Atzinums

Lūdzam izslēgt normu par iestādes struktūru un to vienību kompetenci, kā arī precizēt panta nosaukumu. Šādu regulējumu nosaka iestādes reglamentā. Mūsuprāt, Muitas likuma 3. panta pirmās un otrās daļas regulējums ir pietiekams un nav nepieciešams likuma līmenī regulēt vēl detalizētāk.

-

Lūdzam precizēt otro teikumu, jo nav skaidrs uzraudzības un kontroles funkcijas tvērums. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka uzdevumi izriet no funkcijām, nevis otrādāk, proti, funkcijas nevar pildīt saskaņā ar uzdevumiem. Parasti kontrolēta (uzraudzīta) tiek normatīvo aktu ievērošana noteiktā jomā.

-

Lūdzam precizēt šo normu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18. pantu piedalīties nozares politikas izstrādāšanā ir ministrijas kompetence. Tāpat vērtējams, vai pareizi nodefinēta politikas joma (sk. ministriju nolikumus un TAP portāla politikas jomu klasifikatoru). Iespējams pietiktu paredzēt, ka Valsts ieņēmumu dienests tā pat kā citas iestādes var iesniegt priekšlikumus savas kompetences ietvaros dažādo nozaru politiku izstrādātājiem. Šādu kompetenci var iekļaut arī iestādes nolikumā. Turklāt vēršam uzmanību, ka Attīstības plānošanas sistēmas likuma 10. pants jau noteic, ka valsts un pašvaldības institūcijas atbilstoši savai kompetencei izstrādā attīstības plānošanas dokumentus pēc savas iniciatīvas, izpildot augstākas institūcijas uzdevumu, kā arī tad, ja attīstības plānošanas dokumentu izstrādi paredz normatīvais akts.

-

Lūdzam izvērtēt likumprojekta 9. panta ceturtajā daļā paredzētā regulējuma nepieciešamību un izslēgt to vai papildināt anotāciju ar atbilstošu informāciju, jo šobrīd anotācijas 1.3. punktā ir norādīts, ka likumprojekta 9. panta ceturtajā daļā paredzētais regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrības izpratni par ierēdņu kompetences sadalījumu.
Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrajā daļā ir noteikts, ko norāda tiešās pārvaldes iestādes nolikumā. Tā, piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrās daļas 7. punkts paredz, ka tiešās pārvaldes iestādes nolikumā norāda citus jautājumus, kurus Ministru kabinets uzskata par svarīgiem. Līdz ar to jau no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrās daļas 7. punktā minētā izriet, ka Valsts ieņēmumu dienesta nolikumā var norādīt likumprojekta 9. panta ceturtajā daļā paredzēto regulējumu.

 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar izvērstu informāciju par likumprojekta 14. pantā paredzēto regulējumu par lēmumu pieņemšanu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās, jo anotācijas 1.3.punktā ir tikai norādīts, ka likumprojektā tiek saglabāts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.² panta regulējums.
 

-

Lūdzam svītrot skaidrojumu par nepieciešamību noteikt Valsts ieņēmumu dienesta struktūru, jo Muitas likuma 3.panta otrā daļa jau paredz, ka muitas iestāde ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā, likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā.

-

Lūdzam izvērtēt likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un nodrošināt to atspoguļojumu anotācijas 5. sadaļā.
Vēršam uzmanību, ka:
1) atbilstoši likumprojekta 14. panta pirmajai un otrajai daļai ar tām tiek ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula);
2) pamatojoties uz likumprojekta pārejas noteikumu 1. punktā noteikto, līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Atbilstoši likumam “Par Valsts ieņēmumu dienestu” ar to ir pārņemtas, likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
a) Padomes 2010.gada 16.marta direktīvas 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem;
b) Padomes 2011.gada 15.februāra direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ direktīvu 77/799/EEK;
c) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta direktīvas (ES) 2016/343 par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā.
Zaudējot spēku likumam “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, spēku zaudēs arī tiesību normas, ar kurām ir nodrošināta Eiropas Savienības direktīvu pārņemšana. Konkrētais likumprojekts atbilstoši sniegtajai informācijai nenodrošina to turpmāku pārņemšanu. Attiecīgi nepieciešams izvērtēt, vai un kā pēc likumprojekta spēkā stāšanās un šobrīd spēkā esošā likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" atzīšanu par spēku zaudējušu, tiks nodrošināta pilnīga Eiropas Savienības direktīvu pārņemšana un Latvijas Republikas starptautisko saistību izpilde. Nepieciešamības gadījumā lūdzam veikt papildinājumus likumprojektā un/vai sniegt skaidrojumus anotācijā, nodrošinot pilnīgu izpratni par starptautisko saistību izpildi.

-

Aicinām precizēt likuma mērķi, jo likuma saturs ir plašāks un noteic arī cita veida iestādes darbības nodrošināšanas jautājumus.

-

Aicinām vērtēt, vai šie uzdevumi nepaiet zem jau iepriekšējā teikumā minētajiem citiem uzdevumiem, kas noteikti normatīvajos aktos un ir izslēdzami (lai nedublētu) vai redakcionāli precizēt redakciju atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumos Nr. 1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" noteiktajam. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā. Šie noteikumi zaudēs spēku vienlaikus ar likumu "Par Valsts ieņēmumu dienestu".

-

Ņemot vērā šo uzdevumu svarīgumu, aicinām sadalīt tos divos atsevišķos punktos.

-

Aicinām vērtēt, vai šis uzdevums jau neizriet no citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, likuma "Par nodokļiem un nodevām", likuma "Par akcīzes nodokli" (uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, piem., Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumiem Nr. 662 "Akcīzes preču aprites kārtība") u.c.

-

Aicinām izslēgt šo normu, ņemto vērā to, ka tajā noteikto saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma VI, VII un IX nodaļas normām var īstenot arī bez šāda speciāla Saeimas pilnvarojuma.

-

Aicinām izslēgt šo normu, jo tā sašaurina pārvaldes lēmumu pārbaudes pamatnoteikumus, kas noteikti Valsts pārvaldes iekārtas likumā, sk. piemēram, 17. panta pirmo un otro daļu, 67. panta pirmo un trešo daļu. Pretējā gadījumā, lūdzam skaidrot, kādi juridiskie šķēršļi iestādes vadītājam liedz nodrošināt pārvaldes lēmumu tiesiskumu (t.sk. visa veida pēcpārbaužu veikšanu) saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu.
 

-

Aicinām izslēgt šādu normu vai pamatot to, ņemot vērā to, ka nozaru ministrijas neatrodas Valsts ieņēmumu dienesta funkcionālā padotībā.
Vēršam uzmanību, ka visa veida sadarbību (t.sk. starp nodokļu administrācijām vai informācijas apmaiņā) iespējams nodrošināt saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajiem sadarbības pamatnosacījumiem (sk., likuma VII nodaļu).
Valsts ieņēmumu dienesta kompetence ieteikumu izdošanā šobrīd ir noteikta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5. panta otrajā daļā, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam pienākumu izdot ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju izpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā.

-

Aicinām izslēgt šo normu, jo tā ir pārāk vispārīga un deklaratīva. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. pantā noteikto iestādes vadītājs atbild par iestādes funkciju izpildes organizēšanu, tajā skaitā, ja iestādes funkcijas (kompetence) tieši vai pastarpināti izriet no starptautiskajiem līgumiem.

-

Aicinām izslēgt šo deklaratīvo normu, jo tā ir lieka. Tās ir liekas atsauces normas.
Tā, piem., Muitas likuma 3. panta sestā un septītā daļa jau noteic, ka muitas amatpersona ir muitas iestādes ierēdnis, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā, kā arī muitas amatpersonai ir šajā likumā, likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", normatīvajos aktos muitas jomā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības. Turklāt tiesības var būt muitas jomā, nevis muitas politikas jomā. Papildus, apsverams, vai Muitas likuma 3. panta septītajā daļā, ņemot vērā, šo atsauces normas saturu, ir nepieciešama atsauce uz likumu "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (t.sk. arī uz jauno Valsts ieņēmumu dienesta likumu), kurā nav noteiktas muitas amatpersonu tiesības muitas jomā. Tas pats attiecas uz nodokļu un nodevu administrēšanu.
Savukārt kompetences sadalījumu administratīvo aktu un citu lēmumu izdošanā iestādes nolikumā var noteikt pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrās daļas 5., 6. un 7. punktu un Administratīvās atbildības likuma 115. panta otro daļu un šāda speciāla pilnvarojoša norma nav nepieciešama. 
 

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt iestādes, kuras sniedz un saņem datus no Valsts ieņēmuma dienesta valsts informācijas sistēmām, un mērķus, kādiem tie var tikt izpausti. Paskaidrojam, ka personas datu nodošana un saņemšana no citām informācijas sistēmām uzskatāma par personas pamattiesību uz personas datu aizsardzību ierobežojumu, kuru var noteikt likumdevējs vai arī Ministru kabinets, ja likumdevējs ir nepārprotami skaidri pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt to. Līdz ar to, ja tiek plānots Valsts ieņēmuma dienesta valsts informācijas sistēmām saņemt un/vai nodot datus no citām iestādēm, šādas apstrādes darbības un vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti, jānosaka likumprojektā vai arī īpaši jāpilnvaro Ministru kabinets noteikt to.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 13. panta otrās daļas 8., 10., 11., 13. un 18. punktu, lai tie saturiski atbilstu apzīmējumam "datu kategorijas". Paskaidrojam, ka minētie likumprojekta punkti saturiski drīzāk vērtējami kā "datu subjekti", nekā "datu kategorijas", minētie projekta punkti paredz apstrādāt datus par noteiktiem datu subjektiem, proti, nav saprotams, kādas datu kategorijas apstrādās par punktos minētajiem datu subjektiem, kā to paredz 13.panta otrā daļa. Vienlaikus, izvērtējama iespēja likumprojekta 13.pantu papildināt ar jaunu daļu, nosakot, kādu datu subjektu personas dati tiks apstrādāti, kas kopumā veidotu pārskatāmu un saprotamu regulējumu (ar projektu tiks noteiks, kādu datu subjektu personas dati tiek apstrādāti un apstrādājamās personas datu kategorijas).

-

Lūdzam izvērtēt iespēju pievienot likumprojekta 13. panta ceturto daļu pie likumprojekta 12. panta otrās daļas, ņemot vērā minēto abu daļu saturisko līdzību un normas mērķi - pilnvarot Ministru kabinetu noteikt īpašus nosacījumus attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām.

-

Lūdzam pārskatīt likumprojekta saturu, aktualitāti un atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem un atbilstoši precizēt likumprojektu kopumā. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otro daļu regulas ir vispārpiemērojamas un tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Šajā kontekstā īpaši uzsveram, ka, ja likumprojektā tiek saglabātas normas, kas pēc būtības dublē Datu regulā ietverto regulējumu vai arī ietver pienākumu ievērot Datu regulas noteikumus, tad pastāv Datu regulas normu pārinterpretācijas  risks, kā arī tiek apdraudēta Datu regulas tiešā piemērošana, kas ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantam. Līdz ar to likumprojektā nebūtu īpaši jāiekļauj pienākums veikt personas datu apstrādi atbilstoši Datu regulas prasībām, t.sk. ievērot Datu regulas principus, jo šis pienākums ir saistošs tāpat, ņemot vērā Datu regulas tiešo piemērojamību.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 15. panta pirmās daļas otrajā teikumā paredzēto regulējumu, norādot, vai lēmumu pārsūdzēšanas kārtība attiecas uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora sākotnēji pieņemtajiem lēmumiem, vai arī uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pieņemtajiem lēmumiem par apstrīdētajiem lēmumiem.
 

-

Aicinām precizēt šo pārejas normu, jo pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus ir arī likumprojekta 13. panta ceturtajā daļā (personas datu apstrāde). Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likums un arī minētā pārejas noteikuma norma stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, bet uzdevuma izpildes termiņš jau būs pagājis.

-

Aicinām Ministru kabineta protokollēmumam un informatīvajam ziņojumam veidot vārdkopas saīsinājumus, jo tie anotācijā tiek daudzkārt pieminēti. 

-

Aicinām anotācijā pie sadarbības ar privātpersonām nodrošināšanas nepieciešamības skaidrojuma norādīt, ka jau šobrīd, lai nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi, valsts pārvaldei savā darbībā jānodrošina sabiedrības līdzdalība saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma sadarbības pamatnosacījumiem, kas izriet gan no valsts pārvaldes principiem (likuma 10. pants), gan no VI nodaļas "Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē" normām, kā arī citiem normatīvajiem aktiem (piem., attīstības plānošanas principi Attīstības plānošanas likumā (sk. arī Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā"), labas pārvaldības un procesuālā taisnīguma princips Administratīvā procesa likumā, uzklausot administratīvā procesa dalībniekus (62. pants)).
Papildus, ja mērķis ir uzsvērt šādas sadarbības svarīgumu un iedzīvināt normu, piem., līdzīgi kā ar tiesiskuma nodrošināšanas mehānismu, iestādes vadītājam var paredzēt uzdevumu izveidot šādas sadarbības (sabiedrības līdzdalības) nodrošināšanas mehānismu un to atspoguļot, piem., iestādes nolikumā vai ievietot kā sabiedrības līdzdalības aprakstu oficiālajā tīmekļavietnē.

-

Aicinām papildināt, ka saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piektajā daļā noteikto, vienlaikus ar likumu "Par Valsts ieņēmumu dienestu" spēku zaudēs arī 10 Ministru kabineta noteikumi un 1 pilnvarojums:
1. Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 7 "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi" (likuma pilnvarojums pārnests uz Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektu)
2. Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumi Nr. 599 "Noteikumi par atsevišķām Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām muitas jomā" (likuma pilnvarojums pārnests uz Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektu un Nodokļu un muitas policijas likumprojektu)
3. Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 66 "Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) dienesta šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumi" (likuma pilnvarojums pārnests uz Nodokļu un muitas policijas likumprojektu)
4. Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 65 "Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību Valsts ieņēmumu dienestā" (likuma pilnvarojums pārnests uz Nodokļu un muitas policijas likumprojektu un tiks papildināti Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumi Nr. 55 "Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un to lietošanas kārtību").
5. Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumi Nr. 708 "Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes, muitas iestāžu, nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm" (likuma pilnvarojums pārnests uz Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektu un Nodokļu un muitas policijas likumprojektu)
6. Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumi Nr. 561 "Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu formas tērpiem, dienesta pakāpju atšķirības zīmēm un žetoniem" (likuma pilnvarojums pārnests uz Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektu un Nodokļu un muitas policijas likumprojektu)
7. Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumi Nr. 525 "Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku dienesta apliecību" (likuma pilnvarojums pārnests uz Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektu un Nodokļu un muitas policijas likumprojektu)
8. Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumi Nr. 1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā".
9. Ministru kabineta 1993. gada 27. novembra noteikumi Nr. 23 "Par likuma "Par valsts ieņēmumu dienestu" izpildi".
10. Ministru kabineta 1997. gada 3. jūnija noteikumi Nr. 206 "Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonu speciālajiem līdzekļiem".
11. Ministru kabineta 2017. gada 31. janvāra noteikumi Nr. 57 "Aizturēto, apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas kārtība" (likuma pilnvarojums pārnests uz Nodokļu un muitas policijas likumprojektu un minētie noteikumi tiks grozīti, jo izdoti uz vairāku pilnvarojumu pamata).

-

Aicinām norādīt ietekmi uz publiskām personām anotācijas 7. sadaļā.

-

Aicinām papildināt, ka reorganizācija un regulējums skar Valsts ieņēmuma dienesta ierēdņus un darbiniekus un skaidrot, kā tas ietekmē šo personu tiesības, pienākumus un veicamās darbības. 

-

Reorganizācija un likumprojekts skar virkni publisko personu, tāpēc lūdzam detalizēti aizpildīt anotācijas 7.sadaļu.

-