Atzinums

Par 17.panta trešās daļas izslēgšanu.
Neskatoties uz to, ka "Dome ir politisks veidojums, kura administratīvo pārkāpumu procesā neieņem nekādu lomu" (skaidrojums anotācijā), jautājums , ja reiz tiek veikt grozījumi, būtu jāskata plašāk- ne tikai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, bet arī kontekstā ar t.s. jumta likumu pašvaldībām - Pašvaldību likums un domes lomu, funkcijām, ekskluzīvo kompetenci u.t.t.
Kā zināms, pašvaldības dome ir augstākā lēmējinstitūcija, kas izveido iestādes, lemj par budžetu un tml.
Atbilstoši piedāvātajam- iestāde, kuras rīcībā rezultātā ir radies pamats kaitējuma atlīdzībai, pati lems, kāds ir pamatojums un vai  vispār kaut kas ir jāatlīdzina, vai tikai jāatvainojas. Kaut arī  vēl ir Administratīvā tiesa, tomēr piedāvātais regulējums  raisa jautājumus un skaidrojums anotācijā  attiecībā uz pašvaldībām nerada pārliecību, ka ir vērtēts arī  Pašvaldību likums.

-

 5. panta  grozījumi piedāvātajā  redakcijā rada tiesības privātpersonai saņemot nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā par administratīvā pārkāpuma atzīšanu par maznozīmīgu (Administratīvās atbildības likuma 11. pants) vērsties pie publisko tiesību juridiskās personas ar prasību atlīdzināt nodarīto kaitējumu. Rodas riski, ka amatpersonas Administratīvās atbildības likuma 11. pantu nepiemēros (izņemot šā panta 3.daļu) un, lai izvairītos no eventuāla pienākuma atlīdzināt nodarīto kaitējumu, jebkurā gadījumā, ja persona, kaut arī tikai formāli ir vainīga,  vienmēr piemēros sodu.



 
 

Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:
(3) Privātpersonai nav tiesību uz nepamatotas rīcības rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu, ja administratīvā pārkāpuma process izbeigts, jo par to pašu faktu uzsākts kriminālprocess, un nav iestājies kāds no šā likuma 4.panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem gadījumiem vai pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 11.panta nosacījumiem.