Atzinums

Lūdzam informatīvajā ziņojumā vai 11.pielikuma apakšpiezīmēs skaidrot ministrijām noteikto minimāli EK pieprasāmo ES fondu finansējuma sadalījumu un tā atbilstību 10.pielikuma noteiktajām valsts budžeta izdevumu plūsmām un ministriju iesniegtajām valsts budžeta prognozēm uz 25.01.2023. Papildus lūdzam skaidrot, kāpēc ministriju līmenī tiek noteikti minimāli EK pieprasāmo ES fondu finansējuma apjomi katra fonda līmenī (ERAF, KF, TPF, ESF+), ievērojot, ka 11.pielikuma 4. apakšpiezīmē tiek skaidrots, ka EK 2023. gada 11. janvārī skaidrojusi, ka minimālo mērķu izpildi vispirms uzrauga kopā programmas līmenī, nenodrošinot kāda atsevišķa fonda minimālo EK pieprasāmo mērķi un tas var tikt kompensēts ar cita fonda pieprasīto izdevumu pārpildi.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 10. pielikuma apakšpiezīmēs vai informatīvā ziņojuma tekstā skaidrot 89.rindā norādīto sadalījumu, t.sk. ar atsaucēm, kopējai valsts budžeta plūsmai Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadā.

-

Iebilstam pret informatīvā ziņojuma 10.pielikuma 67.rindā J ailē norādīto kopējo valsts budžeta izdevumu apjomu, kas jānodrošina VARAM no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam, jo iepriekš VARAM nekad nav šādu summu plānojusi. FM pirmais pieprasījums iesniegt ES fondu 2021.-2027.gada valsts budžeta prognozes bija tikai 2022.gada nogalē. Pirmšķietami secinām, ka kopējā summa J ailē ir norādīta kā VARAM atbildībā esošā ES fondu daļa 2021.-2027.gada plānošanas periodam ar nacionālo līdzfinansējumu 15% apmērā, vienlaikus norādām, ka atbilstoši VARAM nosūtītajām FM valsts budžeta prognozēm (2022. gada 22. decembris  un precizējumi 2023. gada 24. janvārī) tika skaidri norādīts, kādos investīciju pasākumos VARAM plāno valsts budžeta līdzfinansējumu papildu ES fondu finansējumam, tādējādi nodrošinot kopējā valsts budžeta izdevumus līdz 2030.gadam no VARAM investīcijām 902,3 milj. euro. Līdz ar to uzskatām par nekorektu FM norādīto kopējo summu 971,8 milj. euro. Lūdzam precizēt 10. pielikuma 67.rindā J ailē kopējo VARAM valsts budžeta summu no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 902,3 milj. euro apmērā.

-

Iebilstam pret informatīvā ziņojuma 10.pielikuma 67.rindā C un D ailēs norādīto VARAM valsts budžeta apjomu 2024. gadā un 2025. gadā atbilstoši proporcionalitātes principam pēc piešķīruma (kumulatīvi 276,7 milj. euro līdz 2025.gadam), jo atbilstoši VARAM iesniegtajām FM valsts budžeta izdevumu prognozēm (2022. gada 22. decembris  un precizējumi 2023. gada 24. janvārī) plānotā summa līdz 2025.gadam kumulatīvi ir 161,3 milj. euro. Norādām, ka VARAM, plānojot valsts budžeta plūsmu 2021.-2027.gada periodam, ir analizējusi 2014.-2020.gada perioda projektu īstenošanas gaitu un maksājumu izpildes, t.sk. ievērojot 2021.-2027.gada perioda investīciju pasākumu specifiku, tādejādi norādām, ka no VARAM plānotajām investīcijām atbilstoši MK 2022. gada 18. oktobrī apstiprinātajam ES fondu investīciju pasākumu īstenošanas laika grafikam nav iespējams nodrošināt par 115,5 milj. euro lielāku (palielinājums par 42%) valsts budžeta izpildi nekā paredzēts VARAM iesniegtajās valsts budžeta prognozēs. Vienlaikus, informatīvā ziņojuma 27.attēlā tiek norādīts, ka atbildīgo iestāžu 2023. gada 25. janvāri iesniegtās valsts budžeta prognozes  izpilda EK pieprasāmo izdevumu minimālo apmēru kumulatīvi 2025. gadā un ikgadēji līdz 2030. gadam pat ar nelielu rezervi. Lūdzam 10.pielikuma 67.rindā C un D ailes precizēt atbilstoši 2023. gada 25. janvārī VARAM precizētājām valsts budžeta prognozēm.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 9. pielikumā 18., 19. rindā (šūnās G18, H18:19, I18:19) informāciju par investīcijas 1.2.1.3.i saistību ar citām ES fondu programmām, ņemot vērā 2023. gada 21. februāra grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumos Nr. 152 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās” un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” 13.1.3.1. pasākuma “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai” īstenošanas noteikumi”, kas precizē REACT-EU finansējuma apjomu – turpmāk tas ir 28 808 246 euro (noteikumu 14.2. punkts: https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/b76bcd59-f496-4845-88bd-7ba78fef75fa/preview#:~:text=324%20euro%3B-,14.2.,-13.1.3.1.%C2%A0pas%C4%81kuma%20ietvaros), un attiecīgi tiek mainīta arī finansējuma summa kopā H ailē uz 55 218 961 euro. Lūdzam ņemt vērā precizējumu par elastības finansējumu 2021. – 2027. gada perioda SAM 2.1.1. ietvaros un I ailē tekstu izteikt šādā redakcijā “European Union Cohesion policy programme 2021-2027. SO 2.1.1."Promotion of energy efficiency and reduction of greenhouse gas emissions" (26 410 715 euros including flexibility amount). Operational programme “Growth and Employment” (OP) REACT-EU measure 13.1.3.1. "Improving the energy efficiency of municipal buildings" (28 808 246 euros).”

-

Iebilstam pret informatīvā ziņojuma 10.pielikuma 67.rindā B ailē un MK protokollēmuma 2.3.12.apakšpunktā norādīto VARAM valsts budžeta apjomu 2023.gadā no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam paredzētajām investīcijām. Skaidrojam, ka FM pieprasījums iesniegt pirmās ES fondu 2021.-2027.gada valsts budžeta prognozes bija uz 2022. gada 22. decembri Gatavojot tās, VARAM balstījās uz MK 2022. gada 18. oktobrī apstiprināto ES fondu investīciju pasākumu īstenošanas laika grafiku. Aktualizētās prognozes VARAM nosūtīja FM 2023. gada 24. janvārī  pēc FM lūguma, 2023.gadā VARAM pasākumos paredzot izdevumus 2,4 milj. euro apmērā. Tādejādi secinām, ka FM, plānojot izdevumus 2023. gada budžeta likumā, neņēma vērā aktuālās un reālās ministriju prognozes. VARAM, ņemot vērā iepriekšminēto MK lēmumu un prognozes, nebija plānojusi 2023. gadā nodrošināt 39 milj. euro izdevumus, jo izdevumi, kam pirmajiem tiek paredzēta atmaksa, ir AF finansējums.   
Izvērtējot FM priekšlikumu un to reālu īstenošanu, jāņem vērā, ka projektos budžeta izmaksas nevar rasties pirms finansējuma saņēmēji projektus iesniedz CFLA, pat ja investīciju pasākumi (MK noteikumi) tiek sagatavoti ātrāk par laika grafiku (piemēram, pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības MK noteikumi ir sagatavoti 3-6 mēnešus ātrāk par grafiku). Pašvaldības pauž bažas, ka tehnisko projektu sagatavošanu paātrināt nav iespējams nepietiekamu pakalpojumu tirgū un sadārdzinājuma dēļ, ko grūti prognozēt. Papildus jāvērtē arī CFLA kapacitāte izvērtēt, noslēgt projektu līgumus un apstiprināt maksājumus projektiem, kas arī veido EK deklarējamo izdevumu apjomu. Līdz ar to tieši CFLA jānodrošina mehānismi (t.sk. ietverot tos arī līguma vai vienošanās ar finansējuma saņēmēju nosacījumos), kā projektos nodrošināt apguvi, lai neveidotos atkāpes no budžeta prognozēm un paredzot konkrētas CFLA darbības gadījumos, ja projekts tās neievēro.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 3.pielikuma laika grafiku:
1)  Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā 6.1.1.4.pasākuma “Uzņēmējdarbības “zaļināšanas” un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos “ (turpmāk – 6.1.1.4.pasākums) noteikto plānoto atlases uzsākšanas laiku, paredzot ātrāku 6.1.1.4.pasākuma atlases uzsākšanu, tādejādi paātrinot Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīciju iepludināšanu tautsaimniecībā. Vēršam uzmanību, ka ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 9.pielikumā, kas apstiprināts 2022.gada 2.novembrī, norādītais 6.1.1.4.pasākuma atlases uzsākšanas laiks ir 2023.gada I cet., attiecīgi VARAM plāno papildinātību projektiem starp VARAM pārziņā esošo 6.1.1.3.pasākumu “Uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība un prasmju paaugstināšana pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku” (turpmāk – 6.1.1.3.pasākums) un 6.1.1.4.pasākumu, paredzot papildu punktus 6.1.1.3.pasākuma projektiem, kuru ietvaros iesaistīti komersanti, kas plāno saņemt atbalstu 6.1.1.4.pasākumā. Norādām, ka 6.1.1.3.pasākuma atlases uzsākšanas laiks plānots 2023.gada II cet, un projektu vērtēšana varētu notikt 2023.gada III un IV cet., kad būtu būtiski identificēt abu pasākumu papildinātību.
2) 2.2.3.4.pasākuma “Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai” plānoto atlases uzsākšanas laiku, precizējot no 2023. gada III cet. uz 2023. gada IV ceturksni, ņemot vērā līdzšinējo saistīto dokumentu un skaidrojumu saskaņošanas gaitu ar iesaistītajiem projektu īstenotājiem.
 

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 7.sadaļā “Priekšlikumi” iekļaut jaunu punktu (secīgi pēc IeM norādītā uzdevuma) šādā redakcijā: “VARAM sadarbībā ar CFLA izvērtēt iespēju sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr.403 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas” īstenošanas noteikumi”, nosakot gadījumus un kārtību SAM 5.3.1. “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas” iznākuma rādītāja sasniegšanas termiņa pagarināšanai projektos, un, ja nepieciešams, virzīt tos izskatīšanai Ministru kabinetā kā steidzamus”, ņemot vērā iepriekš minēto, ka šajā gadījumā projekti nav nefunkcionējoši un tiem nevar tiešā veidā piemērot regulējumu par 2014.-2020. gada plānošanas perioda slēgšanu.

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 36.lpp. otro rindkopu ar vienu no iespējamajiem risinājumiem par avansa izmaksām un apgūšanu projektos, kas ļautu Atbildīgajām iestādēm iekļaut MK noteikumos par specifisko atbalsta mērķu vai pasākumu īstenošanu iespēju finansējuma saņēmējiem izlietot projektā piešķirto avansu 9 mēnešu laikā, vienlaikus paredzot, ka Sadarbības iestāde veic starpkontroles par finansējuma saņēmēju avansa apgūšanu, kas palīdzētu Atbildīgajām iestādēm izpildīt valsts budžeta izdevumu apjomu.
Vienlaikus norādām, ka starpinstitūciju saskaņošanā esošo FM MK noteikumu "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027.gada plānošanas periodā" (22-TA-1623) 30.punkts paredz iespēju atrunāt arī avansa izlietojumu garāku nekā standarta 6 mēneši, vienlaikus šajā punktā paredzētās iespējas lietojums praksē  līdz šim nav atbalstīts no FM puses uz pašvaldībām kā finansējuma saņēmējiem.
Šāds avansa izlietojuma pagarinājums iedrošinās finansējuma saņēmējus to izmantot biežāk, kas pozitīvi ietekmēs arī valsts budžeta izpildi, jo 2023.g. izsludinātām atlasēm nav reāli nodrošināt piešķirto avansu segumu ar faktiskiem būvdarbu/piegāžu līgumiem un to maksājumiem.  
Piedāvātā redakcija 36.lpp. otrās rindkopas 2.teikumam: “Viens no iespējamajiem risinājumiem naudas plūsmas intensificēšanai ir avansa maksājumu apjoma palielinājums un apguves termiņa pagarināšana projektos, atbildīgajām iestādēm to nosakot specifisko atbalsta mērķu vai pasākumu regulējošos Ministru kabineta noteikumos.”

-

Lūdzam izteikt informatīvā ziņojuma 35.lpp. otrās rindkopas otro teikumu šādā redakcijā: "Atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādei jāizstrādā arī ikmēneša budžeta plūsmu plāni, lai sekotu līdzi izpildes datiem un proaktīvi veiktu nepieciešamās darbības", ņemot vērā, ka uzsāktajās projektu iesniegumu atlasēs projektu līmenī komunikāciju ar finansējuma saņēmējiem nodrošina sadarbības iestāde, kas slēdz civiltiesiskos līgumus vai vienošanās par projektu īstenošanu

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 33.lpp. pirmās rindkopas otro teikumu, norādot, ka konkrēta budžeta izdevumu nodrošināšana attiecināma tikai uz to investīciju daļu, kur objektīvi pastāv izpildāmi nosacījumi projektu uzsākšanai. Norādām, ka ES fondu piešķīruma apmērs kā vienīgais kritērijs valsts budžeta izdevumu plānošanai nav korekts, jo neņem vērā MK 2022. gada 18. oktobrī apstiprināto ES fondu investīciju pasākumu īstenošanas laika grafiku, kas izstrādāts, ņemot vērā projektu izstrādei nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, gadalaiku sezonu ietekmi, nepārklāšanos ar citām investīciju programmām, priekšatlases organizēšanu, vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādi, valsts atbalsta nosacījumu saskaņošanu, saistīto nozarisko tiesību aktu izstrādi u.c. faktoriem.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 31.lpp. pēdējā rindkopā norādīto informāciju par iestāžu maksājumu projektos prognozēm, ņemot vērā, ka, lai plānotu maksājumus projektos, nepieciešama augsta projektu gatavības pakāpe. Tehniskie projekti pašvaldību pusē tiek jau sagatavoti, to izpildes sasteigšana radīs risku būvdarbu kvalitātei, attiecīgi, nepieciešams sabalansēt budžeta izpildes veicināšanas mērķi ar reālajām iespējām, ievērojot, ka tikai 2022. gada 25. novembrī tika apstiprināta ES fondu kohēzijas politikas programma, kas ir būtiskākais plānošanas dokuments, uz kura pamata balstās SAM un pasākumu plānošana, ieviešanas nosacījumu un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde. Norādām, ka atbildīgās iestādes pirmreizēji budžeta izdevuma prognozes pēc FM pieprasījuma izstrādāja 2022. gada novembrī-decembrī.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 31.lpp. dzēst teikumu “Tas kopumā būtu nepietiekami sākotnēji paredzētajai n+2 mērķu izpildei – nozīmētu pat vairāku simtu miljonu euro piešķīruma zaudēšanu”, jo situācija neiestājās un pastāv tikai kā vēsturiska iespējamība.

-

Lūdzam precizēt informatīvajā ziņojumā 31.lpp. aiz teikuma “Prognozētais valsts budžeta izdevumu apmērs sākotnēji jau 2021. gadā bija prognozēts 100 milj. euro un 150 milj. euro 2022. gadā (skatīt attēla Nr. 26 1. līkni)”, norādot informāciju par ilgstošu un sarežģītu Programmas saskaņošanas procesu ar Eiropas Komisiju.
 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma attēla Nr. 23 aprakstu, pievienojot norādi, vai datos iekļauts valsts budžeta līdzfinansējums projektiem, vai norādīta tikai ES fondu finansējuma daļa.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 30.lpp. dzēst secinājumu “kas netieši norāda uz pārlieku lielu optimismu jau AF plāna sagatavošanas laikā”, jo veido negatīvu konotāciju attiecībā uz iestāžu spējām veidot prognozes. Jāņem vērā, ka iestādēm nebija pieredzes šāda finansējuma instrumenta plānošanā, turklāt prognožu sniegšanas brīdī nebija pilnīgas skaidrības par visiem ieviešanas nosacījumiem,  kā arī prognozes netika lūgts precizēt, tamdēļ to neizpilde uzskatāma par objektīvu iemeslu.

-

Lūdzam iekļaut norādi informatīvā ziņojuma 30.lpp. aiz teikuma “Īpaši zems izdevumu apjoms bija AF plāna īstenošanai – 11,3 milj. euro no sākotnēji 254,6 milj. euro plānotā”, kas skaidro, ka 2022. gada budžeta prognozes par AF izstrādātas, ņemot vērā 2021. gada 12. jūlija apstiprināto AF programmas budžetu. Līdz 2022. gada beigām netika pieprasīta prognožu aktualizācija, kas arī radījis būtiskas to izmaiņas.

-

Lūdzam izteikt informatīvā ziņojuma 23.lpp. otro rindkopu šādā redakcijā: ”Vienlaikus, FM skatījumā, atbildīgajām iestādēm sadarbībā ar iesaistītiem/ieinteresētiem partneriem, t. sk. potenciāliem projektu īstenotājiem, ir nekavējoties jāveic ārkārtas pasākumi (piemēram, …), mērķtiecīgi mobilizējot resursus. FM aicina iestādes identificēt konkrētus reālistiski īstenojamus pasākumus, t. sk., piemēram, visām iesaistītajām pusēm (vadošajai iestādei, atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādei), vienkāršojot procesus, uzsākt ātrāk īstenojamus projektus, un sniegt konkrētus priekšlikumus FM, ja nepieciešama FM iesaiste.“, ņemot vērā, ka:
1) minēto pasākumu tvērums ir piekritīgs atbildīgās iestādes, nevis nozaru ministriju funkcijām;
2) nepieciešamo rezultātu sasniegšanā  (budžetu izdevumu intensificēšanā) būtiska ir visu iesaistīto pušu (vadošās, atbildīgās un sadarbības iestādes) nodrošināto procesu vienkāršošana;
Vienlaikus, tā kā vairākās vietās norādīti ārkārtas pasākumi vai ārkārtas risinājumi, lūdzam ar piemēriem skaidrot tos. Tāpat lūdzam skaidrot, kāda veida procesu vienkāršošanas pasākumus plāno FM.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma tekstā 3. sadaļā “ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periods” un arī turpmāk tekstā, ka investīciju MK noteikumu izstrāde un apstiprināšana pati par sevi nenodrošina deklarējamos izdevumus un budžeta plūsmas. Deklarējamie maksājumi rodas projektos, izpildot faktiskas darbības un tikai pēc tam, kad faktiski veiktie izdevumi ir apstiprināti no Sadarbības iestādes puses. Līdz ar to var pat paiet gads pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, kamēr projektā rodas deklarējami maksājumi. Tāpat norādām, ka MK noteikumu apstiprināšana gada pēdējā ceturksnī liek uzreiz pieņemt, ka projektu iesniegumu atlase un projektu uzsākšana tiks veikta tikai nākamajā gadā, jo sevišķi tādos SAM, kur paredzēta atklāta projektu iesniegumu atlase vai liels projektu iesniedzēju skaits ierobežotā projektu iesniegumu atlasē.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 16.lpp. izteikt vārdus “nozares politikas veidotājs rod tādu iespēju” ar vārdiem “nozaru politikas veidotājs un atbildīgā iestāde rod tādu iespēju”, ņemot vērā funkciju un atbildības dalījumu starp nozares ministriju un atbildīgo iestādi.

-

Lūdzam papildināt uzskaitījumu informatīvā ziņojuma 16.lpp. par īpaši pamatotiem izņēmuma gadījumiem, ņemot vērā potenciālos gadījumus, kad projektā plānotās darbības līdz 2023. gada 31. decembrim ir pabeigtas, bet nepieciešams papildu laiks rādītāju sasniegšanai. Lūdzam teikumu izteikt šādā redakcijā: “Atsevišķos, īpaši pamatotos izņēmuma gadījumos, kad nav citu risinājumu, tiek izmantota iespēja projektu īstenošanu vai rādītāju sasniegšanu pabeigt arī pēc 2023. gada atbilstoši nacionāliem lēmumiem un saskaņā ar EK vadlīnijām”.

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 2.2.sadaļu "Gatavošanās perioda noslēgumam" 15.lpp., pievienojot jaunu rindkopu sekojoši tai, kas atrunā izņēmumu par SAM 5.5.1 un 5.1.2,  ar informāciju par atlikumiem, kas var tikt izmantoti valsts budžeta virssaistību kompensēšanai, šādā redakcijā: "Ievērojot ierobežoto laiku, kas atlicis līdz plānošanas perioda beigām, pieaug ES fondu finansējuma apmērs, kuru nav paredzēts izmantot jaunām projektu iesniegumu atlasēm, radot iespēju to novirzīt kopumā uzņemto valsts budžeta virssaistību kompensēšanai”. Zemsvītras atsaucē (ievietota rindkopas beigās) lūdzam iekļaut šādu informāciju: "Piemēram, jaunām atlasēm netiks izmantots ERAF finansējuma atlikums, kas izveidojies SAM 3.3.1. (uzņēmējdarbības publiskā infrastruktūra), SAM 5.6.2. (degradēto teritoriju atjaunošana) un 13.1.3.3. pasākuma (teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās) projektu īstenošanas rezultātā, kā arī VARAM atbildībā esošo vides investīciju jomas KF atlikumi."

-

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu (14.lpp.) par SAM 5.3.1. iznākuma rādītāja sasniegšanas riskiem projektu līmenī, kā risinājumu norādot atļauju veikt grozījumus SAM 5.3.1. īstenošanas MK noteikumos, lai pagarinātu projektu iznākuma rādītāja sasniegšanas termiņu. Attiecīgi lūdzam papildināt ziņojumu ar šādu sadaļas “2.1. Investīciju progress, prognožu izpilde” noslēguma rindkopu: “Kaut arī iznākuma rādītāja i.5.3.1.ak (CO19) “Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu faktiskie pieslēgumi” 65% kritiskā robeža SAM 5.3.1 “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas” ir sasniegta DP līmenī, tomēr projektu līmenī pastāv būtiskas atšķirības tā izpildē. Projektu ietvaros iznākuma rādītājs i.5.3.1.ak (CO19) “Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu faktiskie pieslēgumi” ir sasniedzams tikai tad, kad pieslēgumu no mājsaimniecības puses izveido privātpersona, būvdarbus īstenojot par saviem līdzekļiem. Tādējādi pastāv situācija, kad KF finansējums ir ieguldīts plānotajā apmērā (izdevumi ir deklarējami EK), bet iznākuma rādītāju nevar sasniegt objektīvu apstākļu un trešo pušu dēļ. Izvērtējot līdzšinējo projektu progresu ar rādītāju sasniegšanu un veiktos projektu līgumu grozījumus, secināms, ka iedzīvotāju ekonomisko uzvedību ietekmējis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un sekojošā energoresursu krīze, būvniecības cenu palielinājums. Potenciālie klienti pārskatījuši ieceri izveidot pieslēgumu, taupot un novirzot līdzekļus prioritāri siltumenerģijas un elektroenerģijas rēķinu apmaksai. Tāpat būtiska ietekme bija pandēmijas apstākļiem, kad projektu īstenotāji nevarēja plānot un veikt faktiskos pieslēgumu izveides darbus, tādējādi būtiski kavējot iznākuma rādītāja izveides progresu. Tāpēc nepieciešams rast risinājumu, lai sasniegtu projektos noteikto iznākuma rādītāju. VARAM tādēļ ierosina SAM 5.3.1 “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas” pagarināt iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņu, precīzus pagarinājuma piešķiršanas nosacījumus iekļaujot attiecīgā SAM īstenošanas MK noteikumos, veicot izvērtējumu sadarbībā ar CFLA.”

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma attēlā Nr.11 iekļaut aktuālos datus par SAM 5.3.1. iznākuma rādītāju – KPVIS 17.02.2023 norādītā rādītāja sasniegtā vērtība ir 22 397 iedzīvotāji, kas pret aktuālo DP iznākuma rādītāju i.5.3.1.ak (CO19) (32 782 iedz.) ir 68%, tādējādi ir sasniegta minimāli nepieciešamā vērtība.

-

Lūdzam iekļaut MK sēdes protokollēmumā jaunu punktu, ievērojot ka atbildīgajām iestādēm un nozaru ministrijām ir jānodrošina konkrēts valsts budžeta izdevumu apjoms, t.sk. n+3 izpilde, protokollēmuma 2.3., 2.4., 3.3. apakšpunktos, ka CFLA ir jānodrošina atbilstoši mehānismi, lai efektīvi kontrolētu finansējuma saņēmēju plānoto apguvi (piemēram, finanšu disciplīnas instruments un citi nosacījumi līgumā vai vienošanās ar finansējuma saņēmēju) pret ministrijām noteikto budžeta prognozi šī informatīvā ziņojuma 10. un 11.pielikumā un budžeta neizpildes gadījumā tiktu nodrošināti risku mazinošos pasākumi. Skaidrojam, ka tajos gadījumos, kad projektu atlases, līgumu slēgšanu un projektu uzraudzību veic CFLA, ministrijām, t.sk. atbildīgajām iestādēm, nav tiešu instrumentu, lai izpildītu konkrētu valsts budžeta izdevumu apjomu. Ministrijas neveic projektu ikdienas uzraudzību, neskata maksājumus atbilstoši iesniegtajiem grafikiem un nekontrolē izdevumus plūsmas atbilstoši Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtībai Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027.gada plānošanas periodā (22-TA-1623). Tādēļ šajā procesā būtiska loma ir arī CFLA uzraudzības darbībām (gan preventīvām, gan arī projektos notikušo darbību izvērtējošām un turpmāko risku mazinošām).

-

Lūdzam papildināt MK sēdes protokollēmumu ar jaunu punktu, ļaujot veikt grozījumus SAM 5.3.1. īstenošanas MK noteikumos, lai pagarinātu projektu iznākuma rādītāja sasniegšanas termiņu. Lūdzam to izteikt šādā redakcijā: “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru izvērtēt iespēju sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr.403 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas” īstenošanas noteikumi”, nosakot gadījumus un kārtību SAM 5.3.1. “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas” iznākuma rādītāja sasniegšanas termiņa pagarināšanai projektos, un, ja nepieciešams, virzīt tos izskatīšanai Ministru kabinetā kā steidzamus.”

-

Lūdzam precizēt MK sēdes protokollēmuma 2.4. apakšpunkta redakciju, svītrojot informāciju par ikgadēji pieprasāmo ES fondu daļu no ministrijām un papildinot, ka n+3 ir jāizpilda atbilstoši ministriju sniegtajām budžeta prognozēm,  ņemot vērā, ka informatīvā ziņojumu 26. un 27.attēlā ir norādīts, ka atbildīgo iestāžu budžeta prognozes uz2023.gada 25.janvāri. izpilda gan valsts budžeta plānu turpmākajiem gadiem, izņemot 2023.gadu, un ir pat neliela rezerve uz EK pieprasāmo izdevumu (n+3) minimālā mērķa izpildi. Tādēļ uzskatām, ka nav pamata informatīvā ziņojuma 11.pielikumā saplānot minimāli EK pieprasāmo ES fondu finansējuma apjomu katra fonda līmenī (ERAF, KF, TPF, ESF+), t.sk. neņemot vērā ministriju iesūtītās prognozes uz 2023.gada 25.janvāri. Papildus norādām, ka 11.pielikuma 4. apakšpiezīmē tiek skaidrots, ka Eiropas Komisija 2023. gada 11. janvārī ir skaidrojusi, ka minimālo mērķu izpildi vispirms uzrauga kopā programmas līmenī, vienlaikus nenodrošinot kāda atsevišķa fonda minimālo Eiropas Komisijai pieprasāmo mērķi un tas var tikt kompensēts ar cita fonda pieprasīto izdevumu pārpildi, tādejādi aicinām nenoteikt ministrijām stingrus mērķus katra fonda līmenī, bet kumulatīvi atbilstoši kopējai proporcijai ministriju līmenī  Lūdzam MK protokollēmuma 2.4.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā “2.4. apstiprināt n+3 principu nacionālā līmenī katrai atbildīgajai iestādei, nosakot kumulatīvi pieprasāmo Eiropas Komisijai ES fondu daļas minimālo apjomu proporcionāli katras iestādes pārziņā esošo ES fondu piešķīrumam atbilstoši ministriju iesniegtajām budžeta prognozēm uz 2023. gada 25. janvāri (informatīvā ziņojuma 11. pielikums)”

-

Lūdzam svītrot ziņojuma MK sēdes protokollēmuma 2.7. apakšpunktu, ņemot vērā, ka 2022. gada 2. novembra MK sēdē un 2022. gada 25.novembrī EK apstiprināto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam (tai skaitā tās pielikumus), kur saskaņā ar 2022.gada 2022. gada 18. oktobrī MK apstiprināto programmā ietverto pasākumu īstenošanas laika grafiku VARAM atbildībā esošo pasākumu īstenošanas nosacījumus regulējošo MK noteikumu apstiprināšana ir, sākot ar 2023. gadu. Līdz ar to pirms ir apstiprināti MK noteikumi, beigusies projektu iesniegumu atlase un noslēgti līgumi par projektu īstenošanu, nevar rasties budžeta izdevumi. Norādām, ka pirms samazināt atbildīgo iestāžu pārziņā esošām investīcijām ES fondu piešķīruma daļu, nepieciešams izvērtēt iemeslus potenciālajām budžeta neizpildēm (izvērtējot katru gadījumu), ņemot vērā, ka paralēli ES fondu 2021.-2027. plānošanas periodā plānotajiem pasākumiem (tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda ietvaros) turpinās ES 2014.-2020. plānošanas perioda pasākumu īstenošana, kā arī tiek apstiprināti AF investīciju īstenošanas MK noteikumi un ir uzsāktas projektu iesniegumu atlases, līdz ar to, vadot riskus, nepieciešams ņemt vērā pašvaldību finansiālo un administratīvo kapacitāti (tai skaitā spēju iesniegt kvalitatīvus augstas gatavības projektus), kā arī tirgus jeb izpildītāju (piemēram būvnieku) spēju veikt pašvaldību pasūtījumu izpildi (piemēram, būvniecības darbības, preču piegādes) un budžeta izdevumus nepieciešams plānot atbilstoši pašvaldību iespējām īstenot projektus.

-

Lūdzam precizēt ziņojuma MK sēdes protokollēmuma 3.3.11. apakšpunktā norādīto VARAM Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju izdevumu apjomu 2023. gadam (atbilstoši pielikuma Nr.10 (datne: FMZONp10_budzets_ES_fondi_AF_2023+) šūnā B65 norādītajai izdevumu prognozei 2023.gadam, kas ir atbilstoši VARAM 03.02.2023. nosūtītajā vēstulē Nr. 1-8/673 ietvertajām aktualizētajām budžeta prognozēm), ņemot vērā, ka investīciju projektu īstenošanu nevar uzsākt pirms Ministru kabineta noteikumu, kas nosaka investīciju ieviešanas nosacījumus, apstiprināšanas. Saskaņā ar EK 2021. gada jūlijā apstiprināto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā ietverto investīciju laika grafiku VARAM investīciju īstenošanas MK noteikumu apstiprināšanas termiņi ir, sākot ar 2022. gada 4.ceturksni, kam seko projektu iesniegumu atlases 2023. gada 1. un 2.ceturksnī, līgumu par projektu īstenošanu noslēgšana ar projektu iesniedzējiem 2023. gada 2. un 3. ceturksnī un projektu īstenošana uzsākas provizoriski, sākot ar 2023. gada 3.-4. ceturksni, līdz ar to budžeta prognozēs 2022. gadam un 2023. gada sākumam nevar ietvert investīciju projektu izdevumus, ja vēl nav uzsākta to īstenošana.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 41.lpp. f apakšpunktā teikuma daļu “tai skaitā par piešķīruma pārdalēm un 2023. gadā”, jo tā nav izprotama.

-

Lūdzam dzēst informatīvā ziņojuma teikumu 32.lpp. “Nav pieļaujams šādi plānot jau gada sākumā”, jo prognozes izstrādātas 2022. gada beigās, kā arī ziņojuma saturs jau pārliecinoši norāda uz nepieciešamību intensificēt budžeta plūsmas.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 11.lpp. teikumu “Augstāk minēto faktoru ietekmē, 2022. gada plāna izpilde ir zemākajā līmenī”, norādot ietekmējošos faktorus, kā arī lūdzam norādīt, pret kādu laika periodu veikts salīdzinājums, kas konstatē, ka plāna izpilde ir zemākajā līmenī. Vienlaikus norādām, ka secinājums par plāna zemāko izpildi disonē ar iepriekš secināto, ka finanšu disciplīnas instruments sekmējis labāku maksājumu pieprasījumu plānu izpildi.

-

Lūdzam tehniski precizēt informatīvā ziņojuma 4. pielikuma šūnās Nr. F35, L35 un N35 norādīto informāciju atbilstoši EK precizējumiem attiecībā uz AF 3.1.1.6.i. investīcijas atskaites punkta Nr.107 rādītāja redakciju, kā arī atbilstoši AF KPVIS aktualizētajiem datiem par šī rādītāja izpildi, šūnā F35 norādot “Ir pieņemta atbalsta programma pašvaldību funkciju veikšanai un publisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegādei”, šūnā L35 norādot “Tiesiskā regulējuma pieņemšana 2022.gada 25. oktobrī un stāšanās spēkā 2022.gada 28. oktobrī” un šūnā Nr. N35 norādot “Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 673 Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna trešās komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.6.i. investīcijas "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde" īstenošanas noteikumi" pieņemti Ministru kabineta 2022.gada 25. oktobra sēdē (sēdes protokola un paragrāfa Nr. 54 20. §) un stājās spēkā 2022.gada 28. oktobrī (izdevuma "Latvijas Vēstnesis" 2022. gada 27. oktobra oficiālās publikācijas Nr. 2022/209).”, ņemot vērā, ka AF 3.1.1.6. investīcijas MK noteikumi Nr. 673 pieņemti 2022. gada 25. oktobrī un stājās spēkā 2022. gada 28. oktobrī un ievērojot EK ierosinātos precizējumus 3.1.1.6.i. investīcijas rādītāja nosaukumā.

-

Lūdzam papildināt 7. pielikumu "Iestāžu ziņotie 2023. gada Atveseļošanas fonda plāna atskaites punkti/mērķu izpildes kavējumi", iekļaujot informāciju par VARAM atbildībā esošo investīcijas 2.1.2.1.i. mērķa "(32) Koordinētu plānu apstiprināšana centralizētu funkciju vai pakalpojumu izveidei, pārveidei vai ieviešanai" izpildes kavējumu. Kolonnā "Iestāžu prognoze (nobīde no plānotā)" norādot 30.06.2023 (+3 mēn.), savukārt kolonnā "Iestādes sniegtais skaidrojums" norādot sekojošu VARAM skaidrojumu:
"Šobrīd Ministru kabinetā ir apstiprināti 2 centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāni, 5 centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāni ir gatavi virzībai Ministru kabinetā, 7 centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāni ir nodoti saskaņošanā iesaistītajām institūcijām, savukārt viens centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns ir vēl izstrādē un plānots nodot institūcijām saskaņošanā šā gada marta sākumā. 
Mērķa izpilde ir pakārtota Ministru kabineta rīkojumu projektu saskaņošanas procesam, Ministru kabineta kārtības rullim un Valsts kancelejā iesniegto tiesību aktu projektu virzībai Ministru kabinetā, kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nevar ietekmēt, līdz ar to mērķa izpilde tiks kavēta - provizoriski plānots sasniegt līdz šā gada jūnija beigām."
Vienlaikus informējam, ka saskaņā ar FM 14.02.2023 vēstuli Nr.5.1-35/16/65 "Par AF datu ievadi KPVIS" esam aktualizējuši informāciju Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā par investīcijas 2.1.2.1.i. mērķa Nr.32 izpildes aktuālo statusu.

-

Lūdzam izvērtēt iekļaut MK sēdes protokollēmumā jaunu punktu ar uzdevumu vadošai iestādei horizontālajā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda regulējumā iekļaut nosacījumus par finanšu disciplīnas instrumentu piemērošanu finansējuma saņēmējiem, ievērojot informatīvā ziņojuma 11.lpp. sniegto norādi, ka finanšu disciplīnas instruments 2014.-2020.gada periodā ir sekmējis labāku projektu īstenotāju maksājumu pieprasījumu plānu izpildi un starpinstitūciju saskaņošanā vēl joprojām atrodas Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā (22-TA-2143), tādejādi nodrošinot sadarbības iestādei kontroles mehānismus MK sēdes protokollēmuma 2.4.apakšpunkta izpildes uzraudzībai.

-

Lūdzam precizēt MK sēdes protokollēmuma 2.5.apakšpunktā iekļauto uzdevumu, jo nav izprotama tajā ietvertā prasība. Lūdzam skaidrot, kādas konkrēti rīcības jāveic atbildīgajai iestādei un vai dokumentu atzinuma sniegšanai ir noteikta steidzamības kārtība.

-