Atzinums

Lūdzam papildināt rīkojuma projektu ar punktu, paredzot atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2016. gada 8. novembra rīkojumu Nr. 667 “Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam” un Ministru kabineta 2016. gada 8. novembrī rīkojumu Nr. 666 “Par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam īstenošanas plānu” atbilstoši MK noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 26.3.punktam.
 

-

Lūdzam rīkojuma par Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības plānu 2024.-2026. gadam apstiprināšanu ietvert punktu, kas paredz termiņu, līdz kuram iesniedzams plāna ietekmes izvērtējums, atbilstoši MK noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 26.punktam.

-

Plāna 1. Rīcības virzienā citu starpā dota atsauce uz Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2021.-2027. gadam. Lūdzam plānā norādīt, kuru pasākumu rezultatīvie rādītāji palīdzēs sasniegt NAP2027  uzdevuma “410. Vienotā Latvijas sabiedriskā medija attīstības nodrošināšana, palielinot ieguldījumus medija darbiniekos, jaunu satura formātu izstrādē, digitālā satura attīstībā, medija tehnoloģijās un infrastruktūrā” Sabiedrisko mediju patstāvības nodrošināšana, tehnoloģiju, infrastruktūras un satura modernizēšana; atbalsta pasākumi nacionālās informatīvās telpas daudzveidības (plurālisma) nodrošināšanai, kvalitatīva mediju satura ražošanai un satura pieejamības nodrošināšanai tā lietotājiem reģionos, pierobežā un cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem.” noteiktos indikatorus “Iedzīvotāju skaits, kuri var uztvert sabiedrisko mediju raidījumus” un “Iedzīvotāju īpatsvars, kuri skatās, klausās un uzticas sabiedrisko mediju sniegtajai informācijai”.
 

-

Lūdzam precizēt plāna kopsavilkumu, sniedzot atsauces uz aktuālo Deklarāciju par E.Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, kur cita starpā, paredzēts uzdevums paplašināt mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu.
 

-

Lūdzam pilnveidot plāna projektu, ņemot vērā Nacionālās drošības koncepcijā 2023 (atbalstīta MK 19.09.2023 sēdē; prot. Nr.46; 26.§) ietvertos riskus un prioritātes Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanai, (informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politikas izveide un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā, kvalitatīvs un uzticams saturs latviešu valodā; Latvijas mediju iesaiste valsts aizsardzības un krīžu sagatavotības pasākumos, tostarp iesaistot žurnālistus civilās un militārās mācībās, kā arī veicot apmācības un citus atbalsta pasākumus mediju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes un apdraudējuma situācijās u.c. būtiski pasākumi).
 

-

Lūdzam projekta divdesmit septītajā lappusē tabulā, kur norādīta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu, pie turpmākajos gados nepieciešamā finansējuma nenorādīt nepieciešamo finansējumu (pašlaik 32 266514 EUR), jo plānā iekļauto uzdevumu izpilde paredzēta līdz 2026.gada beigām, un pēc to īstenošanas būs jāizvērtē sabiedrisko mediju finansējuma nepietiekamība vai pārkompensācija un tikai pēc šī izvērtējuma veikšanas varēs izdarīt secinājumus par turpmākajos gados nepieciešamo papildus valsts budžeta finansējumu.
Tabulā “Detalizēts aprēķins plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamajam papildu finansējumam” pie 1.1.1. punkta attiecībā uz Latvijas Radio kritiskās infrastruktūras stiprināšanu norādīts, ka “IT infrastruktūras modernizēšanas projekta ieviešanas izmaksas 2024. gadā veido 393 100 euro, tai pašā laikā netiek atšifrēts, kas tieši tiek modernizēts/aizstāts/iegādāts. Līdzīgi secinājumi rodas par sadaļu “Latvijas Televīzija kritiskās infrastruktūras stiprināšana” kur norādītais pasākums “LTV Tehnoloģiskās drošības nodrošinājums 2024. gadā 480 912 euro -  programmu izlaides sistēmas uzturēšanai un IT sistēmas uzlabojumiem” nerada skaidru un detalizētu priekšstatu par to, kam tieši plānots tērēt norādītos līdzekļus un sadaļu “Latvijas sabiedriskā medija kritiskās infrastruktūras stiprināšana”, kur norādīts, ka Latvijas Radio IT infrastruktūras modernizēšanas projekta ieviešanas izmaksas veido 2025. gadā 672 900 euro, 2026. gadā 1 204 000 euro, kā arī nav norādīta pietiekama izdevumu detalizācija atsevišķiem citiem pasākumiem pārējās sadaļās.
 

-

Lūdzam projekta divdesmitajā lappusē tabulā pie pirmā rīcības virziena attiecināmajiem attīstības plānošanas dokumentiem dzēst tekstu “Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam (spēkā līdz jaunu pamatnostādņu apstiprināšanai)”, jo pamatnostādnes, kuru darbības termiņš ir beidzies, nevar būt spēkā esošas un izmantojamas kā pamatojums.

-

Plāna projekta sešpadsmitajā lappusē pie pieminētā modeļa novērtējuma minēts, ka “vērtējot šī modeļa atbilstību iepriekš minētajiem SEPLPL uzskaitītajiem kritērijiem, var secināt, ka modelis ir atbilstošs – atbilstība uzlabojas, jo, nosakot vismaz 0,12 % no IKP kā zemāko budžeta slieksni, medija budžets palielināsies, veicinot iespējas pildīt likumā paredzētos uzdevumus. Aicinām izvērtēt iespēju koriģēt šo apgalvojumu, jo % no IKP kā budžeta slieksnis nerisina atbilstību pēc būtības. Atbilstību pēc būtības nodrošina tāds valsts budžeta piešķīrums sabiedriskajiem medijiem, kas nodrošina sabiedriskā pasūtījuma pilnvērtīgu izpildi, nevis vidējais EBU dalībvalstu sabiedrisko mediju finansējums % no IKP, neņemot vērā iepriekšējā punktā minētās  atšķirības.

-

Plāna projekta sestās lappuses pirmajā rindkopā minēts, ka “Komisijā konceptuāli tika lemts, ka sabiedrisko mediju budžetam turpmākajos gados ir jāpieaug un ka sabiedriskā medija kopējais finansējums nosakāms ne mazāks par 0,12 % no iekšzemes kopprodukta piecu gadu periodā.”. Vēlamies norādīt, ka Eiropas valstu vidējā rādītāja kā atskaites punkta izmantošana nav viennozīmīgi vērtējama, jo dažādu valstu apstākļi (iedzīvotāju skaits un mēroga efekts, valsts budžeta īpatsvars no IKP, sabiedrisko mediju dažāda mēroga uzdevumi, sabiedrisko mediju finansējuma pietiekamība vai nepietiekamība dažādās valstīs) būtiski atšķiras. Daudz svarīgāk būtu nodrošināt sabiedrisko mediju pilnvērtīgas darbības vajadzībām faktiski nepieciešamo finansējumu, ņemot vērā sabiedrisko pasūtījumu, sabiedrisko mediju infrastruktūras stāvokli un nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā, sabiedrisko mediju darbinieku vidējo atalgojumu, nevis tiekties uz noteiktu izdevumu sabiedriskajiem medijiem īpatsvaru no IKP kā pašmērķi. Jāatzīmē, ka lēmumu pieņemšanas procesā papildus jau iepriekšminētajiem apsvērumiem Ministru kabinetam un Saeimai jāņem vērā arī sabiedrisko mediju loma nacionālās drošības stiprināšanā, vienlaikus to sabalansējot ar citu nozaru kritiskām vajadzībām sabiedrības interešu nodrošināšanai.

-