Atzinums

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija iebilst pret anotācijā pausto secinājumu, ka no Augstākās tiesas Senāts atziņām izriet nepieciešamība noteikt dzīvokļu īpašnieku kopībai obligātu pienākumu veidot uzkrājumu. Apstāklis, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir atzīta par tiesību subjektu un var piedalīties civiltiesiskajā apgrozībā, pats par sevi nerada pienākumu uzkrājuma veidošanu noteikt kā obligātu.
No minētā sprieduma (Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 12. decembra spriedums lietā Nr. C31346614, SKC-109/2019) izriet vienīgi tas, ka kopībai var būt manta un tā var uzņemties saistības, taču no tā neizriet likumdevēja pienākums visos gadījumos noteikt obligātu uzkrājuma veidošanu neatkarīgi no konkrētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku gribas, finansiālās situācijas un pieņemtajiem kopības lēmumiem.
Tādējādi anotācijā ietvertais pamatojums nav pietiekams, lai secinātu, ka obligāta uzkrājuma veidošana ir tiešs un neizbēgams secinājums no tiesu prakses vai kopības tiesībsubjektības fakta.
Ņemot vērā minēto, ir svītrojama konkrētā norma, savukārt izdevumi, kurus plānots segt no uzkrājumiem (likumprojekta 9. pants), ir iekļaujami pārvaldīšanas maksā.

 

-

Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības balsojumā par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu balsot pēc saviem ieskatiem, izvērtējot kopības lēmumam pievienoto informāciju.  Dzīvokļa īpašnieka tiesību apjomu nav pamatoti samazināt, ja dzīvokļa īpašnieks par kopības lēmumu ir balsojis "pret", jo lēmums ir kopības lēmums un tiek pieņemts likumā noteiktajā kārtībā un ir saistošs ikvienam kopīpašniekam neatkarīgi no balsojuma.
Papildus, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā, ir būtiski ņemt vērā, ka dzīvokļa īpašnieka balsojums "pret" dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas novērstu kaitējumu, būtu objektīvs tikai apstākļos, ja dzīvokļa īpašnieks ir balsojis "pret" pie pilnas informācijas par konkrēto jautājumu. Dokumentu neesamība mājas lietā vai dokumentu nepilnīga esamība uzskatāma par objektīvu pamatu tam, lai neatzītu dzīvokļa īpašnieka individuālu atbildību.
 

-

Likumprojekta anotācijā nav sniegts vērtējums par esošās pārvaldīšanas maksas noteikšanas kārtību un trūkumiem, kā arī pamatojums, kāpēc tieši ar likumu ir nepieciešams noteikt citu kārtību, kā arī nav pamatots, ka tiesības pārvaldniekam vienpusēji grozīt pārvaldīšanas maksu ir labākais un samērīgākais risinājums trūkumu novēršanai.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā ir saglabājama esošā kārtība, ka pārvaldīšanas līgumā noteiktā pārvaldīšanas maksas pārskatīšana ir īstenojamas tikai pusēm vienojoties. Valsts iejaukšanās pārvaldīšanas līguma pušu tiesībās nav nepieciešama, jo pārvaldīšanas līgums jau apstiprina, ka puses spēj un ir vienojušās par pārvaldīšanas maksu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt šo tiesību normu.
 

-

Likumprojekta Pārejas noteikumu 6. punkts noteic, ka  pārvaldīšanas līgumi, kas ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās dienā, bet neatbilst šā likuma noteikumiem, līdz 2028. gada 1. jūnijam ir saskaņojami ar šā likuma noteikumiem. Ievērojot minēto, pārvaldīšanas līgumu noteikumu ir saskaņojami ar likumu līdz 2028. gada 1. jūnijam, bet piemērojami no likuma spēkā stāšanās brīža. Tādējādi neatkarīgi no esošajos pārvaldīšanas līgumos noteiktā pārvaldniekam un dzīvokļu īpašniekiem būs saistoši likuma noteikumi, tostarp noteikumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbu tāmēm. 
Likumprojekta anotācijā nav sniegts vērtējums par esošo kārtību, kādā plāno izdevumus par tehnisko apkopi, dzīvojamās mājas uzturēšanas darbiem, kā arī uzlabošanas darbiem, un šādas kārtības trūkumiem, kā arī pamatojums, kāpēc tieši ar likumu ir nepieciešams noteikt citu kārtību, kā arī nav pamatots tas, ka paredzētā kārtība ir labākais un samērīgākais risinājums trūkumu novēršanai.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā likumam ir jānosaka samērīga pāreja uz jaunu kārtību, kas respektē noslēgtos pārvaldīšanas līgumus, tostarp tajos regulētos jautājums par pārvaldīšanas darbu tāmēm, un pušu autonomiju.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt šo tiesību normu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka nav noteiktības par to, kas ir saprotams ar vārdiem “saimnieciski izdevīgākais piedāvājums” un procedūru, kādā to noskaidro, kā arī nav noteiktības par kārtību, kādā pārvaldnieks pārliecinās par darbu veicēja spējām izpildīt viņam uzliekamos pienākumus. Vienlaikus norādām, ka minētais jautājums nav aprakstīts arī anotācijā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt šo tiesību normu.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar likumā noteiktu pilnvarojumu pašvaldībai izdot saistošos noteikumus, kas attiecas uz dzīvojamo māju, bet nav saistīti ar uzturēšanas darbu veikšanu. Ja šāda pilnvarojuma iztrūkst, tad lūdzam izslēgt likumprojekta 22. panta pirmās daļas 2. punktu.

-

Likumprojekta 9. panta otrā daļa noteic, ka uzkrājumi ikdienas norēķiniem nedrīkst būt mazāki par vienu divpadsmito daļu no kopības gada pārvaldīšanas izdevumiem. Tajā pašā laikā ne visas likumprojekta 23. panta pirmajā daļā noteiktās darbības ir vērtējamas kā ikdienas darbības, piemēram, administratīvā naudas soda segšana, nodokļa maksājumu parādu samaksa un citu pielīdzināmu maksājumu segšana; tiesāšanās izdevumu apmaksa, ja to samaksas pienākums ir dzīvokļu īpašnieku kopībai; izdevumi ārpuskārtas remontam un tehniskajai apkopei, ja izdevumi par to nav ietverti pārvaldīšanas maksā. Ievērojot minēto, uzkrājumi ikdienas izdevumiem būtu nošķirami no neparedzētiem izdevumiem un izmantojami atbilstoši mērķim.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā nav atbalstāma pieeja, ka pārvaldītājs apmaksā uzturēšanas izdevumus ārpus uzkrājumu iespējām un tas, ka pārvaldnieka noteiktajā kārtībā izdevumi piedzenami no dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi mazinot uzkrājumu nozīmes mērķi. 
Papildus norādām, ka anotācijā nav norādīts likumprojekta 23. panta otrās daļas pamatojums.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt šo tiesību normu

-