Atzinums

Vēršam uzmanību, ka likumprojektā paredzētie obligātie standartizētie testi ir pakļauti būtiskiem krāpšanas riskiem, īpaši Āzijas valstīs. Turpmāk uzmanība tiks vērsta uz SAT eksāmenu, taču jānorāda, ka līdzīgas bažas attiecas arī uz likumprojektā minētajiem angļu valodas prasmes pārbaudes testiem. Jāņem vērā, ka, nostiprinot konkrētus izmantojamos testus likumdošanas līmenī, tiek radīts risks, ka gadījumos, ja atklātos kāda konkrēta testa būtiski trūkumi vai krāpšanās riski, llikuma grozījumu veikšanai nepieciešamais laiks varētu izrādīties pārāk īss līdz jauna augstskolu uzņemšanas procesa sākumam.
 2026. gada janvārī laikraksta The New York Times publicētā izmeklēšanā (https://www.nytimes.com/2026/01/28/us/politics/sat-college-board-cheating.html) tika atklāts, ka jaunais digitālais SAT eksāmens, kas tika ieviests starptautiski ar mērķi mazināt negodprātīgu rīcību testu kārtošanā, saskaras ar plaši izplatītām drošības problēmām, kuras veicina eksāmenu sagatavošanas un krāpšanas pakalpojumu sniedzēji Āzijā. Neraugoties uz to, ka SAT administrators College Board ir pārgājis uz datorizētu eksāmena formātu, izmantojot Bluebook platformu, dažādas personas un organizācijas ir spējušas apiet ieviestos drošības mehānismus un kompromitēt eksāmena norisi  (https://www.reuters.com/legal/legalindustry/remote-testing-us-law-school-exam-fueled-market-cheating-china-2025-08-25/   ).
Vienlaikus jānorāda, ka vairākas vadošās Amerikas Savienoto Valstu augstskolas ir ieviesušas tā saukto test-optional pieeju starptautisko studentu uzņemšanā, proti, reflektantiem nav obligāti jāiesniedz SAT rezultāti. Šādu pieeju piemēro, cita starpā, Kolumbijas Universitāte (Columbia University), Ņujorkas Universitāte (New York University), Čikāgas Universitāte (University of Chicago) un Dienvidkalifornijas Universitāte (University of Southern California) (https://fairtest.org/test-optional-list/).
 Likumprojektā paredzētie grozījumi faktiski uzliktu Latvijas augstākās izglītības iestādēm pienākumu piemērot uzņemšanas procedūru, kas atsevišķos gadījumos var būt mazāk efektīva vai pat netaisnīga, ņemot vērā krāpšanas riskus, salīdzinot ar pašu augstskolu izstrādātām atlases sistēmām. Tādēļ būtu ieteicams risinājums, ka augstākās izglītības iestādes, kuras nevēlas vai nespēj nodrošināt pietiekami augsta līmeņa uzņemšanas pārbaudes, piemēro likumā noteiktās standartizēto testu prasības, savukārt augstskolām, kuras spēj nodrošināt līdzvērtīgus vai augstākus kvalitātes standartus, tiek saglabātas tiesības pašām izstrādāt un īstenot savas uzņemšanas procedūras. Šādam principam būtu jāattiecas gan uz SAT prasībām, gan uz angļu valodas prasmes pārbaudi.
Ja grozījumu mērķis ir novērtēt reflektantu motivāciju un studiju nolūku nopietnību, jānorāda, ka nav pieejami pierādījumi tam, ka augsts SAT rezultāts vai augsts angļu valodas prasmes testa vērtējums, īpaši vidē, kurā krāpšanās iespējas ir plaši izplatītas, būtu uzticams indikators reflektanta motivācijai, nodomu patiesumam vai gatavībai sekmīgi studēt.
 Turklāt jāņem vērā, ka likumprojektā paredzētā pieeja var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Reflektanti, kuri piedalās stingri kontrolētās uzņemšanas procedūrās ar ierobežotām iespējām krāpties, var nonākt neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar tiem pretendentiem, kuri standartizētos testus kārto vidē, kur krāpšanās iespējas ir lielākas.
 Papildu pamatojums nepieciešams arī likumprojektā paredzētajai minimālajai SAT prasībai 1200 punktu apmērā. Šāds rezultāts aptuveni atbilst visu testa kārtotāju augstākajai ceturtdaļai. Vienlaikus jāņem vērā, ka vidēji augstākus rezultātus SAT sasniedz studenti, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda, kā arī studenti no valstīm, kurās SAT eksāmens ir plaši izmantots. Tādēļ būtu nepieciešams izvērtēt, vai 1200 punktu slieksnis ir samērīgs un sasniedzams mērķim piesaistīt talantīgus studentus no trešajām valstīm.
 Uzskatām, ka nav pamatota iemesla, OECD, Eiropas Savienības kandidātvalstis un Austrumu partnerības valstis pielīdzināt trešajām valstīm ar augstu riska profilu. Ņemot vērā šo valstu ciešo sadarbību ar Eiropas Savienību un stratēģisko virzību uz integrāciju Eiropas politiskajā, ekonomiskajā un izglītības telpā, tām būtu piemērojama diferencēta pieeja. Šāda pieeja atbilstu gan Latvijas, gan Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātēm un veicinātu ilgtermiņa mērķu sasniegšanu starptautiskās izglītības un mobilitātes jomā.

"Ja ārzemnieks ieguvis vidējo izglītību ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices Konfederācijas, tas iesniegumam pievieno standartizētu akadēmisko spēju novērtēšanas testu (Scholastic Assessment Test)  rezultātu, kura minimālais punktu skaits nav zemāks par 1200, vai kārto augstskolas organizētu iestājpārbaudījumu, kas nodrošina līdzvērtīgu vai augstāku akadēmisko spēju izvērtējuma līmeni."

Likumprojektā paredzētie grozījumi faktiski uzliktu Latvijas augstākās izglītības iestādēm pienākumu piemērot uzņemšanas procedūru, kas atsevišķos gadījumos var būt mazāk efektīva nekā pašu augstskolu izstrādātās atlases sistēmas. Tādēļ būtu apsverams risinājums, ka augstākās izglītības iestādes, kuras nevēlas vai nespēj nodrošināt pietiekami augsta līmeņa uzņemšanas pārbaudes, piemēro likumā noteiktās standartizēto testu prasības, savukārt augstskolām, kuras spēj nodrošināt līdzvērtīgus vai augstākus kvalitātes standartus, tiek saglabātas tiesības pašām izstrādāt un īstenot savas uzņemšanas procedūras. Šādam principam būtu jāattiecas gan uz SAT prasībām, gan uz angļu valodas prasmes pārbaudi.
 Ja grozījumu mērķis ir novērtēt reflektantu motivāciju un studiju nolūku nopietnību, jānorāda, ka nav pieejami pierādījumi tam, ka augsts SAT rezultāts vai augsts angļu valodas prasmes testa vērtējums, īpaši vidē, kurā krāpšanās iespējas ir plaši izplatītas, būtu uzticams indikators reflektanta motivācijai, nodomu patiesumam vai gatavībai sekmīgi studēt.
 Turklāt jāņem vērā, ka likumprojektā paredzētā pieeja var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Reflektanti, kuri piedalās stingri kontrolētās uzņemšanas procedūrās ar ierobežotām iespējām krāpties, var nonākt neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar tiem pretendentiem, kuri standartizētos testus kārto vidē, kur krāpšanās iespējas ir lielākas.
 Priekšlikums būtu saglabāt iespēju gan augstskolām pašām organizēt angļu valodas iestājpārbaudījumus un reflektantu atbilstību B2 līmenim, gan paredzēt iespēju izmantot starptautiski atzītu testēšanas institūciju sertifikātus.

-