Atzinums

!!!
Latvija ir otrajā vietā Eiropas savienībā jaunatklāto HIV gadījumu skaita ziņā, turklāt ~10% no inficētajām personām ir jaunieši. Tāpat Latvijā katru gadu dzimst HIV inficēti bērni. Taču šajās pamatnostādnēs nevienā vietā nav pieminēti, paredzēti un plānoti HIV profilakses pasākumi bērniem un jauniešiem. Šis ir nozīmīgs trūkums, kas būtu labojams.

-

Vispārīgs komentārs

Lūdzam skaidrot, vai un kā pamatnostādnēs ietvertie uzdevumi paredzēs risināt Ukrainas kara bēgļu bērnu un ģimeņu integrāciju. Jau šobrīd pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un pirmskolas izglītības iestādēs mācās ievērojams skaits ukraiņu bērnu, tāpēc ir jābūt plānam, kā nodrošināt atbalstu šīm ģimenēm un bērniem vismaz īstermiņā.

-

79.lpp
Bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamība ir otrs svarīgākais risināmais jautājums - rindā uz bērnudārzu šobrīd gaida vairāk nekā 10 000 bērnu, un šī problēma ir aktuāla ne tikai Rīgā, bet arī citās lielajās pilsētās un Pierīgas pašvaldībās visā Latvijā.

Lūdzam precizēt, uz kuru brīdi šie dati fiksēti, ņemot vērā, ka pašvaldības pastāvīgi veido jaunas vietas un būvē jaunas pirmsskolas izglītības iestādes un veic citas aktivitātes rindu mazināšanā, norādot tās, piemēram, piecas pašvaldības, kur šī problēma ir visaktuālākā.

-

75.lpp
Gan vecāku intereses pārstāvošās organizācijas, gan paši vecāki un nozares eksperti norāda, ka saskare ar negatīvu sabiedrības attieksmi, neiecietību, stereotipos balstītiem pieņēmumiem - jo īpaši par daudzbērnu ģimenēm, kā arī ģimeņu ikdienas problēmas un bērnu aprūpi raksturojošais negatīvais fons nav motivējošs nedz jauniešiem, kuriem savas ģimenes dibināšana vēl priekšā, nedz jau izveidotajām ģimenēm, kuras varētu plānot ģimenes pieaugumu.

Lūdzam skaidrot – kāds ir pamatojums apgalvojumam, ka daudzbērnu ģimenes saskaras ar negatīvu sabiedrības attieksmi un neiecietību? Vai ir veiktas kādas aptaujas, pētījumi, kas to apliecina? Publiski pieejamā un arī pamatnostādnēs iekļautā informācija īsti neapstiprina šādu problemātiku, vienlaikus daudzbērnu ģimenes ir minētas kā nabadzības riska grupas. Pretējā gadījumā ierosinām dzēst tekstu, kas attiecas uz negatīvu sabiedrības attieksmi pret daudzbērnu ģimenēm vai pat vispār pārskatīt šā teikuma redakciju pēc būtības.

-

75.lpp.
Ģimene aptver dažādas vienības, kas var nodrošināt mazu bērnu aprūpi, rūpes par viņiem un viņu attīstību, tostarp var būt nukleārā ģimene, paplašinātā ģimene un citi tradicionāli un mūsdienīgi ģimenes veidi, kuru pamatā ir kopiena, ar nosacījumu, ka tie ir saderīgi ar bērnu tiesībām un interesēm.

Ierosinām izteikt šādā redakcijā:
“Ģimene aptver dažādas vienības, kas var nodrošināt bērnu aprūpi, rūpes par viņiem un viņu attīstību. Vislabākajā gadījumā tā ir nukleārā ģimene  - tradicionālais modelis, kurš sastāv no diviem vecākiem un viņu kopīgiem bērniem. Tomēr tā var būt arī paplašinātā ģimene un citi ģimenes veidi, kuru pamatā ir kopiena, ar nosacījumu, ka tie ir saderīgi ar bērnu tiesībām un interesēm.”

-

73.lpp
15.1. Noslēgto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem
74.lpp. 
17.3. Diasporas skolās iesaistījušies bērni, kas apmeklē latviešu skolu ,%

Tehnisks precizējums - palielināt teksta izmēru, tāpat kā pārējos ierakstos – izmērs 11 (arī pārējā tabulā ir atšķirīgs izmērs).

-

63.lpp.
Paaugstināt darba ar jaunatni veicēju profesionālās kompetences, t.sk. pilnveidot augstākās izglītības studiju iespējas darba ar jaunatni veicējiem, kā arī veicināt sadarbību un labās prakses apmaiņu starp jaunatnes jomas profesionāļiem.

Nevar precīzi saprast, kas ir domāts ar “ pilnveidot augstākās izglītības studiju iespējas darba ar jaunatni veicējiem”, kā to var sasniegt un izmērīt?
Priekšlikums: veidot konkrētāku teikuma redakciju, lai var saprast, kas konkrēti ir iecerēts ar “pilnveidot” un “iespējas”.

 

-

60.lpp
JPVP projektu konkursu administrēšanu, t.sk. projektu un to atskaišu vērtēšanu, veic Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Lai popularizēt darbu ar jaunatni un tā nozīmi jauniešu pilnvērtīgai un vispusīgai attīstībai, […]

Redakcionāls precizējums – ievietot punktu aiz vārda “aģentūra”.

-

58.lpp
Pamatuzdevumi darbā ar jaunatni ir šādi:
atbalstīt un veicināt jauniešu iniciatīvas, radot labvēlīgus apstākļus viņu intelektuālajai un radošajai attīstībai;
nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt dzīvei nepieciešamās prasmes, zināšanas un kompetences neformālās izglītības ceļā;
nodrošināt jauniešiem iespēju lietderīgi izmantot brīvo laiku;
nodrošināt jauniešiem viņu attīstības vajadzībām atbilstošas informācijas pieejamību

Priekšlikums papildināt pamatuzdevumus:

Veicināt un atbalstīt speciālistu darbā ar jauniešiem profesionālo pilnveidi;
Nodrošināt personām, kuras vēlas strādāt ar jauniešiem kvalitatīvu izglītību/ kvalitatīvu pieeju izglītībai, vecinot izpratni par formālo, neformālo un informālo izglītību.

-

56.lpp.
11.3. Pašvaldību īpatsvars, kurās tiek īstenots digitālais darbs ar jaunatni atbilstoši IZM rekomendācijām , %

Tehnisks precizējums - palielināt teksta izmēru, tāpat kā pārējos ierakstos – izmērs 11.

57.lpp.
13.4. Jauniešu vecumā 15-24 gadi īpatsvars aktīvās darba tirgus politikas pasākumu dalībnieku kopskaitā nav mazāks par šīs mērķa grupas īpatsvaru reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā  , %

Tehnisks precizējums - palielināt teksta izmēru, tāpat kā pārējos ierakstos – izmērs 11.

-

25.lpp
“Nodrošināt atkarību izplatības mazināšanas un profilakses jomā strādājošo speciālistu (piemēram, psihologu, sabiedrības veselības speciālistu, policistu, pusaudžu, bērnu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un krīžu centru darbinieku, jaunatnes darbinieku, probācijas dienesta un ieslodzījumu vietu darbinieku, atbalsta personu, romu mediatoru u.c.). izglītošanu vai apmācību par atkarību izraisošo vielu lietošanas un atkarību izraisošo procesu praktizēšanas profilaksi.”

Šajā punktā pie atbildīgajām institūcijām paredzama arī Labklājības ministrija, kura jau kopš 2020. gada nodarbojas ar pašvaldību sociālo darbinieku izglītošanu projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros īstenojot “Metodikas darbam ar atkarīgām un līdzatkarīgām personām” apguvi.

-

24.lpp
“Attīstīti un pilnveidoti universālās un selektīvās profilakses atbalsta mehānismi un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi vielu lietošanas traucējumu risināšanā.”

Priekšlikums: “Attīstīti un pilnveidoti universālās un selektīvās profilakses atbalsta mehānismi un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi vielu lietošanas traucējumu un procesu atkarību risināšanā.”
 

-

24.lpp. 
“Noteikti jāmeklē jauni atbalsta un palīdzības veidi bērniem, kuri regulāri lieto atkarības vielas.”

Priekšlikums: “Noteikti jānodrošina atkarību atveseļošanās procesa secīgums ar atbilstošām motivācijas, ārstēšanas un rehabilitācijas programmām, kā arī jāmeklē jauni atbalsta un palīdzības veidi bērniem, kuri regulāri lieto atkarības vielas. Tāpat nepieciešams paredzēt atbalstu ģimenēm, kurās kāds no vecākiem lieto apreibinošās vielas vai ir atkarīgs no atkarību izraisošiem procesiem.”

Nepietiekama ambulatorās un stacionārās ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība nepilngadīgām personām ir nozīmīga problēma. Nepieciešams attīstīt ambulatoro pakalpojumu klāstu pusaudžiem ar lietošanas problēmām, nodrošinot plašāku pieejamība ārstēšanas uzsākšanai jau pusaudžu vecumā, tādējādi izvairoties no smagākas atkarības attīstības vēlākos dzīves gados. Vienlaikus šobrīd Latvijā nav specializētas bērnu narkoloģijas nodaļas, kurā tiktu kupēti akūti stāvokļi, piesaistīts profesionāls medicīnas personāls, kas apmācīts darbam ar bērniem un spētu sniegt tiem narkoloģisko palīdzību. Atkarībās nonākušie bērni un pusaudži nonāk pieaugušo narkoloģijas profila stacionāros, kuros bieži personāls nav apmācīts darbam ar pusaudžiem. Jānodrošina agrāk pieejamie pakalpojumi, piemēram, rehabilitācijas iespējas bērniem, kas ir nonākuši smagā atkarībā un, protams, jāmeklē arī jauni atbalsta un palīdzības veidi bērniem, kuri regulāri lieto atkarības vielas un nav motivēti saņemt jebkādus atkarību mazināšanas pakalpojumus.
Nepieciešamība palīdzēt ģimenēm, kurās kāds no vecākiem ir atkarīgs, jo bieži viņi nevēršas pēc palīdzības, baidoties, ka var tikt atņemtas bērna aizgādības tiesības vai viņi tiks diskriminēti. Ir jāapzinās, ka ģimene ir bērna un jaunieša dabiskā vide un ir pārdomātāk ieguldīt resursus šīs vides atveseļošanā, nevis piekopt vecāku sodīšanas politiku un vairot bērnu ārpusģimenes aprūpes gadījumu skaitu. Atkarība saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību klasifikatoru (ICD-11 jeb SSK-11) ir atzīta par saslimšanu un nav pareizi, profesionāli un humāni personu, kura ir slima, sodīt par to. Atkarību profilakses darbā jāvērš īpašs uzsvars uz ģimenes vidi, jo pieaugoša pierādījumu bāze liecina par vispusīgu atkarību novēršanas stratēģiju efektivitāti, kuras ir vērstas uz vidi un indivīdiem. Diemžēl Latvijā esošie ģimenes atbalsta pakalpojumi ir nepietiekami tie ir jāpilnveido un jāuzlabo.

-

“Īstenot sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus dažādām mērķa grupām par atkarību izraisošo vielu lietošanas, kā arī procesu un dažādu jauno moderno tehnoloģiju pārmērīga patēriņa ietekmi uz veselību un ar to saistītājiem riskiem.”

Komentārs un priekšlikums: Lai panāktu vienotu sabiedrības izpratni par atkarības riskiem un pazīmēm, vienotu rīcības algoritmu un savlaicīgu iesaisti, ieteicams izveidot skolas vecuma bērniem atbilstošu programmu, kura ietvertu sevī interaktīvas nodarbības bērniem ar aizraujošiem digitāliem elementiem, pielāgotu mūsdienu bērnu informācijas uztveres īpatnībām. Nodarbībās skolēni interesantā un aizraujošā veidā mācītos par to, kā sevi pasargāt  no atkarību izraisošo vielu un procesu lietošanas, programmu īstenojot ar speciālu interaktīvu aprīkojumu, kas palīdz saskatīt gan nepareizas izvēles iemeslus, gan sekas, gan risinājumu.
Programmas ieviešanai rekomendējams izmantot citur Eiropā jau pielietotas un atzītas atkarību profilakses programmas, piemēram, jau pieminēto “Unplugged”, kā arī “Fred goes net”, “The Drug education forum”, “Good behaviour game”, “KiVa” un citas.

-

23.lpp

“Uzlabojama arī sociālās rehabilitācijas pieejamība un pakalpojumu klāsts, lai nepilngadīgais, kurš uzsācis regulāru apreibinošo vielu lietošanu, nostiprinātu attiekšanos no tām.”

Priekšlikums: “Atjaunojama sociālās rehabilitācijas pieejamība un pakalpojumu klāsts, lai nepilngadīgais, kurš uzsācis regulāru apreibinošo vielu lietošanu, nostiprinātu attiekšanos no tām.”
Pašlaik stacionārā rehabilitācija nepilngadīgajiem netiek nodrošināta vispār.
Rehabilitāciju dzīvesvietā kā vienīgais visā Latvijā teorētiski nodrošina Bērnu un pusaudžu resursu centrs, savukārt gan publiskajā telpā, gan ikdienas darbā Bērnu un pusaudžu resursu centrs sevi pozicionē kā orientēts uz mentālās veselības problēmu risināšanu un palīdzošs vien atkarību riska gadījumos. Svarīgi saprast, ka rehabilitācija (gan stacionārā, gan dzīvesvietā) ir nākamais posms pēc ārstēšanas, tātad attiecināma uz personām, kurām ir atkarības slimība, nevis vienkārši atkarību risks. Nenoliedzot pakalpojuma nepieciešamību nepilngadīgajiem, kuriem raksturīga riskanta vai problemātiska apreibinošo vielu lietošana, svarīgi saprast, ka pakalpojumi, kas tiek nodrošināti šiem pusaudžiem un jauniešiem ir pavisam kas cits nekā tas, kas ir nepieciešams nepilngadīgajiem, kuriem ir atkarība kā saslimšana un vajadzīga rehabilitācija.

-

1.3. Rīcības virziens: Atkarību izraisošo vielu un procesu lietošanas izplatības mazināšana

Latvijā procesu atkarība netiek skatīta kā atsevišķa un vienota joma. Valstī nav vienotas sistēmas, kurā viss process – profilakse, risku atpazīšana, ārstēšana un rehabilitācija – veidotu vienotu ciklu. Tas būtu jāizveido! Valstī bērnam uz pakalpojumu, kas domāts atkarīgam bērnam, ir jāgaida rindā (līdz 4 mēnešiem), bet, reālā situācijā, ja bērns nav “motivēts”, ārstēšanu neuzsāk.

-

1.2. Rīcības virziens: Visa veida vardarbības izskaušana

Būtu jāsaprot- kā izmērīt vardarbību, vai mums ir šāds instruments? Kā novērtēt efektivitāti vardarbības gadījumos, kas reāli palīdz dažādos vardarbības gadījumos? Vai valsts līmenī ir pētīta vardarbības novērtēšana - kāds pakalpojums, vai tas reāli strādā, kā konkrētais instruments pie vardarbības strādā?
Priekšlikums: Iesakām izstrādāt metodiku risinājumu / pakalpojumu efektivitātei vardarbības gadījumos, to novēršanai ar konkrētiem uzdevumiem un vadlīnijām.

-

8.lpp

Līdzvērtīgi augstas un profesionālas atbalsta pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana visā Latvijā.

Neskaidrs, līdzvērtīgi attiecībā pret ko?
Priekšlikums: noformulēt skaidrāk saprotamu teikuma redakciju.

-

5. princips - Prevencija kā politikas stratēģiskais virziens

2. mērķis: Vienlīdzīgas iespējas īpaši atbalstāmo bērnu un jauniešu grupām.
Tas paredz palielināt iespējas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem augt ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē, kā arī nodrošināt individuālajām vajadzībām atbilstošus atbalsta pakalpojumus, veicinot bāreņu un citu īpaši atbalstāmo bērnu un jauniešu grupu pilnvērtīgu sociālo iekļaušanos sabiedrībā.

KOM: Prevencijas princips ir svarīgs! Valsts un pašvaldību atbalsta resursu mērķtiecīga novirzīšana ģimenēm ar bērniem (tajā skaitā arī alternatīvām aprūpes formām – audžuģimenēm, aizbildņiem, aprūpes institūcijām) pēc iespējas agrīnākā posmā ir ilgtermiņā efektīvākais resursu ieguldījums sabiedrības nākotnē. Ir jāpiemin arī adoptētāji.
Valstiskā līmenī nevar aizmirst arī par “normāli funkcionējošām ģimenēm, kurās it kā viss ir labi”, jo palīdzot viņām, mēs iegūsim laimīgus, apmierinātus vecākus un bērnus.

Mērķa īstenošanai noteikti šādi rīcības virzieni:
Ģimeniska vide bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē.
Valstiski būtu jādomā par bērniem, kuri dzīvo ārpusģimenes aprūpē institūcijās, pārsvarā tie bērni ar kādām saslimšanām, atkarībām, uzvedības problēmām, smagām vai vidēji smagām garīgās attīstības traucējumiem utt. Saliekot šādus bērnus kopā “ģimeniskā vidē” cieš citi bērni, bet citas aprūpes formas šiem bērniem, dēļ komplicētas uzvedības, nepiedāvā, audžuģimenes atsakās uzņemt savās ģimenēs. Tas nozīmē, ka aprūpes iestādēs būtu nepieciešama palīdzība, resursi, atbalsta plāns. Piemēram, atkarīgs, agresīvs bērns iestādē var apdraudēt citus un sevi, bet valstī šādu bērnu ievietošana ģimenēs ir neiespējama.

-

Pamatnostādnes nodrošina NAP2027 prioritātēs noteikto rīcības virzienu un uzdevumu īstenošanu bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas jomā, tādējādi kalpojot kā NAP2027 un ESF ieviešanas instruments attīstības plānošanas jomā.

Priekšlikums:
“tādejādi tās ir NAP2027 un ESF ieviešanas instruments attīstības plānošanas jomā”.

-

Kopsavilkums:
Mūsu kopīgās vērtības iezīmē risinājumu virzienu gan daudzajiem būtiskajiem sabiedrības jautājumiem, gan ikdienas ģimenes situācijām.

Vērtības mēs nododam tālāk saviem bērniem, tiklīdz viņi sāk iet savu ceļu. Tas ir mūsu pienākums un mūsu kopīgā atbildība pret Latvijas valsts ilgtspēju un mūsu bērnu laimīgo nākotni.

Precizēt:

Kad bērni sāk iet savu ceļu?  - romantiski! Bet ne plānošanas dokumentā.
Priekšlikums: lietot lietišķu valodas stilu.

-