Atzinums

Lūdzam aktualizēt Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā atbalstāmās pašvaldības atbilstoši spēkā esošajiem statistiskajiem reģioniem. Vēršam uzmanību, ka no finansējuma sadales plānošanas laika 2020. gadā līdz šim brīdim, kad tiek izstrādāti noteikumi, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kā rezultātā ne Tukuma, ne Limbažu novada pašvaldības vairs nav  Pierīgas statistiskajā reģionā, līdz ar to šīs pašvaldības būtu iekļaujamas atbalstāmajās pašvaldībās (skatīt kompleksi ar Tukuma novada pašvaldības vēstuli nr. TND/6-21.1/23/1771 "Par Taisnīgās pārkārtošanās fonda finansējumu"). Lūdzam rast risinājumu esošajai situācijai, lai nepasliktinātu Tukuma novada konkurētspēju ar citām Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībām un Limbažu novada konkurētspēju ar citām Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām.
 

-

Pareizākais risinājums būtu izslēgt nelokāmus skaitļus attiecībā uz ielu/ceļa posmu attālumu starp uzņēmējdarbības teritoriju un funkcionālo savienojumu, tā vietā vērtēt katru situāciju individuāli (piemēram, Dobeles novada pašvaldībā komersantam šobrīd pietrūktu 20 m līdz minētajiem 200m reģionālas nozīmes attīstības centros (pilsētās) un tas ir vienīgais ierobežojošais faktors).
Tomēr, ja ir nepieciešami skaitļi, tad RACA lūgums būtu šos nosacījumus mīkstināt, t.i., reģionālas nozīmes attīstības centros (pilsētās) grozīt piedāvāto attālumu no 200m uz 500 m, novadu teritorijā ārpus reģionālas nozīmes attīstības centriem lūdzam palielināt šo attālumu uz 1,3 km (400m vietā).  Jo lielāks būs iespējamais attālums, jo tas aptvers lielāku komersantu skaitu un dos pašvaldībai iespēju attiecināt kā labuma guvējus vairāk komersantu, kā arī aicinām koncentrēties uz iespējami līdzvērtīgākām starta iespējām pašvaldību komersantiem (ne vienmēr tas, kurš atrodas 50 m tuvumā spēs radīt vairāk jaunu darba vietu, salīdzinot ar komersantu, kurš atrodas 500m attālumā).
Pilsētu lielums reģionos, zonējums un situācijas ir ļoti atšķirīgas.  Nereti industriālās teritorijās īpašumi ir viens pie otra un nav iespējams savienot taisnās līnijās, bet ir iespējams tikai gar robežām. Mēdz būt arī situācijas, kur pa vidu var būt pašvaldībai vai kādai citai personai piederoša teritorija, bet tas nemaina faktu, ka komersants lieto konkrēto ceļu. Attīstoties uzņēmējdarbībai, veidojas teritorijas, kur koncentrējas vairāki komersanti vienuviet un ir savrīgi attīstīt uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru tā, lai veidotos loģiskas, uzņēmējdarbību veicinošas ķēdes. Pilsētās nereti traucējošs elements ir šauras vienvirziena ielas, kas būtiski kavē un apgrūtina ikdienas darbību.
Attiecībā uz lauku teritorijām norādām uz pāris piemēriem, tādējādi cenšoties attēlot faktiskās vajadzības novadu teritorijās ārpus reģionālas nozīmes attīstības centriem: Gulbenes novada pašvaldība, uzņēmums SIA “Dimdiņi” (Lizuma pagasts), kuri labprāt bāzētos industriālajā zonā, uzstādot tur saldēšanas iekārtas un pakošanas līniju, taču siltumnīcu attālums līdz industriālajai zonai ir ~ 1,3 km, kas nozīmē, ka attiecīgās izmaksas pie esošā regulējuma nevarētu attiecināt. SIA “Avoti” ("Ikea" mēbeļu ražotāji), kuri pretendē uz telpām industriālajā zonā, lai tur izvietotu noliktavas sakarā ar ražošanas apjoma pieaugumu un savās līdzšinējās telpās attīstītu ražošanu (ieguldīti 2 miljoni),  attālums starp noliktavu un ražošanas telpām - 500m (attiecīgajām izmaksām pēc esošā regulējuma nekvalificējas). Caur šiem piemēriem aicinām domāt iespējami plaši (par visu ražošanas ķēdi, ieskaitot izejvielu piegādi u.tml.), kā arī ņemt vērā, ka noteikumu 11.1.punktā ir norādīts ļoti plašs jaunattīstītās infrastrukūtas izmantotāju loks, kur minēto rādītāju vērtības ir attiecināmas rādītāju sasniegšanā un katram ir savas specifiskas vajadzības (individuālais komersants, zemnieku un zvejnieku saimniecība, individuālais uzņēmums, pašnodarbinātais, kas veic saimniecisko darbību, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība). Tāpēc lūdzam funkcionālā savienojuma izmaksas attiecināt arī tad, ja starp uzņēmējdarbības teritoriju un funkcionālo savienojumu ir ielas vai ceļa posms, kas novadu teritorijā ārpus reģionālas nozīmes attīstības centriem ir 1,3km.


 

31.3. pievedceļu (izņemot privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras savienojumus no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līdz uzņēmējdarbības teritorijai) atjaunošanas vai ierīkošanas izmaksas un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas uzņēmējdarbības teritorijā vai funkcionāls savienojums, kas nepārsniedz divu kilometru attālumu, līdz tai (neieskaitot komersantam apsaimniekošanā nodoto ceļa posmu). Funkcionālā savienojuma izmaksas ir attiecināmas arī tad, ja starp uzņēmējdarbības teritoriju un funkcionālo savienojumu ir ielas vai ceļa posms, kas nav garāks par 500 metriem nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros (pilsētās) un 1,3 km novadu teritorijā ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem, izņemot gadījumu, kad funkcionālais savienojums ir vienīgā alternatīva nokļūšanai no uzņēmējdarbības teritorijas līdz publisko ceļu tīklam, tai skaitā:

Aicinām paplašināt nozares, jo nereti dēļ NACE kodu neatbilstības uzņēmējus nevar ietvert projektā.

 

-