Atzinums

Lūdzu svītrot EM no līdzatbildīgo institūciju saraksta pie 1.3. Rīcības virziena 1. uzdevuma "Īstenot sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus dažādām mērķa grupām par atkarību izraisošo vielu lietošanas, kā arī procesu un dažādu jauno moderno tehnoloģiju pārmērīga patēriņa ietekmi uz veselību un ar to saistītājiem riskiem.", jo EM galīgajā VM “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam” 1.rīcības virziena “Veselīgs un aktīvs dzīvesveids” 1.3. uzdevumā arī ir svītrotas.



 

-

54.lpp
....Pēc CSP datiem, no 2011. līdz 2020. gadam kopējais migrācijas saldo 15-24 gadu vecumā grupā bija 22 916 personas, kas 2021. gada sākumā jauniešu kopskaitā veidoja 9,9 %.

Pieņemam, ka 10 gadu jauniešu kopējais migrācijas saldo (vecuma grupa 15-24) attiecināts pret 2021.gada sākuma jauniešu skaitu (13-25 gadi). Šāda datu interpretācija nav korekta. 

-

Papildināt sadaļu "IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI".

EM – Ekonomikas ministrija
 

80.lpp
4.4. Rīcības virziens: Latvieši pasaulē un atgriešanās tēvzemē

Lai arī 2019.gadā uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs devās 14 583 cilvēki, kas ir  par 1 231 jeb 8 % mazāk nekā 2018. gadā[130], tomēr no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju īpatsvars vēl aizvien ir salīdzinoši augsts un būtiski pārsniedz valstī iebraukušo īpatsvaru.


Ir pieejami dati par 2020 gadu:
Uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs devās: 11 990
Par 17,8 % mazāk kā 2019. gadā

-

80.lpp
4.4. Rīcības virziens: Latvieši pasaulē un atgriešanās tēvzemē
Latvijai būtisks demogrāfisko tendenču rādītājs ir migrācijas saldo - rādītājs, ko veido no valsts izbraukušo skaita attiecība pret valstī iebraukušo skaitu.

Ņemot vērā, ka tiek izmantoti CSP dati, lūdzu, izmantot arī oficiālās staistikas terminus un to skaidrojumu:
Migrācijas saldo ir starpība starp konkrētajā administratīvajā teritorijā uz pastāvīgu dzīvi ieradušos un no tās uz citu pastāvīgo dzīvesvietu izbraukušo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika periodā.

-

75.lpp
4.1. Rīcības virziens: Ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā
Tomēr Latvijā prognozētais summārais dzimstības koeficients 2020. gadam ir 1,5[123] (2019. gadā – 1,6), iezīmējot pēdējo gadu sarūkošo dzimstības tendenci.


Ir jau aprēķināts summārais dzimstības koeficients 2020. gadam – 1.55

-

73.lpp
4.MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI
14.2. Palielinājies reģistrētā laulībā dzimušo bērnu skaits
61.5
63
64.5
CSP

CSP nepveic prognozes. Lūdzu, pievienot prognožu autoru!

-

67.lpp

3.3. Rīcības virziens: Darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana

Arī 2021.gadā NEET jauniešu skaits turpināja mazināties un 2021.gada 3.ceturksnī Latvijā bija 10 tūkstoši NEET jauniešu vecumā 15-24 gadi (NEET līmenis – 5,9%, ES vidējais – 10,3%).

Šie ir sezonāli izlīdzināti dati. Korektāk būtu izmantot sezonāli neizlīdzinātos datus: LV 11 tūkst. un 6.4%; ES 11.3%.
https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=lfsi_neet_q&lang=en

-

66.lpp
3.3. Rīcības virziens: Darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana

....NEET grupas jauniešu skaits parasti ievērojami pieaug gada 3.ceturksnī, kad jaunieši, kas ieguvuši izglītību, uzsāk darba meklēšanu.

Tabulas https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=lfsi_neet_q&lang=en dati (sezonāli neizlīdzināti) par to neliecina – 2020. un 2021. gada 3. ceturksnī NEET skaits 15-24 gadu vecumā samazinājās salīdzinot ar 1. un 2. ceturksni.
 

-

66.lpp
3.3. Rīcības virziens: Darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana

.... Tā pēc EUROSTAT datiem, jauniešu nodarbinātības līmenis, kaut arī samazinājās pēdējo 7 gadu laikā par 2,9 procentpunktiem, 2020.gadā veidoja 29,6%, salīdzinājumā ar ES vidējo - 31,5 %.

3.3. Rīcības virziens: Darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana

.... Tā pēc EUROSTAT datiem, jauniešu nodarbinātības līmenis, kaut arī samazinājās pēdējo 7 gadu laikā par 2,9 procentpunktiem, 2020.gadā veidoja 29,6%, salīdzinājumā ar ES vidējo - 31,4 %.

48.lpp
Jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas veicināšana
....Iekļaujoša un vienlīdzīga sabiedrība joprojām ir liels izaicinājums. Ienākumu nevienlīdzības Džini koeficients Latvijā ir augstāks par Eiropas vidējo rādītāju. Pēc Eurostat datiem 2019. gadā 21% 15-24 gadus vecu jauniešu Latvijā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskiem.

Ienākumu pārskata periods, par kuru šis indikators tika vākts, ir 2018.gads, apsekojuma gads ir 2019.gads.
Eurostat datus publicē ar atsauci uz apsekojuma gadu, bet faktiski šie dati ir par 2018.gadu.
Tāpēc iesakām definēt, ka 2018.gadā 21%  15 līdz 24 gadu vecu jauniešu bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskiem.

Jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas veicināšana
Iekļaujoša un vienlīdzīga sabiedrība joprojām ir liels izaicinājums. Ienākumu nevienlīdzības Džini koeficients Latvijā ir augstāks par Eiropas vidējo rādītāju. Pēc Eurostat datiem 2018. gadā 21% 15-24 gadus vecu jauniešu Latvijā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskiem.

2.MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI
9.2. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (neapmierinātās vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem), %
6,2
(2018)
5.0
4.0
Eurostat,
CSP


Šeit atstāt tikai Eurostat kā datu avotu, CSP tieši šādu rādītāju nepublicē.
Tas ir Eurostat rādītājs, kurš norāda, ka veselības aprūpes pakalpojumi nebija pieejami, jo nevarēja atļauties, bija pārāk ilgi jāgaida/ rindas vai pāŗāk tālu jābrauc.

2.MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI
9.2. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (neapmierinātās vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem), %
6,2
(2018)
5.0
4.0
Eurostat

Atsauce 26.lpp
[51] Centrālā statistikas pārvalde. Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/laulibas/galvenie-raditaji/noslegto-un-skirto-laulibu-skaits

[51] Centrālā statistikas pārvalde. Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/laulibas/2634-noslegtas-un-skirtas-laulibas

Atsauce 18.lpp.
[23] Likumpārkāpumi un vardarbība. Centrālā statistikas pārvalde. Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/dzimumu-lidztiesiba/Likumparkapumi_vardarbiba  

 [23] Likumpārkāpumi un vardarbība. Centrālā statistikas pārvalde. Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/dzimumlidztiesiba/6297-dzimumu-lidztiesiba-likumparkapumi-un?themeCode=GE

1.2.Rīcības virziens: Visa veida vardarbības izskaušana

.....Pētījumi liecina, ka Latvijā aptuveni katra trešā sieviete savā dzīves laikā ir cietusi no vardarbības ģimenē, turpretī vīrieši pamatā cieš no vardarbības ārpus partnerattiecībām. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati[1], vīrieši biežāk ir tīšu smagu miesas bojājumu upuri – 2019.gadā kopumā reģistrēti 106 no smagiem miesas bojājumiem cietušie, no kuriem 72 ir vīrieši un 34 – sievietes.

Pieejami dati par 2020.gadu:
2020.gadā kopumā reģistrēti 98 no smagiem miesas bojājumiem cietušie, no kuriem 74 ir vīrieši un 24 – sievietes. Savukārt sievietes biežāk ir seksuālas vardarbības, tai skaitā izvarošanas, pavešanas netiklībā u.c. seksuālo nodarījumu upuri. 2020. gadā Latvijā bija reģistrēti 157 no seksuālās vardarbības cietušie – 137 sievietes un 20 vīrieši. Tiesa, statistikā iekļauti tikai reģistrētie gadījumi, tādēļ patiesais seksuālās vardarbības upuru skaits varētu būt augstāks.
 

-

1.MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI

6.9. Bērnu vecāku (aizbildņu vai audžuvecāku) skaits, kuri ir saukti pie administratīvās vai kriminālatbildības par vardarbīgu vai nolaidīgu rīcību, kas izraisījusi vai varētu izraisīt kaitējumu bērnu dzīvībai, veselībai vai attīstībai
316
260
180
CSP
 

Ņemot vērā, ka šo datu avots ir „Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma” (Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēma): ierosinām precizēt apakšpunkta datu avotu uz “NPAIS dati”

1.MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI

​​​​​​​6.9. Bērnu vecāku (aizbildņu vai audžuvecāku) skaits, kuri ir saukti pie administratīvās vai kriminālatbildības par vardarbīgu vai nolaidīgu rīcību, kas izraisījusi vai varētu izraisīt kaitējumu bērnu dzīvībai, veselībai vai attīstībai
316
260
180
NPAIS

1.MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI
5.6. Nepilngadīgo darbības vai bezdarbības dēļ nodarīto kaitējumu, par kuriem paredzēta administratīvā vai kriminālatbildība, skaits
3929
2800
1800
CSP

 

Ņemot vērā, ka šo datu avots ir „Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma” (Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēma): ierosinām precizēt apakšpunkta datu avotu uz “NPAIS dati”

1.MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI
5.6. Nepilngadīgo darbības vai bezdarbības dēļ nodarīto kaitējumu, par kuriem paredzēta administratīvā vai kriminālatbildība, skaits
3929
2800
1800
NPAIS

1.MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI
2.6. Reģistrēto bērnu skaits, kuru dzīvība, veselība vai attīstība ir apdraudēta vardarbības dēļ vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību, kā arī aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ
1143
1050
900
CSP



 

 Ņemot vērā, ka šo datu avots ir „Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma” (Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēma): ierosinām precizēt apakšpunkta datu avotu uz “NPAIS dati”

1.MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI
2.6. Reģistrēto bērnu skaits, kuru dzīvība, veselība vai attīstība ir apdraudēta vardarbības dēļ vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību, kā arī aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ
1143
1050
900
NPAIS