oktāvu joslās no 0,5 vai 1 Hz līdz 160 Hz, kā arī no 160 Hz līdz 10 000 Hz vides trokšņa izvērtēšanai. Aprēķinus veic pie vēja ātrumiem 6 m/s un 8 m/s 10 m augstumā virs zemes virsmas, pie nominālās jaudas, kā arī pie konkrētās VES akustiski nelabvēlīgākā normālas ekspluatācijas režīma. Ja VES modelim zemas frekvences skaņas jauda ir augstāka citā ekspluatācijas režīmā, aprēķinos izmanto šo režīmu.

Kumulatīvos trokšņa aprēķinos jāņem vērā viss VES parka radītais trokšņa piesārņojums, kā arī citu netālu VES ietekme.

Ja trokšņa piesārņojumu rada vairākas vēja elektrostacijas vai vairāki vēja parki, tad, veicot trokšņa rādītāju novērtēšanu ietekmējamā teritorijā un zemas frekvences trokšņa un infraskaņas novērtēšanu novērtēšanas vietā, nosaka un vērtē summāro ietekmi no visām vienlaikus darbojošām vēja elektrostacijām un ar tām funkcionāli saistītās infrastruktūras, tostarp transformatoriem, apakšstacijām, dzesēšanas iekārtām un citiem stacionāriem trokšņa avotiem.

Kumulatīvajā izvērtējumā iekļauj arī citus esošus, akceptētus, IVN procesā esošus vai tehnisko noteikumu stadijā esošus vēja parkus, ja to ietekmes zonas pārklājas vai ja to ieguldījums konkrētajā novērtēšanas vietā var pārsniegt 0,5 dB. Ja precīzi dati nav pieejami, izmanto pamatotu sliktākā gadījuma scenāriju, nevis kumulatīvo ietekmi atstāj ārpus izvērtējuma.

Vienā punktā nav iespējams novērtēt trokšņa ietekmi uz visiem jutīgajiem uztvērējiem. Piemēram, EKO Ziemeļi gadījumā B alternatīva aptver 20 VES un 43 dzīvojamās ēkas zemas frekvences trokšņa aprēķinos; vienā punktā veikts monitorings nevar raksturot visas ietekmētās mājas, atšķirīgus vēja virzienus, reljefu, apbūvi, ēku konstrukcijas un kumulatīvo ietekmi. IVN programmā EKO Ziemeļi gadījumā pat bija norādīts, ka jāņem vērā arī “Ēdole - Austrumi” un “Ventspils 2” VES izvietojums

Elektroenerģijas ražotājs nodrošina neatkarīgas akreditētas laboratorijas veiktu trokšņa, zemas frekvences trokšņa un, ja piemērojams, infraskaņas monitoringu vismaz:
visās dzīvojamās un publiskās ēkās, kur modelētais Ldvn/Lden ir 40 dB(A) vai augstāks;
visās dzīvojamās un publiskās ēkās, kur modelētais zemas frekvences trokšņa līmenis pārsniedz 13,5 dB(A);
visās dzīvojamās un publiskās ēkās, kur aprēķins ar nenoteiktību vai sliktākas skaņas izolācijas scenāriju sasniedz 20 dB(A);
visās dzīvojamās un publiskās ēkās, kur iedzīvotāji iesnieguši pamatotu sūdzību;
vismaz vienā kontrolpunktā katrā dominējošā vēja virziena sektorā un katrā dzīvojamo ēku grupā.

Monitorings veicams pirms ekspluatācijas uzsākšanas fona līmeņa noteikšanai, pirmajā ekspluatācijas gadā vismaz četrās sezonās, kā arī atkārtoti pēc katras VES modeļa, darbības režīma, programmatūras, spārnu, trokšņa mazināšanas režīma vai parka konfigurācijas izmaiņas.

No projekta ir svītrojams 12. punktā ietvertais princips “nav dzirdams – nemēra”. Subjektīva cilvēka dzirdamība nevar būt priekšnoteikums tam, vai tiek veikts objektīvs vides trokšņa mērījums. Šāda pieeja rada nepamatotu pierādīšanas slogu iedzīvotājam un nav savienojama ar objektīvas, reproducējamas un pārbaudāmas kontroles principu.
 

-

13. punkts nosaka izmaksu risku iedzīvotājam un ierobežo neatkarīgu mērījumu tiesības ar divu kilometru rādiusu. Zemas frekvences troksnis un kumulatīva ietekme var būt nozīmīga arī tālāk par 2 km, it īpaši lielu VES parku gadījumā. Turklāt, ja normatīvā kontroles sistēma ir nepilnīga, izmaksu pārlikšana uz iedzīvotāju rada atturošu efektu.

Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais lietotājs, kura īpašums atrodas VES ietekmes zonā vai kurā atbilstoši aprēķiniem, monitoringam vai faktiskajām sūdzībām iespējama robežvērtību sasniegšana vai pārsniegšana, var organizēt neatkarīgas akreditētas laboratorijas mērījumus. Divu kilometru attāluma ierobežojumu nepiemēro, ja īpašums atrodas modelētajā trokšņa, zemas frekvences trokšņa vai infraskaņas ietekmes zonā vai ja pastāv kumulatīvās ietekmes risks.

Ja mērījumi veikti īpašumā, kas atrodas modelētajā ietekmes zonā, kur aprēķinātais Ldvn/Lden pārsniedz 40 dB(A) vai zemas frekvences trokšņa līmenis pārsniedz 13,5 dB(A), mērījumu izmaksas sedz elektroenerģijas ražotājs neatkarīgi no tā, vai konkrētajā mērījuma reizē konstatēts pārsniegums. Ja iesniegums acīmredzami nav saistīts ar VES ietekmi vai ir atkārtoti nepamatots, Veselības inspekcija var lemt par citu izmaksu sadalījumu.

Punkts paredz atbrīvot no monitoringa, ja parks atrodas tālāk par 2 km no jebkuras novērtēšanas vietas. Šāda robeža ir mehāniska un neatbilst ne zemas frekvences skaņas izplatīšanās īpatnībām, ne kumulatīvās ietekmes loģikai. Kritērijam jābūt balstītam uz modelēto ietekmi ar nenoteiktību, nevis uz apaļu attāluma skaitli, jo fizikai šāda birokrātiska elegance nav saistoša.

Šo noteikumu monitoringa prasības nav atkarīgas tikai no attāluma līdz vēja elektrostacijai. Monitoringa apjomu nosaka, ņemot vērā modelēto trokšņa, zemas frekvences trokšņa un infraskaņas ietekmi, aprēķinu nenoteiktību, kumulatīvo ietekmi, ēku faktiskās skaņas izolācijas īpašības un saņemtās sūdzības.

Elektroenerģijas ražotāju var atbrīvot no regulāra monitoringa tikai tad, ja neatkarīgs aprēķins ar augšējās ticamības robežu pierāda, ka nevienā dzīvojamā vai publiskā ēkā Ldvn/Lden nepārsniedz 40 dB(A), zemas frekvences trokšņa līmenis nepārsniedz 13,5 dB(A), nav kumulatīvās ietekmes riska un nav saņemtas pamatotas sūdzības.

16.punkts:
Iebildumi: 
Sinhronizācija ir pozitīvs risinājums, bet nepietiekams. Sabiedrības intereses prasa minimālo nepieciešamo intensitāti, redzamības pielāgošanu un, ja aviācijas drošība pieļauj, aktivizēšanu pēc faktiskas gaisa satiksmes. Nakts gaisma ir ilgstoša kumulatīva ietekme, ko projekts faktiski neregulē
 

Ieteicamā redakcija
Aizsarggaismas savstarpēji sinhronizē un ekspluatē ar mazāko aviācijas drošības prasībām atbilstošo intensitāti. Ja aviācijas drošības regulējums un kompetentā iestāde to pieļauj, izmanto redzamībai pielāgojamu vai pēc faktiskas gaisa satiksmes aktivizējamu sistēmu. Operators ne retāk kā reizi piecos gados izvērtē tehniski pieejamus gaismas piesārņojuma samazināšanas risinājumus.

Iebildumi:
MK noteikumu projektā nav noteikts, kas notiek sistēmas atteices, sensora kļūdas vai sakaru zuduma gadījumā. Sabiedrība prasa pārbaudāmus notikumu žurnālus. Ja atstāj sākotnējo redakciju, sistēmas esamība kļūs par formālu atbilstību arī tad, ja tā nav kalibrēta vai nedarbojas. Atteices laikā mirgošana var turpināties bez sekām.

 

Ieteicamā redakcija
VES aprīko ar automātisku mirgošanas kontroles sistēmu un manuālu rezerves vadību. Sistēmas atteices, sensora datu zuduma vai neiespējamas darbības pārbaudes laikā VES automātiski pāriet režīmā, kas nepieļauj mirgošanu novērtēšanas vietā. Sistēmas signālus, apturēšanas komandas, faktisko VES reakciju, atteices un manuālas pārslēgšanas reģistrē.

Projekts pārņem 8 stundas gadā un 30 minūtes dienā kā pieļaujamu faktisko līmeni, bet biedrības pozīcija prasa 0 minūšu faktisko mirgošanu, ja automātiska apturēšana to tehniski ļauj novērst. Ja atstāj sākotnējo redakciju, iedzīvotājam normatīvi jāpiecieš līdz pusstundai dienā atkārtota mirgošana, lai gan sistēma var precīzi apturēt turbīnu. Kumulatīvi tas nostiprina traucējumu kā pieļaujamu normu.
 

Ieteicamā redakcija
Faktiska mirgošana novērtēšanas vietā nav pieļaujama. Ja modelis paredz iespējamu mirgošanu, VES automātiski aptur attiecīgajā laikposmā, ņemot vērā faktiskos saules spīdēšanas un VES darbības apstākļus. Teorētisko sliktākā gadījuma mirgošanas laiku izmanto tikai sistēmas projektēšanai un riska skrīningam, nevis kā iedzīvotājam pieciešamu faktiskās ietekmes kvotu.

VARAM norāda uz nekonsekventu attāluma atskaites punktu. Uzsveram, ka 2 km ir administratīvs slieksnis, nevis fiziska robeža; mirgošanas ģeometrija atkarīga no turbīnas izmēra, reljefa un saules leņķa.
Ja atstāj sākotnējo redakciju, vieta aiz 2 km, kur modelis tomēr rāda mirgošanu, netiks vērtēta. Attāluma mērīšana no torņa, nevis rotora telpiskās ietekmes, rada robežgadījumu strīdus.
 

Ieteicamā redakcija
Mirgošanu novērtē visās novērtēšanas vietās, kurās ģeometriskais modelis paredz iespējamu ietekmi. Divi kilometri no VES torņa ass ir minimālais obligātais skrīninga rādiuss, nevis ietekmes ārējā robeža.

Iebilstam pret tvēruma ierobežošanu tikai ar kritiski un stipri apdraudētām dienas plēsīgo putnu sugām. Nepieciešams aptvert jutīgas, aizsargājamas, apdraudētas un migrējošas sugas, kā arī esošās VES un riskus, kas atklāti tikai ekspluatācijas laikā. Nepieciešama aizsardzība migrējošiem putniem.

 

Ja sākotnējā izvērtējumā, ietekmes uz vidi novērtējumā vai ekspluatācijas monitoringā konstatēts būtisks sadursmju, bojāejas vai traucējuma risks īpaši aizsargājamai, apdraudētai, jutīgai, vai citādi  negatīvi ietekmētai populācijas vai migrējošai putnu sugai, operators ievieš automātisku vai citu pierādīti efektīvu aizsardzības sistēmu, kas savlaicīgi detektē risku un aptur vai drošā režīmā pārslēdz attiecīgo VES. Detektēšanas attālums un reakcijas laiks nodrošina sadursmes novēršanu un nav mazāks par 500 metriem, ja vien ar neatkarīgiem pierādījumiem nav pamatots līdzvērtīgs vai augstāks aizsardzības līmenis. Migrācijas laikā Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt sezonālu vai situatīvu apturēšanu.

 Projekts ļauj pārskatīt sugu sarakstu tikai pēc “nozīmīgas” bojāejas un uzklausot operatoru par tehnoloģijas iespējām. Iebildumos prasa rīkoties arī pie paaugstināta riska, atsevišķa populācijai būtiska gadījuma vai sistēmas neefektivitātes un dot DAP/Dienestam saistošas pagaidu apturēšanas tiesības.
Ja atstāj sākotnējo redakciju, Iestāde var būt spiesta gaidīt vairākus bojāejas gadījumus, lai pierādītu “nozīmīgumu”. Tehnoloģijas ierobežojumi var faktiski noteikt zemāku aizsardzības līmeni nekā sugas vajadzības.

 

Dabas aizsardzības pārvalde, pamatojoties uz monitoringa datiem, sugas populācijas stāvokli, konstatētu bojāeju, paaugstinātu risku vai aizsardzības sistēmas nepietiekamu efektivitāti, nosaka detektējamo sugu, reakcijas sliekšņu vai citu ietekmes mazināšanas pasākumu pārskatīšanu. Ja kavēšanās var radīt būtisku kaitējumu, Dienests pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma nekavējoties nosaka pagaidu darbības ierobežojumu. Operatora tehniskās iespējas ņem vērā, bet tās nevar pazemināt nepieciešamo aizsardzības līmeni.

Projektā regulēta tikai jau radušos šķidro atkritumu savākšana. Prasām  tehnisku noplūžu sekundāro uztveršanu, tūlītēju ierobežošanu, ziņošanu un sanāciju. Ja atstāj sākotnējo redakciju, norma iedarbojas pēc tam, kad šķidrums jau kļuvis par atkritumu, bet neaptver avārijas noplūdi augsnē vai ūdeņos. Ilgtermiņā mazas noplūdes var uzkrāties un palikt nereģistrētas.

 

Operators nodrošina bīstamo šķidrumu noplūdes agrīnu atklāšanu, sekundāro uztveršanu un savākšanu. Par noplūdi ārpus iekārtas slēgtās sistēmas, kas var radīt vides piesārņojumu, nekavējoties informē Dienestu, ierobežo un savāc piesārņojumu, veic nepieciešamo sanāciju un iesniedz tās rezultātu pārbaudes datus. Ekspluatācijas laikā radušos bīstamos atkritumus uzglabā slēgtā, marķētā un pret noplūdi nodrošinātā vietā un nodod tiesīgam apsaimniekotājam.

Vienkārša atsauce uz citu normatīvo aktu nepaskaidro, kā VES specifiskie scenāriji, datu aprite un sadarbība ar operatīvajiem dienestiem tiks nodrošināti. Prasām praktiski izmantojamu, konkrētajai vietai pielāgotu plānu.
Ja atstāj sākotnējo redakciju, operators var formāli norādīt uz vispārīgo regulējumu, bet bez konkrētiem scenārijiem, kontaktpersonām, piekļuves, ūdens avotiem un drošības zonām plāns avārijā būs maz izmantojams.
 

Neatkarīgi no VES kopējās jaudas operators izveido VES specifisku drošības pārvaldības sistēmu un avārijas rīcības plānu, kas aptver vismaz ugunsgrēku, konstrukcijas bojājumu vai sabrukumu, lāpstiņas vai tās daļas atdalīšanos, apledojumu, bīstamu vielu noplūdi, elektroapgādes un vadības sistēmu atteici, cilvēku glābšanu un publiskās piekļuves ierobežošanu. Plānu dara pieejamu Dienestam, VUGD, pašvaldībai un citiem plānā iesaistītajiem dienestiem.