Atzinums

Tieslietu ministrija uztur 17.02.2023. iebildumus par 46.punkta redakciju tiesiskuma izvērtējumu, skaidrību un sabiedrības līdzdalību, jo anotācija nav pietiekami papildināta. Zemāk norādām uz nepilnībām likuma pilnvarojumā un uz argumentiem tiesiskā izvērtējuma svarīgumam.

Tiesiskuma izvērtējuma aspekti
Papildus 17.02.2023. iebildumiem, vēršam uzmanību, ka tiesību normas, kas paredz īpaši aizsargājamas dabas teritorijas - dabas pieminekļa - aizsargājama koka likvidēšanu, mūsuprāt, ir pretrunā ar likuma pilnvarojumu. Jo likuma "Par īpaši aizsargājamām teritorijām" (turpmāk - ĪATL) 15.pants noteic, ka aizsargājamām teritorijām var izstrādāt aizsardzības un izmantošanas noteikumus, lai nodrošinātu šo teritoriju aizsardzību un tajās esošo dabas vērtību saglabāšanu.  Vispārējos aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kuros reglamentēti tajās pieļaujamo un aizliegto darbību veidi, nosaka Ministru kabinets. No minētā izriet, ka vispārējos aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumos, šajās teritorijās pieļaujamo un aizliegto darbību veidi nosakāmi ar mērķi - lai nodrošinātu šo teritoriju aizsardzību un tajās esošo dabas vērtību saglabāšanu. 
Piedāvātās 46.punkta normas neparedz aizsargāt un saglabāt, bet paredz likvidēt (nocirst) dabas pieminekļus (autonomu īpaši aizsargājamu teritoriju) aizsargājamus kokus ar citu mērķi. Papildus tas nonāk pretrunā arī ar ĪATL 40.pantā ietverto jēgu, ka aizsargājamās teritorijas statusu var likvidēt tikai tad, ja zudusi aizsargājamās teritorijas vērtība. Tāpēc uzskatam, ka šāda norma nav ne šo, ne citu individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu tvērumā.
Administratīvā procesa likuma 11.pants noteic, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Ja Satversme, likums vai starptautisko tiesību norma ir pilnvarojusi Ministru kabinetu, tad Ministru kabinets savukārt ar noteikumiem var pilnvarot pašvaldības.
Šeit jāņem vērā, ka administratīvo aktu, kas dod atļauju nocirst (novākt) aizsargājamu koku, par nelabvēlīgu varētu uzskatīt trešās personas, kuras uzskatīs, ka viņu tiesības ar to tiek ierobežotas vai aizskartas (APL 28.panta pirmā daļa), proti, labvēlīgā vide, kultūra, kultūrvēsture, zinātniskā darbība tiek pasliktināta, iznīcināta, samazināta, netiek saglabāta, traucēta utt. 

Ja ir pamatota nepieciešamība noteikt gadījumus kad  un kārtību kā likvidē īpaši aizsargājamu dabas teritoriju - dabas pieminekli - aizsargājamu koku, tad, mūsuprāt, tā ir jāietver likumā, jo, ja likumā paredzētu pilnvarojumu to noteikt Ministru kabinetam, ņemot vērā īpaši aizsargāto dabas teritoriju daudzumu un to noteikumus, veidotos nevajadzīga kazuistika. Pēc 2013.gada datiem pavisam Latvijā ir 683 ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas katra atbilst kādai no astoņām aizsargājamo teritoriju kategorijām (nacionālais parks, biosfēras rezervāts, dabas parks, aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegums, dabas rezervāts, dabas piemineklis, jūras teritorija), kas savstarpēji atšķiras ar teritorijas izveidošanas mērķiem, teritorijas platību un dažādu aizsardzības pakāpi - atļautajām un aizliegtajām darbībām (avots:Silavas prezentācija). Likumos.lv caur meklētāju atrodami 83 individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Īpaši aizsargājamu teritoriju likvidēšanu nosaka ĪATL 40.pants, kurš noteic, ka aizsargājamās teritorijas statusu var likvidēt tikai tad, ja zudusi aizsargājamās teritorijas vērtība. Atzinumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanas pamatotību dod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tikai pēc tam, kad saņemts ekspertu slēdziens. Lēmumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanu, pamatojoties uz šo atzinumu, pieņem valsts institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par attiecīgās aizsargājamās teritorijas izveidošanu (valsts - MK vai pašvaldība).
Saprotot, ka nevar salīdzināt mazas aizsargājama koka teritorijas ar lielas dabas parka teritorijas likvidēšanu dēļ to mēroga, un pirmajā gadījumā likumā nosakot atbilstošu pilnvarojumu varētu būt cits lēmumpieņēmēju līmenis vai risinājums, taču princips likumā noteikts skaidri - likvidē tikai tad, ja zudusi aizsargājamā vērtība un lēmums pieņemams balstoties uz objektīviem ekspertu slēdzieniem.

Kā jau iepriekšējos atzinumos norādīts, ka piedāvātā 46.3. apakšpunkta normas iedarbība ir ļoti plaša un piemērojama ne tikai ceļu un būvju infrastruktūras projektu realizācijai (arī attiecībā uz jebkurām citām darbībām (projektiem), kas tiks veiktas ar mērķi - sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas) un attiecas uz visas Latvijas īpaši aizsargājamām teritorijām, kurām nav individuālo aizsardzības  un izmantošanas noteikumu  (izņemot mikroliegumus, kuriem ir Sugu un biotopu likuma regulējums),  t.sk. Natura 2000, tāpēc vajadzīgs plašāks vērtējums. Tostarp izpildes iespējamības vērtēšanai anotācijā nav skaidrots, saskaņā ar kādu kārtību Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk - DAP) izsniegtu šādu atļauju (APL un vēl kādu citu (?) vai tikai APL) - kā DAP vērtēs (svērs) sabiedrības tiesības dzīvot labvēlīgā vidē (kas šajā gadījumā ir prioritāras) un sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas (šobrīd sanāk, ka šo visu vērtēt ir ekskluzīvā DAP kompetencē, pamatojoties tikai uz arborista atzinumu). Vēršam uzmanību, ka saskatāma izvērtējuma kompetence ir arī, piem., Kultūras ministrijai (vērtē kultūrvēsturisko vērtību), Izglītības un zinātnes ministrijai (vērtē zinātnisko vērtību), Labklājības ministrijai un Ekonomikas ministrijai (vērtē estētisko vērtību labbūtības un tūrisma jomā), jo aizsargājamiem kokiem kā dabas veidojumiem ir ne tikai ekoloģiska vērtība, bet arī zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vērtība, kā arī to atbildīgo kompetence, kas pārstāv (aizstāv) normā minētās sevišķi svarīgās intereses. Šādu īpašu izvērtēšanas kārtību neidentificējām.
Noteikta apjoma darbību, kuras paredzēts veikt Natura 2000 teritorijās (kurās atrodas arī īpaši aizsargājamas dabas teritorijas - dabas pieminekļi - aizsargājami koki), ietekmes vērtēšanā saskatāma arī Eiropas Komisijas kompetence (ĪATL 43.pants).

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka sekmīgai un savlaicīgai projektu norisei var traucēt ne tikai aizsargājami koki, bet arī citi īpaši aizsargājamo teritoriju objekti (arī dabas pieminekļi - akmeņi, alejas, dendroloģiskie stādījumi varbūt vēl kāds). Var sanākt, ka saskaroties ar problēmu atkal tiks sniegti līdzīgi priekšlikumi, bet jau attiecībā uz tiem un atkal būs jānodrošina vērtējumi un smagnējā regulējuma izmaiņas MK noteikumu līmenī. Tāpēc lietderīgāk būtu to vērtēt un risināt sistēmiski.

Rail Baltica projekta sekmīgai un savlaicīgai īstenošanai regulējums šādām situācijām jau ietverts Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 3. (kultūras pieminekļi aizsargājami koki) un 4.pantā (aizsargājami koki).

Ievērojot augstāk minēto, lūdzam papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar uzdevumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē nepieciešamos grozījumus likumā "Par īpaši aizsargājamām teritorijām", paredzot, kādos gadījumos (t.sk. kad aizsargājamā vērtība nav zudusi) un kādā kārtībā ir atļaujama īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas pieminekļa – aizsargājama koka (sistēmiski pieejot iespējams vēl citu aizsargājamu objektu) iznīcināšana (likvidēšana), lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas. (papildu iebildums)

Skaidrība
1.Projektā ietvertā 46. punkta redakcija par nepieciešamību saņemt arborista atzinumu, kura nepieciešamību nosaka DAP un tad vēl nepieciešama pašas DAP rakstiska atļauja, ir neskaidra. No iepriekš minētā, nav saprotams, vai arborista atzinums būs vienmēr nepieciešams, vai tomēr būs kaut kādi zināmi izņēmuma gadījumi. Skaidrībai nepieciešams skaidrot atļaujas izsniegšanas procedūru, kas saistīta ar atzinuma saņemšanu, kā arī skaidrot, kāpēc vajadzīgs kokkopja (arborista) atzinums (kādu tieši vērtējumu atzinumā ietver), kādos gadījumos tas tiks prasīts, kāds ir administratīvais slogs (atbilstības izmaksas (arborista pakalpojumi)).  Pavērtēt, vai 46.3.apakšpunkta gadījumā ar arborista ekspertīzi pietiktu, ja vērtējamas citas sevišķi svarīgas intereses u.c. 

2. Nav skaidrs termina "koks kļuvis bīstams" tvērums un normā netiek precizēts "kam bīstams". Strīdu gadījumā iesaistītajiem katram var būt sava izpratne, kas ir bīstams, jo arī normatīvajos aktos citos gadījumos par bīstamu koku atzīst pēc dažādām pazīmēm. Strīds par jēdziena "bīstams koks" tvērumu citā kontekstā apskatīts arī Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 30.04.2020. lietā Nr.A420278416, SKA-232/2020, kas liecina par skaidrības nepieciešamību [1].
Bīstamība ir sociāls un tiesisks jēdziens, kas saistīts ar kāda objekta vai darbības vērtējumu no personas, īpašuma vai interešu apdraudējuma viedokļa. Normatīvajos aktos ir noteikta parastu koku bīstamības pazīmes (robežas) un tās, atkarībā no apdraudētajiem objektiem, ir dažādas (ceļiniekiem vienas, pašvaldībām citas un viņi vērtēs pēc savējiem normatīviem un prasīs atļauju balstoties uz tiem). Būtu identificējams arī, kam bīstams - dzīvotnei, sugai, infrastruktūras darbībai, cilvēka veselībai, dzīvībai (cilvēka, dzīvnieka) vai īpašumam. Jābūt skaidrībai pēc kādām pazīmēm noteiks īpaši aizsargājama koka bīstamību.

3. Nav skaidrs termina "koka augtspēja ir pilnībā zudusi" tvērums un nav saprotams un skaidrots, kāpēc šāds koks vairs nav īpaši aizsargājams, jo veciem kokiem ir īpaša dabas vērtība.[1]
Tāpat anotācijas aprakstā nebija identificējams tiesību akts un tā norma, kas noteic koku augtspējas kritērijus un konkrēti pazīmes pēc kurām skaidri var pārliecināties, ka koka augtspēja ir pilnīgi zudusi. Iespējams koks vairs neaugs augstumā vai platumā vai stumbra resnumā, bet tas var savā pilnbriedā, novecošanas vai pat sadalīšanās stadijā vēl saglabāt savu zinātnisko, kultūrvēsturisko, estētisko vai ekoloģisko vērtību.
Daudzi aizsargājami koki (svētozoli utt.) ir kultūras pieminekļi vai ir vietējās kopienas loloti un ir kultūrvēsturiska vērtība (t.sk. nemateriālā kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa), kas jāņem vērā dodot atļauju aizsargājama koka nociršanai. Svētos kokus (kura apkārtne skaitās arī svētvieta) saglabā savā augšanas vietā arī tad, kad tie vairs neaug, noveco, nolūzt utt. 

Sabiedrības līdzdalība

Sabiedrības līdzdalība nav nodrošināta pat minimālā līmenī. Šobrīd Satversmes tiesa izskata lietu, kur pieteicēji sūdzas, ka tieši koku ciršanas regulējuma izstrādē nav bijušas pietiekamas līdzdalības iespējas.
Kā atzinusi Satversmes tiesa, Latvijas Republikas Satversmes 115. pants, pirmkārt, publiskās varas institūcijām uzliek par pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu; otrkārt, privātpersonai piešķir tiesības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iegūt vides informāciju un līdzdarboties ar vides izmantošanu saistītu lēmumu pieņemšanas procesā; treškārt, tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē piešķir pamattiesību rangu. [2]
Turklāt tiesības dzīvot labvēlīgā vidē kā pamattiesības ietver arī indivīda tiesības uz to, lai ikviena publiska persona lēmumu, kas saistīts ar vides izmantošanu, pieņemtu un īstenotu efektīvas vides aizsardzības (pārvaldības) sistēmas ietvaros. Efektīvas vides aizsardzības sistēmas pazīme ir arī tā, ka vides aizsardzības mērķi tiek sasniegti un uzdevumi tiek pildīti, līdzdarbojoties valstij, pašvaldībām un privātpersonām. Efektīva vides aizsardzības sistēma ir nepieciešama, jo vide, kuru veido dažādi vides elementi un to savstarpējā mijiedarbība, ir sabiedrības eksistences pamats, no kā atkarīga sabiedrības un ikviena tās locekļa izdzīvošana un labklājība ilgtermiņā. [3]
 
Ievērojot visu iepriekš minēto, lūdzam sadarbībā ar VARAM izvērtēt iepriekšējā 17.02.2023. atzinumā norādītos iebildumus un šajā atzinumā norādīto papildu iebildumu par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta papildināšanu un papildu argumentus pie 17.02.2023. iebildumiem, precizēt anotāciju un projektu atbilstoši likuma pilnvarojumam.

[1] https://www.la.lv/dabas-fonds-par-gada-dzivotni-pasludina-dizkoku
[2] Sk. Satversmes tiesas 2007. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-12-03 13. punktu; Sk. arī Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-14-04 secinājumu daļas 1. punktu un Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 11. punktu. 
[3] Sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 728. lpp. ar atsauci uz Satversmes tiesas 2009. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 9.1. punktu. 
 

-