Atzinums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regulas (ES) 2024/1735  par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724, (turpmāk – Regula (ES) 2024/1735)  vispārīgais mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, izveidojot satvaru, lai nodrošinātu Savienības piekļuvi drošām un ilgtspējīgām neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādēm, tostarp palielinot neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas jaudu un to piegādes ķēdes nolūkā aizsargāt to noturību, vienlaikus palīdzot sasniegt Savienības klimata mērķrādītājus un klimatneitralitātes mērķi, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119, lai dekarbonizētu Savienības ekonomiku un sabiedrību, un veicinot kvalitatīvas darbvietas neto nulles emisiju tehnoloģiju jomā, un tādējādi arī uzlabojot Savienības konkurētspēju.
Lai sasniegtu Regulas (ES) 2024/1735 vispārīgo mērķi, Regulā (ES) 2024/1735 noteikti pasākumi, kuru mērķis ir:
- samazināt ar neto nulles emisiju tehnoloģijām saistīto piegādes traucējumu risku, kas varētu izkropļot konkurenci un sadrumstalot iekšējo tirgu, jo īpaši identificējot un atbalstot neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas jaudas palielināšanu un to piegādes ķēdes;
- izveidot Savienības tirgu CO2 uzglabāšanas pakalpojumiem;
- ar publiskā iepirkuma procedūrām, izsolēm un citiem publiskās intervences veidiem veicināt pieprasījumu pēc ilgtspējīgām un noturīgām neto nulles emisiju tehnoloģijām;
- ar akadēmiju atbalstu pilnveidot prasmes, tādējādi saglabājot un radot kvalitatīvas darbvietas;
- atbalstīt inovāciju, izveidojot neto nulles emisiju regulatīvās smilškastes, koordinējot pētniecības un inovācijas darbības ar energotehnoloģiju stratēģiskā plāna vadības grupas starpniecību, kā arī izmantojot pirmskomercializācijas iepirkumu un inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu;
- uzlabot Savienības spēju pārraudzīt un mazināt piegāžu riskus, kas saistīti ar neto nulles emisiju tehnoloģijām.

Plāna projekts ir nepilnīgs un neatbilst Regulas (ES) 2024/1735 vispārīgam mērķim uzlabot iekšējā tirgus darbību, līdz ar to lūdzam atbilstoši precizēt Plāna projektu.
 

-

Lūdzam precizēt 2. tabulas "Iesaistīto pušu izkārtojums" (42.lp.) izkārtojumu, atbilstoši tajā norādīto asociāciju un citu organizāciju un institūciju sasaistei ar attiecīgo ministriju. Piemēram, Rīgas brīvostas pārvaldi, kas pašlaik ir norādīta pie Izglītības un zinātnes ministrijas, lūdzam norādīt pie Satiksmes ministrijas (SM), jo SM funkcijās ietilpst politikas izstrāde ostu pārvaldības un attīstības nozarē, savukārt pie SM pašlaik norādītās Kritiski svarīgu izejmateriālu ražotāju asociācija, biedrība “Ilgtspējas klasteris”, Rīgas Tehniskā Universitāte, Fokker Next Gen un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir norādāmas pie ministrijām, kas ir atbildīgas par politikas veidošanu  to darbības jomās (Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija).

-

Plāna projektā “Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plāns līdz 2035. gadam” (turpmāk – Plāns) noteikts, ka tas ir izstrādāts kā Ekonomikas ministrijas iniciatīva ar nolūku noteikt nepieciešamos rīcības virzienus un prioritāros pasākumus ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju izmantošanai un ražošanas attīstībai, esošās Latvijas industrijas dekarbonizācijai, kā arī Latvijas industrijas iespējām izmantot neto nulles emisiju tehnoloģijas produktivitātes un klimata mērķu sasniegšanai, kā arī valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai.
Ekonomikas ministrijas noteiktais Plāna mērķis ir identificēt pasākumus, lai stimulētu integrētu politiku tautsaimniecības attīstībai, lai vienlaikus ar AER veicināšanas politiku attīstītu enerģijas patēriņu un lokālās komponentes lomas pieaugumu enerģētikas projektos.
Plānā sniegts ieskats par ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ražošanas attīstību, rūpniecības sektora zaļināšanu, klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošanu Latvijas industrijā un zaļā ūdeņraža ekosistēmas izveidi.
Vienlaikus Plāns nav sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" (turpmāk – MK not. Nr.737) IV nodaļai. Ievērojot minēto, lūdzam Plānā iekļauto informāciju par rezultatīvajiem rādītājiem, rīcības virzieniem, pasākumiem u.c. noformēt tabulas veidā atbilstoši MK not. Nr. 737 2. pielikumam. Lūdzam Plānu papildināt ar informāciju par rezultatīvo rādītāju bāzes gada vērtībām, kā arī norādīt to datu avotu rezultatīvo rādītāju prognozēm – uz kādu datu pamata tie izvirzīti, kas ir to autors.      
Ņemot vērā minēto, lūdzam Plānu precizēt, iekļaujot tajā informāciju atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likuma 6.pantam un MK not. Nr. 737.
 

-

Plāna 4.sadaļā "Finansējums" norādīts: "Plānā paredzēto Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības rīcības virzienu un prioritāro pasākumu īstenošanai tiks vērtētas iespējas tos īstenot ES fondu un tam paredzētā nacionālā līdzfinansējuma ietvaros."

Ņemot vērā, ka plānam pievienotajā MK rīkojuma projekta 3.punktā norādīts, ka "Plānā norādītajām atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu", norādām, ka nav skaidrs, no kādiem avotiem EM paredz šo pasākumu finansēšanu, ņemot vērā, ka šobrīd ne Satiksmes ministrijas budžetā, ne tai pieejamajos ES fondu līdzekļos nav pozīciju, kas atbilstu attīstības plāna 3.4. sadaļā uzskaitītajiem pasākumiem. 

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 3.1.3. sadaļas 3. tabulu “Latvijas ūdeņraža ielejas vērtības ķēde”, svītrojot Rīgas lidostu no Ignitis ūdeņraža infrastruktūras, uzglabāšanas un transportēšanas, ņemot vērā, ka Rīgas lidosta nav apņēmusies līdz 2035. gadam piedalīties Latvijas H2 vērtības ķēdē, nodrošinot ūdeņraža uzglabāšanas un transportēšanas infrastruktūru.
Vienlaikus jāatzīmē, ka Rīgas lidosta pārrobežu sadarbības ietvaros veic darbības ūdeņraža infrastruktūras attīstīšanai, bet tas nav sasaistāms ar norādīto projektu.
 

-