Atzinums

Latvijas Dabas fonds novērtē to, ka daļa no sabiedrības paustā publiskās apspriešanas un starpministriju sanāksmes ietvaros ir uzklausīta un grozījumu projekts ir manāmi uzlabots. Tomēr par daļu no iepriekš paustajiem punktiem, kuri nav ņemti vērā, uzturam iebildumus.

Iebilstam pret piedāvāto redakciju, kas netika līdz šim diskutēta, t.sk. netika apspriesta starpinstitūciju sanāksmē, taču būtiski ietekmē koku ciršanu ĪADT. Vēršam uzmanību, ka koki, kuru diametrs pārsniedz 30 cm, ir ar bioloģisku vērtību, un atļaujas saņemšana nodrošinās pārdomātu un izvērtētu koku ciršanu ĪADT. Iepriekšējais formulējums bija skaidrāks un visaptverošāks. Piemēram, esošajā redakcijā nav saprotams, kāds statuss ir dabas lieguma zonām. Turklāt kļūdaini norādīts, ka dižkokus nosaka pašvaldības. Saredzam, ka valsts iestādēm, it īpaši Dabas aizsardzības pārvaldei šie grozījumi varētu radīt lielāku slogu.
 

Aicinām saglabāt esošo redakciju.

Anotācijas pamatojums grozījumiem 4.6. punktā un 4.7. punkta svītrošanai ir papildināts, tomēr joprojām nepilnīgs. Anotācijā joprojām ir teikts, ka autoceļa īpašniekam ir tiesības cirst kokus, kas aug ceļa zemes nodalījuma joslā, taču šādas tiesības autoceļa īpašniekam saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 22. pantu nav. Šis pants nosaka, ka autoceļa īpašniekam ir tiesības “aizvākt no autoceļa klātnes un ceļu zemes nodalījuma joslas [..] augošus un gāztus kokus vai krūmus [..], kas apdraud satiksmes drošību vai traucē autoceļa uzturēšanu,”. Aicinām precizēt anotāciju.

Šī paša likuma 24. panta trešā daļa nosaka, ka “veicot būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas darbus ceļu zemes nodalījuma joslā, pēc iespējas tiek saglabāta vides daudzveidība un kultūrvēsturiskā ainava.” Anotācijā minētais MK noteikumu Nr. 162 "Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika" 10. punkts ir svītrots ar MK 22.02.2022. noteikumiem Nr. 134. Lūdzam šo atsauci uz spēka neesošo punktu izņemt no anotācijas. Ja satiksmes drošība ir apdraudēta un ceļa uzturēšana citādi nav paveicama, autoceļa īpašniekam ir tiesības piemērot likuma “Par Autoceļiem” normu, neņemot vērā MK Nr. 309 4.6. un 4.7. punktu.

Alejas, koku rindas un arī savrupi augoši koki (ne tikai rindas un alejas ar 8 kokiem) var būt ar nozīmīgu bioloģisku, ainavisku un kultūrvēsturisku vērtību. Līdz ar to saglabājama prasība saņemt atļauju koku ciršanai alejās un gar valsts un pašvaldību ceļiem, kur vien tas nekaitē drošas satiksmes uzturēšanai. Lai būtu skaidrs ciršanas pamatojums un nerastos pārpratumi, piedāvājam saglabāt 4.6. pantu kā atsevišķu, bet 4.7. pantu papildināt ar norādi uz kokiem, kas apdraud satiksmes drošību vai traucē autoceļa uzturēšanu.

4.6. alejā (ceļa, kura abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja, pārbūvējot ceļu, tas ir pārvietots blakus alejai, vai ja ceļš netiek lietots un laika gaitā ir izzudis, bet aleja saglabājusies, kā arī koku rindas, kas saglabājusies kā daļa no alejas) un gar valsts un pašvaldību ceļiem atsevišķi augošiem kokiem, ja vien kokus, kas apdraud satiksmes drošību vai traucē autoceļa uzturēšanu, ceļa zemes nodalījumu joslā necērt autoceļa īpašnieks saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 22. un 24. pantu;

Piedāvātie grozījumi joprojām palielina bez atļaujas cērtamo koku caurmēru, kam nav veikts ietekmes uz vidi izvērtējums un anotācijā sniegts pietiekams pamatojums. Starpinstitūciju sanāksmē tostarp netika sniegti dati, kuros balstītos piedāvātais apkārtmēra/caurmēra palielinājums, ne arī statistika, kādu daļu koku potenciāli skartu šīs izmaiņas un līdz ar to, kāds būtu administratīvā sloga samazinājums.

5.2. kokus, kuru celma apkārtmērs ir mazāks par 94 centimetriem vai celma diametrs mazāks par 30 centimetriem, ja pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem nav noteikušas citu celma apkārtmēru vai diametru, sākot ar kādu koku ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja, izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minētos kokus. Celma apkārtmērs vai diametrs ir rādītājs, pēc kura zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai tā pilnvarota persona, vai persona, kas rakstveidā vienojusies ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par koku ciršanu, pieņem lēmumu par atļaujas nepieciešamību. Iesniedzot šo noteikumu 12. punktā minēto iesniegumu, norāda koka apkārtmēru 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;

Ne noteikumu projektā, ne anotācijā nav pateikts, kā tiek izvērtēta koku ciršana un pieņemts lēmums par kokiem pašvaldības zemē. Tieši pašvaldību īpašumos ir lielāk daļa publisko zaļo zonu, kur koku ciršana skar sabiedrības intereses.

5.7. ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā. Ja pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā cērt šo noteikumu 18. vai 19. punktā minētos kokus, pirms koku ciršanas pašvaldība pieprasa attiecīgi Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vai Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu. Pašvaldība nosaka kārtību, kā tiek izvērtēta koku ciršana un pieņemti lēmumi par koku ciršanu pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā, un veido pieņemto lēmumu reģistru.

Iebilstam pret izņēmumu koku ciršanai bez atļaujas lauksaimniecības zemēs. Tas nav nepieciešams, jo noteikumu 4. punktā ir minētas tikai ainaviski un ekoloģiski jutīgas vietas, kur koku saglabāšana ir ļoti būtiska, un lauksaimnieciskā darbība ir īstenojama, saglabājot kokus, vai izņēmuma gadījumā tie nocērtami ar pašvaldības atļauju. Ir būtiski saglabāt šādus kokus kā ekoloģiskās salas lauksaimniecībā izmantojamajās zemēs, kur tie var nodrošināt sugu pastāvēšanu. Īpaši svarīgi tos saglabāt ir tādā kontekstā, ja kopumā grozījumi paredz brīvāku lielāka caurmēra (30 cm diametra) koku ciršanu pašvaldību teritorijās, līdz ar ko ir paredzams, ka pēc grozījumu apstiprināšanas pieaugs nocirsto koku apjoms.

Svītrot 5.9. apakšpunktu

Iebilstam pret 6. punkta piedāvāto redakciju, kas lasāma otrajās iekavās. Trupe un bojātas saknes ne vienmēr liecina par augtspējas zudumu. Iekavās minētais nav izsmeļošs uzskaitījums, līdz ar tajā nebūtu iekļaujami neviennozīmīgi gadījumi.
 

6. Šo noteikumu 5.5.apakšpunktā minētajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas vai citas pazīmes (piemēram, paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs, [..].

Lūdzam konkretizēt 17.3. apakšpunktu, lai novērstu tā dažādu interpretāciju. Rosinām papildināt apakšpunktu citu objektīvi apdraudošu apstākļu gadījumā saņemt sertificēta arborista atzinumu, kas apstiprinātu bīstamības riskus.
 

17.3. ja koks bojā ēku vai inženierkomunikācijas vai traucē to darbību, vai ja pastāv citi objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējama koka saglabāšana, iepriekš saņemot sertificēta kokkopja (arborista) atzinumu par radīto risku nenovēršamību citā veidā.

Rosinām pārliecināties, ka sabiedrības līdzdalība netiek ierobežota, un izvairīties no brīvi interpretējama 17.4. apakšpunkta. Ja pašvaldībām publiskā apspriešana par koku ciršanu nav jāorganizē, tad būvniecības ieceres īstenotājam publiskajā apspriešanā, kas attiecas uz būvniecības ieceri, ir nepārprotami jāinformē par koku ciršanas plānu un plānoto apjomu, kā arī jāskaidro sabiedrībai, kāpēc koku saglabāšana nav iespējama un kā tiks kompensēts vides kvalitātes samazinājums.

17.4. ja koku ciršana saistīta ar būvniecību un par koku nociršanu rīkojama būvniecības ieceres publiskā apspriešana, kurā būvniecības ieceres attīstītājs informē par paredzēto koku ciršanas plānu un apjomu.