Atzinums

Lūdzam aizstāt Noteikumu 175.3.punktā minētās profesijas "Militārais paramediķis" nosaukumu uz "Paramediķis". Kā arī lūdzam papildināt Noteikumu 175.punktu ar paramediķa profesijas pamatuzdevumiem.
Vienlaikus lūdzam papildināt Noteikumu 91.2.4.apakšpunktā minētās mazās grupas un  atsevišķās grupas nosaukumus ar paramediķa profesiju. Identisks papildinājums ir nepieciešams Noteikumu 3.10.apakšnodaļas nosaukumā un Noteikumu 173., 174. un 175.punktos

Starptautiskajā standartizētajā profesiju klasifikācijā ISCO‑08 profesionāli paramediķi ar patstāvīgu lomu ir klasificēti 2240. grupā – Paramedical practitioners, kas paredz autonomu profesionālo darbību, tostarp diagnostikas veikšanu, ārstniecisko darbību īstenošanu un klīnisku lēmumu pieņemšanu savas kompetences ietvaros.
Pamatojums paramediķa profesijas izveidei ir saistīts ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju, kurā būtiska nozīme ir valsts visaptverošās aizsardzības sistēmas stiprināšanai, kā arī civilās un militārās veselības aprūpes savstarpējai savietojamībai. Starptautiski atpazīstamas un salīdzināmas paramediķa profesijas attīstība veicinātu efektīvu sadarbību gan civilmilitārajā, gan starptautiskajā līmenī. Paramediķa profesijas ieviešana nodrošinātu papildu kvalificētus cilvēkresursus veselības aprūpes sistēmas reaģētspējai ikdienā, ārkārtas situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā, kā arī veicinātu efektīvāku civilās un militārās medicīnas sadarbību. Turklāt pārrobežu sadarbības kontekstā liela mēroga negadījumos, incidentos ar daudziem cietušajiem vai mācībās būtisks ieguvums būtu tas, ka paramediķiem būtu salīdzināmas profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences, kas ļautu nodrošināt līdzvērtīgu un savstarpēji atzītu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu starp valstīm.
Paramediķa profesijas darbības joma veselības aprūpes sistēmā nosakāma kā neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana pirmsslimnīcas etapā, paredzot tiesības veikt profesionālo darbību patstāvīgi, ievērojot noteikto kompetenci, profesionālos standartus un atbildību.
Vienlaikus jānorāda, ka Ārstniecības likuma 45.4 pantā, kā arī likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 9. pantā un 17.1 pantā jau ir noteikta profesija militārais paramediķis. Tomēr šobrīd Latvijā netiek īstenotas izglītības programmas, kas nodrošinātu atbilstošas profesionālās kvalifikācijas iegūšanu šajā profesijā. Ņemot vērā minēto, ir pamats pārskatīt un pilnveidot profesijas standartu, kā arī paplašināt paramediķa profesionālās darbības regulējumu ārpus militārās jomas, izveidojot civilu paramediķa profesiju.
 

Piedāvātās redakcijas:91.2.4. mazajā grupā "224 Ārstu palīgi un paramediķi" un atsevišķajā grupā "2240 Ārstu palīgi un paramediķi";3.10. PROFESIJU MAZĀ GRUPA "224 Ārstu palīgi un paramediķi" un PROFESIJU ATSEVIŠĶĀ GRUPA "2240 Ārstu palīgi un paramediķi"173. Mazās grupas "224 Ārstu palīgi un paramediķi" un atsevišķās grupas "2240 Ārstu palīgi un paramediķi" profesijās nodarbinātie veic slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, taču to darbības joma ir šaurāka nekā ārstiem.174. Mazās grupas "224 Ārstu palīgi un paramediķi" un atsevišķās grupas "2240 Ārstu palīgi un paramediķi" profesijām atbilstošās kvalifikācijas pamatprasības:175. Atsevišķās grupas "2240 Ārstu palīgi un paramediķi" profesijas un atbilstoši pamatuzdevumi:– sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību slimajiem (cietušajiem) dzīvībai bīstamā, kritiskā stāvoklī pirmsslimnīcas etapā un stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas (neatliekamās palīdzības) nodaļās; veikt iedzīvotāju primāro aprūpi ambulatorajās ārstniecības iestādēs sadarbībā ar ģimenes (vispārējās prakses) ārstu; noteikt pacientam diagnozi, ārstēšanu; patstāvīgi lietot un izrakstīt medicīniskos preparātus, tai skaitā stipri iedarbīgos preparātus; konstatēt pacienta nāvi; sadarbībā ar ārstu nodrošināt nepārtrauktu medicīnisko palīdzību un profilaksi pacientiem visos veselības aprūpes līmeņos; organizēt un vadīt savu un savu kolēģu darbu; izglītot pacientus, sabiedrības locekļus, komandas dalībniekus; veikt traumu guvušu cietušo primāro novērtēšanu; sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību traumu guvušiem cietušajiem; sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem (cietušajiem) pirmsslimnīcas etapā, saskaņā ar algoritmiem; organizēt un vadīt savu un komandas darbu, nodrošinot nepārtrauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem pirmsslimnīcas etapā un atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem ārstniecībā; pieņemt lēmumus par hospitalizāciju vai alternatīvu ārstniecības plānu; sagatavot pacientu transportēšanai un nodrošināt pacienta aprūpi transportēšanas laikā; spēt rast risinājumus neatliekamās situācijās, kurās iespējamas neprognozējamas izmaiņas; pārzināt darba organizācijas principus ārkārtas medicīniskās situācijās, iesaistīties ārkārtas situācijas seku likvidēšanā, kā arī militāro operāciju laikā, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību pirmsslimnīcas etapā; patstāvīgi lietot medicīniskos preparātus, tai skaitā stipri iedarbīgos preparātus; konstatēt pacienta nāvi.175.3.  PARAMEDIĶIS           2240 03 

Ar 2025. gada 25. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 389 “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumos Nr. 617 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu”” (turpmāk – Noteikumi) ir izdarīti grozījumi tiesiskajā regulējumā, nosakot, ka, ja ārstniecības persona (vecmāte, masieris, kosmētiķis, biomedicīnas laborants, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, tehniskais ortopēds, mākslas terapeits, zobu higiēnists, zobu tehniķis, podologs, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, radiologa asistents, radiogrāfers un optometrists) nenokārto sertifikācijas eksāmenu pamatspecialitātē vai ir beidzies ārstniecības personas sertifikāta pamatspecialitātē derīguma termiņš, tad ārstniecības persona ir tiesīga strādā kā stažieris specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā un profesionālās patstāvības un atbildības kopumu pamatspecialitātē nosaka ārstniecības iestādes vadītājs.  Ārstniecības persona visā profesionālās darbības laikā var strādāt stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri). Šāda kārtība stāsies spēkā 2026.gada 1.martā.
2025. gada 25. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 389 “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumos Nr. 617 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu””  anotācijā kā viens no saistītajiem normatīvajiem aktiem ir norādīti Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", kuros ir veicami attiecīgi grozījumi papildinot profesiju klasifikatoru ar amatu stažieris specialitātē, lai jaunie speciālisti (vecmāte, masieris, kosmētiķis, biomedicīnas laborants, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, tehniskais ortopēds, mākslas terapeits, zobu higiēnists, zobu tehniķis, podologs, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, radiologa asistents, radiogrāfers un optometrists), kas nav nokārtojuši sertifikācijas eksāmenu, varētu strādāt (uz noteiktu laiku) stažiera amatā un sagatavoties atkārtotam sertifikācijas eksāmenam. Šobrīd Profesiju klasifikatorā ir ietverts ārsta stažiera amats, kurā atbilstoši Ārstniecības likuma 39.1 pantā un 43.2 pantā noteiktajam ir ārstam un zobārstam.
 

1. Papildināt Noteikumus ar 444.7.apakšpunktu šādā redakcijā: Stažieris specialitātē  3259 10                                                  

Rīgas Stradiņa universitāte, attiecībā par veselības veicināšanas konsultanta profesiju, ierosina papildināt ar atsevišķiem tajā veicamiem pamatuzdevumiem. 

Papildināt Noteikumu 197.punktu aiz vārdiem “citur neklasificētās veselības aprūpes jomās” ar vārdiem “veikt indivīda veselības stāvokļa un paradumu sākotnējo izvērtēšanu; izstrādāt personalizētu veselības veicināšanas un dzīvesveida korekcijas plānu; stiprināt indivīdu veselības pratību, līdzestību un profilakses prasmes; īstenot starpprofesionālu sadarbību indivīda veselības aprūpes un uzvedības maiņas procesā.”