Projekta ID
22-TA-1842Atzinuma sniedzējs
Vēja enerģijas asociācija
Atzinums iesniegts
13.10.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Vēja enerģijas asociācija (VEA) ir iepazinusies ar Noteikumu projekta Nr. 22-TA-1842, Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" (Projekts) redakciju uz 06.10.2022, un izsaka sekojošus iebildumus.
1. Valsts kapitālsabiedrību iesaistes vēja enerģijas ražošanas tirgū pamatojuma neesamība
Projekta normas, pret kurām VEA iepriekš izteica iebildumus (t.i., iepriekš 87.1 un 87.15 punkti [1]) aktuālajā projekta versijā ir apvienotas vienā 87.20 punktā, paredzot: "Valsts stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai vai enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai Ministru kabinets pieņem lēmumu par teritorijām stratēģiski nozīmīgu vēja elektrostaciju izvietošanai, kurās valstij piederošu zemesgabalu valdītājs piešķir izpētes un apbūves tiesības tādam tiesību subjektam, kura visas kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai vai vienai vai vairākām publiskas personas kapitālsabiedrībām. Šādās teritorijās izsoli par izpētes un apbūves tiesības piešķiršanu nerīko un vienreizējo maksājumu nosaka atbilstoši neatkarīga vērtētāja sniegtajam vērtējumam par atbilstību privāta tirgus ekonomikas dalībnieka principam."
VEA iepriekš ir izteikusi vairākus iebildumus par šo normu. Primārais iebildums, ko VEA turpina uzturēt, un no kā izriet visi pārējie, ir par valstij piederošu uzņēmumu iesaistīšanos vēja enerģijas (VE) ražošanas tirgū pamatotību un lietderību pēc būtības. Proti, Projekta virzītāji nav pamatojuši, kāpēc privātajiem tirgus dalībniekiem ar atbilstošu pieredzi un zināšanām ar normatīvo aktu paredzēts liegt iespēju iesaistīties valsts stratēģiskas nozīmes VE projekta realizācijā izsoles kārtībā.
Tajā pašā laikā šādas tiesības tiek ekskluzīvi rezervētas AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” dibinātajam kopuzņēmumam (Kopuzņēmums), tādējādi izslēdzot jebkādu konkurenci starp iespējamiem VE projekta realizētājiem. Izvēloties valsts nozīmes stratēģiskās VE projekta realizētāju (-us) konkurences (izsoles) apstākļos, izvēlētais risinājums visdrīzāk būtu efektīvāks, tostarp, izmaksu un ieviešanas termiņu ziņā, kā arī ņemot vērā privāto VE uzņēmumu daudzu gadu gaitā Latvijā un ārpus tās robežām uzkrāto pieredzi VE parku attīstīšanā. Tieši VE ražošanas pieredze privātajiem VE attīstītājiem sniedz būtiskas konkurences priekšrocības pretstatā Kopuzņēmumam, kam nav šīs pieredzes. Attiecīgi valsts kapitālsabiedrību iesaistes efektivitāte stratēģiskas nozīmes VE parku attīstībā, papildus citiem riskiem, kas saistīti ar valsts uzņēmumu iesaisti komercdarbībā, ir pamatoti apšaubāma.
Publisku personu iesaiste komercdarbībā jau vairākus gadus ir definēta kā konkurences risks potenciālās konkurenci kropļojošās ietekmes rezultātā, un būtībā ir pieļaujama tikai un vienīgi izņēmuma kārtā. [2] Pret publisku personu un /vai to kapitālsabiedrību iesaisti komercdarbībā aktīvi iestājas Konkurences padome (KP), Konkurences likumā (KL) ir ieviests konkurences neitralitātes regulējums (KL 14.1 pants. “Pienākums nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci”). Projekta anotācijā ir izvērts skaidrojums, kurš pirmšķietami ir vērts uz bažu atspēkošanu saistībā ar iespējamiem konkurences neitralitātes principa pārkāpuma riskiem, tomēr tas ir acīmredzami nepietiekams. Vienlaikus Anotācijā arī pamatoti norādīts: “Konkurences likuma 14.¹ pants noteic pienākumu iestādei un publiskas personas kontrolētai kapitālsabiedrībai rīkoties atbilstoši tā sauktajām konkurences neitralitātes prasībām. Attiecīgajā normā noteiktais aizliegums stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, un pagaidām kompetentās iestādes, t.i., Konkurences padomes praksē nav ticis piemērots.” Taču anotācijā nav ņemts vērā, ka KP ir sagatavojusi vadlīnijas, pašnovērtējuma rīkus un informatīvus materiālus par KL 14.1 panta piemērošanu, kas ir jāņem vērā katrai publiskai personai pirms iesaistes kapitālsabiedrībā. Anotācijā nav norādīts, vai ir veikts adekvāts pašnovērtējums saskaņā ar KL vadlīnijām, katrā ziņā anotācijas saturs neatspoguļo prasības, kas jāietver šādā publiskas personas pašnovērtējumā [3]. Piemēram, anotācijā vispār nav izvērtēts, vai pastāv kāda tirgus nepilnība, kuras novēršanai būtu nepieciešams piešķirt ekskluzīvas tiesības Kopuzņēmumam. Nav arī vispār apskatīta tiesību piešķiršanas bez izsoles ietekme uz konkurenci un citiem tirgus dalībniekiem, kas ir būtiska pašnovērtējuma sastāvdaļa. Bez šāda pašnovērtējuma veikšanas nav iespējams konstatēt, vai ir ievērots konkurences neitralitātes princips.
Tā vietā anotācijā, vērtējot Projekta atbilstību KL 14.1 pantam, ir atsauce uz konkurences neitralitātei nepiemērojamu Eiropas Savienības tiesas (ES Tiesa) un Senāta praksi. Proti, anotācijā ir atsauces uz “tirgus ekonomikas ieguldītāja principu” (TEIP), kas atbilstoši ES Tiesas judikatūrai ir jēdziens, ko var izmantot valsts atbalsta saderības ar vienoto tirgu izvērtējumam. Taču nav pamatots anotācijā minētais secinājums, ka “ja darījums atbilst TEIP, tas ir darījums, kas nevar deformēt konkurenci.” KL 14.1 panta tvērums un saturiski un pēc būtības atšķirīgs no Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta, kas regulē valsts atbalsta noteikumus. Tāpat, uz konkurences neitralitātes vērtējumu vispār neattiecas anotācijā citētais Senāta 07.12.2018. lēmums lietā SKA–1372/2018, Rimi / Konkurences padome (Rīga Plaza), jo šajā lietā tika aplūkotas tirgus dalībnieka tiesības pārsūdzēt KP lēmumu saistībā ar apvienošanās atļaušanu, ko regulē pavisam citas tiesību normas – KL 15.pants, un kas attiecas uz konkurenci privātpersonu starpā. Turpretī KL 14.1 pants pasargā privātpersonas no nepamatotas publiskas personas iesaistes komercdarbībā, tādējādi kropļojot brīvas konkurences un tirgus ekonomikas pamatprincipus. Lai novērstu šīs bažas, ir jāveic pašnovērtējums par atbilstību konkurences neitralitātes principam.
Ņemot vērā minēto, VEA uztur iepriekš izteikto aicinājumu par Projekta atbilstību konkurences neitralitātes principa kritērijiem konsultēties ar kompetento iestādi KP, kā arī veikt pilnvērtīgu pašnovērtējumu atbilstoši KP vadlīnijām.
2. Valsts atbalsta riski
Projekta anotācija ir papildināta ar izvērstiem argumentiem, kuru mērķis ir novērst bažas par nelikumīga valsts atbalsta risku saistībā ar kopuzņēmuma iesaisti VE parku attīstībā. Lai arī Projekta anotācijā, vērtējot valsts atbalsta riskus, ir ietvertas atsauces, tostarp, uz Eiropas Komisijas un Eiropas tiesu praksi, no otras puses nav pieminēta, piemēram, Igaunijas pieredze līdzīgā lietā. Šajā gadījumā Igaunijas valdība bija pieņēmusi lēmumu zem tirgus vērtības nodot Tootsi vēja parka īpašumu valstij piederošajai energokompānijai Eesti Energia. Darījumu bija paredzēts veikt, palielinot Eesti Energia pamatkapitālu un kā bezskaidras naudas ieguldījumu nododot uzņēmumam Tootsi zemes gabalu, kura vērtība toreiz bija novērtēta 4,1 miljona eiro apmērā.
Reaģējot uz valdības lēmumu, privātie tirgus dalībnieki iesniedza sūdzības Eiropas Komisijā un tiesā. 2017. gada 28. aprīlī Igaunijas valdība savu iepriekšējo lēmumu atzina par spēkā neesošu. Lai arī Igaunijas lietas apstākļi pirmšķietami nav pilnībā identiski Latvijas situācijai, un “tirgus vērtības noteikšanas risks” Projektā šķietami tiek risināts, paredzot neatkarīga vērtētāja iesaisti cenas noteikšanā, VEA ieskatā nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka neatkarīgā eksperta noteiktais vērtējums tomēr neatbilstu maksai, kas tiktu noskaidrota reālas izsoles rīkošanas rezultātā. Attiecīgi nav pārliecinošs anotācijā minētais arguments, ka tiekot pilnībā ievērots “tirgus ekonomikas ieguldītāja principa” izņēmums, un tāpēc valsts atbalsts neesot konstatējams. Tootsi lietas piemērs uzskatāmi parāda, ka sākotnēji noteiktā zemes vērtība (4 miljoni eiro) praksē var izrādīties daudzkārt zemāka, nekā reālā izsolē noteikta tirgus vērtība, kas Igaunijas gadījumā bija ievērojami augstāka, t.i., 50 miljoni eiro.[4] VEA ieskatā, ja valsts patiesi vēlas novērst šaubas par iespējamo valsts atbalstu, tai primāri ir jāizvēlas izsoles iespēja, nevis citas tirgus vērtības noteikšanas metodes.
3. AS “Latvenergo” iesaiste VE parku attīstībā
VEA iepriekš izteica bažas par to, vai Projekta virzītāji ir apsvēruši potenciālos konkurences kropļošanas riskus Konkurences likuma izpratnē, stratēģiska VE projekta realizācijā iesaistoties AS “Latvenergo”, kam 2021. gadā tirgus daļa Latvijā bija 54%. [5] Atbilstoši konkurences tiesību piemērošanas praksei, jo lielāka ir tirgus daļa un jo ilgāk šī daļa konkrētajā apmērā pieder kādam uzņēmumam, jo lielāka ir iespēja, ka tā ir sākotnējā būtiskā pazīme par dominējošu stāvokli tirgū; tālab noteiktos apstākļos ir jārēķinās ar potenciālas ļaunprātīgas rīcības nopietnām sekām. Stabilas un lielas tirgus daļas var liecināt, ka attiecīgajā tirgū ir piekļuves un darbības paplašināšanas šķēršļi.[6] AS „Latvenergo“ ir ievērojamas priekšrocības attiecībā pret privātajiem tirgus dalībniekiem, kas izriet no tā vēsturiski pastāvējušā monopolstāvkļa. Pat pēc elektrības tirgus liberalizācijas ir vērojams, ka AS Latvenergo ir spējusi saglabāt ievērojamu tirgus daļu (virs 50%), koncerns 2021. gadā ir strādājis ar apgrozījumu, kas mērāms vairāk kā pusmiljarda eiro apmērā, noslēdzot finanšu gadu ar ievērojamu peļņu gandrīz 80 miljonu eiro apmērā. Uzņēmumam ar šādiem resursiem pastāv ievērojams konkurences pārsvars attiecībā pret privātiem VE attīstītājiem, un attiecīgi pastāv konkurences kropļošanas risks. Lai minēto risku apsvērtu, būtu nepieciešams vismaz pieprasīt KP kā kompetentajai iestādei sniegt atbilstošu atzinumu.
VE parku attīstība ir nepieciešama, lai nodrošinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, tā ir saistīta ar ievērojamām laika, cilvēku un finanšu resursu investīcijām un VE parki ir ilgtermiņa projekti. Tādēļ jo īpaši būtiska ir normatīvo aktu pārdomāta izstrāde un ilgākā periodā nemainīgs tiesiskais regulējums. Pretējā gadījumā var veidoties situācija, ka steigas rezultātā Latvijas patērētājiem nākotnē būs jāpārmaksā par enerģētikas pakalpojumiem un tirgus dalībniekiem nebūs nodrošināti vienlīdzīgas konkurences apstākļi, kas būs pamats strīdiem un tiesvedībām.
Ņemot vērā minēto, VEA iebilst pret Projekta tālāku virzību tā pašreizējā redakcijā, un lūdz izslēgt no Projekta 87.20 punktu vai manīt Projekta normu redakciju, paredzot, kritērijus, kurus izpildot ikviens tirgus dalībnieks var iesaistīties stratēģiskas nozīmes VE parku izveidē Latvijā.
[1] “87.1 Lēmumu par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu stratēģiski nozīmīgu vēja elektrostaciju izvietošanai, valsts stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai vai enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai tādam tiesību subjektam, kura kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai, var pieņemt Ministru kabinets.“ (..) „87.15 Šajos noteikumos noteikto izsoles rīkošanas kārtību nepiemēro, ja lēmumu par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu ir pieņēmis Ministru kabinets.“
[2] Sīkāk par konkurences neitralitātes riskiem var lasīt, piemēram, 2022. gadā veiktā LTRK pasūtītā pētījumā “Administratīvi teritoriālā reforma kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu iespējamos konkurences kropļojumus”, pieejams šeit: https://drive.google.com/file/d/10w9vOKHySXYj4XmvTkMbsNADB7On1F1s/view
[3] Pašnovērtējuma rīks publisku personu līdzdalības kapitālsabiedrībā novērtēšanai, pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/publisku-personu-raditi-konkurences-kroplojumi
[4] http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=154180&output=d
[5] https://latvenergo.lv/lv/par-mums/tirdznieciba
[6] Komisijas paziņojums — Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai, 15. un 17. punkts. Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52009XC0224(01)
1. Valsts kapitālsabiedrību iesaistes vēja enerģijas ražošanas tirgū pamatojuma neesamība
Projekta normas, pret kurām VEA iepriekš izteica iebildumus (t.i., iepriekš 87.1 un 87.15 punkti [1]) aktuālajā projekta versijā ir apvienotas vienā 87.20 punktā, paredzot: "Valsts stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai vai enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai Ministru kabinets pieņem lēmumu par teritorijām stratēģiski nozīmīgu vēja elektrostaciju izvietošanai, kurās valstij piederošu zemesgabalu valdītājs piešķir izpētes un apbūves tiesības tādam tiesību subjektam, kura visas kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai vai vienai vai vairākām publiskas personas kapitālsabiedrībām. Šādās teritorijās izsoli par izpētes un apbūves tiesības piešķiršanu nerīko un vienreizējo maksājumu nosaka atbilstoši neatkarīga vērtētāja sniegtajam vērtējumam par atbilstību privāta tirgus ekonomikas dalībnieka principam."
VEA iepriekš ir izteikusi vairākus iebildumus par šo normu. Primārais iebildums, ko VEA turpina uzturēt, un no kā izriet visi pārējie, ir par valstij piederošu uzņēmumu iesaistīšanos vēja enerģijas (VE) ražošanas tirgū pamatotību un lietderību pēc būtības. Proti, Projekta virzītāji nav pamatojuši, kāpēc privātajiem tirgus dalībniekiem ar atbilstošu pieredzi un zināšanām ar normatīvo aktu paredzēts liegt iespēju iesaistīties valsts stratēģiskas nozīmes VE projekta realizācijā izsoles kārtībā.
Tajā pašā laikā šādas tiesības tiek ekskluzīvi rezervētas AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” dibinātajam kopuzņēmumam (Kopuzņēmums), tādējādi izslēdzot jebkādu konkurenci starp iespējamiem VE projekta realizētājiem. Izvēloties valsts nozīmes stratēģiskās VE projekta realizētāju (-us) konkurences (izsoles) apstākļos, izvēlētais risinājums visdrīzāk būtu efektīvāks, tostarp, izmaksu un ieviešanas termiņu ziņā, kā arī ņemot vērā privāto VE uzņēmumu daudzu gadu gaitā Latvijā un ārpus tās robežām uzkrāto pieredzi VE parku attīstīšanā. Tieši VE ražošanas pieredze privātajiem VE attīstītājiem sniedz būtiskas konkurences priekšrocības pretstatā Kopuzņēmumam, kam nav šīs pieredzes. Attiecīgi valsts kapitālsabiedrību iesaistes efektivitāte stratēģiskas nozīmes VE parku attīstībā, papildus citiem riskiem, kas saistīti ar valsts uzņēmumu iesaisti komercdarbībā, ir pamatoti apšaubāma.
Publisku personu iesaiste komercdarbībā jau vairākus gadus ir definēta kā konkurences risks potenciālās konkurenci kropļojošās ietekmes rezultātā, un būtībā ir pieļaujama tikai un vienīgi izņēmuma kārtā. [2] Pret publisku personu un /vai to kapitālsabiedrību iesaisti komercdarbībā aktīvi iestājas Konkurences padome (KP), Konkurences likumā (KL) ir ieviests konkurences neitralitātes regulējums (KL 14.1 pants. “Pienākums nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci”). Projekta anotācijā ir izvērts skaidrojums, kurš pirmšķietami ir vērts uz bažu atspēkošanu saistībā ar iespējamiem konkurences neitralitātes principa pārkāpuma riskiem, tomēr tas ir acīmredzami nepietiekams. Vienlaikus Anotācijā arī pamatoti norādīts: “Konkurences likuma 14.¹ pants noteic pienākumu iestādei un publiskas personas kontrolētai kapitālsabiedrībai rīkoties atbilstoši tā sauktajām konkurences neitralitātes prasībām. Attiecīgajā normā noteiktais aizliegums stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, un pagaidām kompetentās iestādes, t.i., Konkurences padomes praksē nav ticis piemērots.” Taču anotācijā nav ņemts vērā, ka KP ir sagatavojusi vadlīnijas, pašnovērtējuma rīkus un informatīvus materiālus par KL 14.1 panta piemērošanu, kas ir jāņem vērā katrai publiskai personai pirms iesaistes kapitālsabiedrībā. Anotācijā nav norādīts, vai ir veikts adekvāts pašnovērtējums saskaņā ar KL vadlīnijām, katrā ziņā anotācijas saturs neatspoguļo prasības, kas jāietver šādā publiskas personas pašnovērtējumā [3]. Piemēram, anotācijā vispār nav izvērtēts, vai pastāv kāda tirgus nepilnība, kuras novēršanai būtu nepieciešams piešķirt ekskluzīvas tiesības Kopuzņēmumam. Nav arī vispār apskatīta tiesību piešķiršanas bez izsoles ietekme uz konkurenci un citiem tirgus dalībniekiem, kas ir būtiska pašnovērtējuma sastāvdaļa. Bez šāda pašnovērtējuma veikšanas nav iespējams konstatēt, vai ir ievērots konkurences neitralitātes princips.
Tā vietā anotācijā, vērtējot Projekta atbilstību KL 14.1 pantam, ir atsauce uz konkurences neitralitātei nepiemērojamu Eiropas Savienības tiesas (ES Tiesa) un Senāta praksi. Proti, anotācijā ir atsauces uz “tirgus ekonomikas ieguldītāja principu” (TEIP), kas atbilstoši ES Tiesas judikatūrai ir jēdziens, ko var izmantot valsts atbalsta saderības ar vienoto tirgu izvērtējumam. Taču nav pamatots anotācijā minētais secinājums, ka “ja darījums atbilst TEIP, tas ir darījums, kas nevar deformēt konkurenci.” KL 14.1 panta tvērums un saturiski un pēc būtības atšķirīgs no Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta, kas regulē valsts atbalsta noteikumus. Tāpat, uz konkurences neitralitātes vērtējumu vispār neattiecas anotācijā citētais Senāta 07.12.2018. lēmums lietā SKA–1372/2018, Rimi / Konkurences padome (Rīga Plaza), jo šajā lietā tika aplūkotas tirgus dalībnieka tiesības pārsūdzēt KP lēmumu saistībā ar apvienošanās atļaušanu, ko regulē pavisam citas tiesību normas – KL 15.pants, un kas attiecas uz konkurenci privātpersonu starpā. Turpretī KL 14.1 pants pasargā privātpersonas no nepamatotas publiskas personas iesaistes komercdarbībā, tādējādi kropļojot brīvas konkurences un tirgus ekonomikas pamatprincipus. Lai novērstu šīs bažas, ir jāveic pašnovērtējums par atbilstību konkurences neitralitātes principam.
Ņemot vērā minēto, VEA uztur iepriekš izteikto aicinājumu par Projekta atbilstību konkurences neitralitātes principa kritērijiem konsultēties ar kompetento iestādi KP, kā arī veikt pilnvērtīgu pašnovērtējumu atbilstoši KP vadlīnijām.
2. Valsts atbalsta riski
Projekta anotācija ir papildināta ar izvērstiem argumentiem, kuru mērķis ir novērst bažas par nelikumīga valsts atbalsta risku saistībā ar kopuzņēmuma iesaisti VE parku attīstībā. Lai arī Projekta anotācijā, vērtējot valsts atbalsta riskus, ir ietvertas atsauces, tostarp, uz Eiropas Komisijas un Eiropas tiesu praksi, no otras puses nav pieminēta, piemēram, Igaunijas pieredze līdzīgā lietā. Šajā gadījumā Igaunijas valdība bija pieņēmusi lēmumu zem tirgus vērtības nodot Tootsi vēja parka īpašumu valstij piederošajai energokompānijai Eesti Energia. Darījumu bija paredzēts veikt, palielinot Eesti Energia pamatkapitālu un kā bezskaidras naudas ieguldījumu nododot uzņēmumam Tootsi zemes gabalu, kura vērtība toreiz bija novērtēta 4,1 miljona eiro apmērā.
Reaģējot uz valdības lēmumu, privātie tirgus dalībnieki iesniedza sūdzības Eiropas Komisijā un tiesā. 2017. gada 28. aprīlī Igaunijas valdība savu iepriekšējo lēmumu atzina par spēkā neesošu. Lai arī Igaunijas lietas apstākļi pirmšķietami nav pilnībā identiski Latvijas situācijai, un “tirgus vērtības noteikšanas risks” Projektā šķietami tiek risināts, paredzot neatkarīga vērtētāja iesaisti cenas noteikšanā, VEA ieskatā nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka neatkarīgā eksperta noteiktais vērtējums tomēr neatbilstu maksai, kas tiktu noskaidrota reālas izsoles rīkošanas rezultātā. Attiecīgi nav pārliecinošs anotācijā minētais arguments, ka tiekot pilnībā ievērots “tirgus ekonomikas ieguldītāja principa” izņēmums, un tāpēc valsts atbalsts neesot konstatējams. Tootsi lietas piemērs uzskatāmi parāda, ka sākotnēji noteiktā zemes vērtība (4 miljoni eiro) praksē var izrādīties daudzkārt zemāka, nekā reālā izsolē noteikta tirgus vērtība, kas Igaunijas gadījumā bija ievērojami augstāka, t.i., 50 miljoni eiro.[4] VEA ieskatā, ja valsts patiesi vēlas novērst šaubas par iespējamo valsts atbalstu, tai primāri ir jāizvēlas izsoles iespēja, nevis citas tirgus vērtības noteikšanas metodes.
3. AS “Latvenergo” iesaiste VE parku attīstībā
VEA iepriekš izteica bažas par to, vai Projekta virzītāji ir apsvēruši potenciālos konkurences kropļošanas riskus Konkurences likuma izpratnē, stratēģiska VE projekta realizācijā iesaistoties AS “Latvenergo”, kam 2021. gadā tirgus daļa Latvijā bija 54%. [5] Atbilstoši konkurences tiesību piemērošanas praksei, jo lielāka ir tirgus daļa un jo ilgāk šī daļa konkrētajā apmērā pieder kādam uzņēmumam, jo lielāka ir iespēja, ka tā ir sākotnējā būtiskā pazīme par dominējošu stāvokli tirgū; tālab noteiktos apstākļos ir jārēķinās ar potenciālas ļaunprātīgas rīcības nopietnām sekām. Stabilas un lielas tirgus daļas var liecināt, ka attiecīgajā tirgū ir piekļuves un darbības paplašināšanas šķēršļi.[6] AS „Latvenergo“ ir ievērojamas priekšrocības attiecībā pret privātajiem tirgus dalībniekiem, kas izriet no tā vēsturiski pastāvējušā monopolstāvkļa. Pat pēc elektrības tirgus liberalizācijas ir vērojams, ka AS Latvenergo ir spējusi saglabāt ievērojamu tirgus daļu (virs 50%), koncerns 2021. gadā ir strādājis ar apgrozījumu, kas mērāms vairāk kā pusmiljarda eiro apmērā, noslēdzot finanšu gadu ar ievērojamu peļņu gandrīz 80 miljonu eiro apmērā. Uzņēmumam ar šādiem resursiem pastāv ievērojams konkurences pārsvars attiecībā pret privātiem VE attīstītājiem, un attiecīgi pastāv konkurences kropļošanas risks. Lai minēto risku apsvērtu, būtu nepieciešams vismaz pieprasīt KP kā kompetentajai iestādei sniegt atbilstošu atzinumu.
VE parku attīstība ir nepieciešama, lai nodrošinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, tā ir saistīta ar ievērojamām laika, cilvēku un finanšu resursu investīcijām un VE parki ir ilgtermiņa projekti. Tādēļ jo īpaši būtiska ir normatīvo aktu pārdomāta izstrāde un ilgākā periodā nemainīgs tiesiskais regulējums. Pretējā gadījumā var veidoties situācija, ka steigas rezultātā Latvijas patērētājiem nākotnē būs jāpārmaksā par enerģētikas pakalpojumiem un tirgus dalībniekiem nebūs nodrošināti vienlīdzīgas konkurences apstākļi, kas būs pamats strīdiem un tiesvedībām.
Ņemot vērā minēto, VEA iebilst pret Projekta tālāku virzību tā pašreizējā redakcijā, un lūdz izslēgt no Projekta 87.20 punktu vai manīt Projekta normu redakciju, paredzot, kritērijus, kurus izpildot ikviens tirgus dalībnieks var iesaistīties stratēģiskas nozīmes VE parku izveidē Latvijā.
[1] “87.1 Lēmumu par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu stratēģiski nozīmīgu vēja elektrostaciju izvietošanai, valsts stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai vai enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai tādam tiesību subjektam, kura kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai, var pieņemt Ministru kabinets.“ (..) „87.15 Šajos noteikumos noteikto izsoles rīkošanas kārtību nepiemēro, ja lēmumu par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu ir pieņēmis Ministru kabinets.“
[2] Sīkāk par konkurences neitralitātes riskiem var lasīt, piemēram, 2022. gadā veiktā LTRK pasūtītā pētījumā “Administratīvi teritoriālā reforma kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu iespējamos konkurences kropļojumus”, pieejams šeit: https://drive.google.com/file/d/10w9vOKHySXYj4XmvTkMbsNADB7On1F1s/view
[3] Pašnovērtējuma rīks publisku personu līdzdalības kapitālsabiedrībā novērtēšanai, pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/publisku-personu-raditi-konkurences-kroplojumi
[4] http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=154180&output=d
[5] https://latvenergo.lv/lv/par-mums/tirdznieciba
[6] Komisijas paziņojums — Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai, 15. un 17. punkts. Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52009XC0224(01)
Piedāvātā redakcija
-