Atzinums

Kopumā mēs iebilstam

Latvijas Cilvēktiesību komitejas priekšlikumi

1. Izteikt 3.punktu šādā redakcijā:
“3. Programmu var īstenot klātienē, attālināti vai daļēji attālināti, ar vismaz trīs nodarbībām nedēļā”.
Pamatojums.
Projektā nav noteikts nodarbības ilgums, un mums ir bažas, ka tad, kad tiks ieviesti noteikumi, vienas nodarbības ilgums tiks noteikts vienas mācību stundas apjomā.
Tādējādi mazākumtautību valodas prasmju apguvei tiks atvēlētas ne vairāk kā divas (ņemot vērā citas iespējamās nodarbības) - trīs stundas nedēļā.
Šajā sakarā jāņem vērā Eiropas Padomes nacionālo minoritāšu aizsardzības Konsultatīvas komitejas viedoklis par līdzīgu situāciju Bulgārijā: “Mācību programmā ir noteikts, ka mācību priekšmets “Dzimtā valoda” tiek pasniegts divas stundas nedēļā. Šajā kontekstā ir jāpatur prātā, ka viens no mazākumtautību valodas apmācības mērķiem ir saglabāt vai ieaudzināt tādu plūstamības  un lasītprasmes līmeni, kas ļauj izglītojamajam lietot valodu sabiedriskajā un privātajā dzīvē, tostarp jomās, uz kurām attiecas Minoritāšu konvencijas nosacījumi un nodot to nākamajai paaudzei. Maz ticams, ka šis mērķis tiks sasniegts, mācot mazākumtautību valodu tikai divas stundas nedēļā. Lai sniegtu efektīvu ieguldījumu mazākumtautību valodu kā būtiska mazākumtautību identitātes elementa saglabāšanā, nepieciešams pagarināt mācību priekšmeta “Dzimtā valoda” mācību stundu skaitu”.
Turklāt pamatizglītības standarts latviešu valodas prasmju mācīšanai, kas lielākajai daļai skolēnu ir dzimtā valoda, ir atvēlētas (kopā ar literatūru) sešas stundas nedēļā. Tāpēc ir vai nu jāpamato, kāpēc mazākumtautību skolēni, pēc projekta autoru domām, izrādās divreiz vai trīsreiz gudrāki par latviešiem, vai arī jāpieņem mūsu priekšlikums.

2. Papildināt 5.punktu ar teikumu šādā redakcijā:
Uz pedagogiem, kuri īsteno programmu neattiecas Izglītības likuma 48. panta 51., 7. un 8.daļas prasības.
Pamatojums
Šķiet acīmredzami, ka nodarbības notiek mazākumtautības valodā, nevis latviešu valodā. Tāpēc pietiek ar to, ka skolotāji prot kārtot dokumentāciju latviešu valodā un sazināties ar izglītības iestādes vadību. Tas prasa nesalīdzināmi zemāku valodas prasmes līmeni nekā nepieciešamība vadīt nodarbības tajā.
Stingru valodas prasību neuzlikšana ļaus iesaistīt pedagogus no mazākumtautību izcelsmes valstīm
kā arī racionāli izmantot tos vietējos pieredzējušos mācībspēkus, kuri nevar pilnvērtīgi mācīt tikai un vienīgi latviešu valodā.
Šāds prasību samazinājums mācībspēkiem, kas īsteno interešu izglītības programmas, ir pieļaujams ar Izglītības likumu (47.panta trešā daļa), un uzskatām par lietderīgu šo apstākli fiksēt noteikumos.

3. Izteikt 6.punktu šādā redakcijā:
“Minimālais izglītojamo skaits programmas apguves grupā ir vismaz 8, bet nepārsniedz 25.
Pašvaldībai ir tiesības samazināt minimālo izglītojamo skaitu un gadījumā, ja skolēnu skaits nav pietiekams grupas izveidošanai, ir pienākums nodrošināt iespēju piedalīties programmā ārpus izglītības iestādes.”
Pamatojums
Latvijai ir dotas dažas rekomendācijas “nodrošināt nepārtrauktu pieejamību iespējai mācīt un mācīties nacionālo minoritāšu valodās visā valstī [throughout the country] ar nolūku apmierināt esošo pieprasījumu”[1]
Ieteikumi ir saistīti ar to, ka tajās pašvaldībās, kurās mazākumtautību īpatsvars iedzīvotāju skaitā ir salīdzinoši neliels, mazākumtautību bērniem netiek nodrošināta iespēja apgūt dzimto valodu.
Piedāvātais minimālais un maksimālais skolēnu skaits grupā ir balstīts uz 2005.gada 27.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.735 “Noteikumi par minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes klasēs, pirmsskolas izglītības iestādes grupās, speciālās izglītības iestādēs un sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs” ietvertajiem kritērijiem.

4. Papildināt 7.punktu ar tekstu šādā redakcijā:
“Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums mācību gada pēdējā mēnesī noskaidrot katra izglītojamā vecāku vai likumisko pārstāvju vēlmi par izglītojamā dalību programmā. Izglītojamā vecākam vai izglītojamā likumiskam pārstāvim ir tiesības iesniegt iesniegumu jebkurā laikā”.
Pamatojums
Priekšlikums ir balstīts uz Satversmes 90. (Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības) un 114. (Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību) pantu.
Turklāt, ja potenciālo dalībnieku skaits nodarbībās ir aptuveni 1/4 no visiem skolēniem, nepieciešama iepriekšēja plānošana.


5. Izslēgt 8. punktu.
Pamatojums
Noskaidrot vecāku viedokli par nodarbībām nepieciešams jau kārtējā mācību gada beigās.


[1] Resolution CM/ResCMN(2021)9 of the  Committee of Ministers of the Council of Europe; Advisory Committee on the Framework convention for the protection of national minorities. Third Opinion on Latvia adopted on 23 February 2018; Latvia - Opinion on the recent amendments to the Legislation on Education in Minority Languages, adopted by the Venice Commission on 18 June 2020 by a written procedure replacing the 123rd Plenary Session