Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Projekta 2. pantā paredzēto Valsts aizsardzības dienesta likuma (turpmāk – likums) 8. panta pirmās daļas papildināšanu ar 11. punktu nepieciešams papildus izvērtēt. Vēršam uzmanību, ka šāda norma bez īpaša tiesiska pamatojuma norādīs uz atsevišķu Latvijas Republikas pilsoņu grupu diskrimināciju un vienlaikus noteiks ierobežojumu Latvijas Republikas Satversmes 101. pantā paredzētajām pilsoņa tiesībām pildīt valsts dienestu. Pilsonības likuma 9. panta sestā daļa paredz, ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni, tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija piedāvā atteikties no vispārējas, ar likumu noteiktas pilsoņu tiesību ierobežošanas. Piemēram, likuma 8. panta pirmās daļas 4. punktā tas ir panākts ar atrunu par dubultpilsoņa tiesībām brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam. Ja Aizsardzības ministrijai ir šaubas par dubultpilsoņu lojalitāti, piedāvājam ar normatīvo aktu paredzēt personas individuālas izvērtēšanas mehānismu, piemēram, saņemot par tām valsts drošības iestāžu atzinumu, bet neveidot vispārēju aizliegumu. Papildus vēlamies norādīt, ka arī Militārā dienesta likuma 63. pants neparedz ierobežojumus dubultpilsoņiem. Tādējādi šāda regulējuma veidošanai nepieciešams izvērsts un korekts tiesisks pamatojums. Nobeigumā vēlamies norādīt, ka šobrīd ar likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (23-TA-3186) tiek plānota iespēja citu likumā minētu valstu pilsoņiem pieteikties dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos.

-

Projekta 3. pantā paredzēto likuma 11.¹ pantu nepieciešams izvērtēt un piedāvājam to precizēt. Vēršam uzmanību, ka jebkurā likumā nepieciešams saglabāt pietiekami augstu vispārinājuma pakāpi. Turklāt ja jaunā panta mērķis ir noteikt pamata regulējumu transporta un ēdināšanas izdevumu segšanas nosacījumiem, vienlaikus paredzot pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, tad šādā pantā atbilstoši nepieciešamā regulējuma mērķim ir nepieciešamas ne vairāk kā divas daļas, proti, viena par transportu un otra par ēdināšanu. Savukārt pilnvarojumi Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu ir jāizsaka tā, lai tajā tiktu paredzēti visi nepieciešamie nosacījumi, bet tie nav jādublē, kā šobrīd tie ir izteikti panta pirmajā un trešajā daļā. Papildus norādām, ka gadījumā, ka ar normatīvo aktu tiek noteikti visi izdevumu atmaksas nosacījumi, tad nav jāveido regulējums gadījumiem, kad izdevumi netiek atmaksāti. To valsts pārvaldei nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajā daļā paredzētais tiesiskuma princips. Ievērojot minēto, piedāvājam projekta 3.pantu izteikt, piemēram, šādi –

3. Papildināt likumu ar 11.¹ pantu šādā redakcijā:
“11.¹ pants Iesaucamo un iesaukto transporta un ēdināšanas izdevumu segšana
(1) Iesaucamajam kompensē sabiedriskā transporta izdevumus no deklarētās dzīvesvietas Latvijā līdz veselības pārbaudes komisijai un atpakaļ, kā arī iesauktajam kompensē sabiedriskā transporta izdevumus no deklarētās dzīvesvietas līdz dienesta vietai valsts aizsardzības militārā dienesta uzsākšanai. Nosacījumus, kārtību un apmēru, kādā izmaksā sabiedriskā transporta izdevumu kompensāciju nosaka Ministru kabinets.
(2) Iesaucamajam kompensē ēdināšanas izdevumus veselības pārbaudes komisijas veikto pārbaužu dienā. Nosacījumus, kārtību un apmēru, kādā iesaucamajam kompensē ēdināšanu veselības pārbaudes dienā, nosaka Ministru kabinets.

Projekta 4. pantā paredzēto likuma 32. pantu nepieciešams izvērtēt sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, jo īpaši šajā pantā paredzēto pilnvarojumu Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu. Vēršam uzmanību, ka izglītības sistēmā var pieļaut izņēmumus vai atvieglotu kārtību mācību uzsākšanai, bet tas nebūtu pieļaujams mācību procesā, kas izpaustos kā Ministru kabineta noteikumos paredzēts “studējošā sekmīgums” un “studiju pabeigšanas nosacījumi”. Augstskolu beidzēju zināšanas, prasmes un iemaņas vienas profesijas ietvaros jānosaka pēc vienotiem kritērijiem un tās nedrīkst atšķirties.

-