Atzinums

1. Noteikumu projekta anotācijā skaidrots, ka ar amata kataloga izmaiņām tiek ieviests jauns princips valsts pārvaldes iestāžu vadītāju amatu klasificēšanai, kā vienu no kritērijiem minot nodarbināto skaitu. Vēršam uzmanību, ka anotācijā ir pretrunas ar Noteikumu projekta 32.punkta ievaddaļā noteikto, proti, Noteikumu projekta minētajā normā noteikts, ka, klasificējot valsts iestāžu vadītāju amatus, ņem vērā iestādes veidu (augstāka iestāde vai padotības iestāde), iestādē esošo amata vietu skaitu un iestādes gada administrējamo budžeta izdevuma apmēru. Ministrijas ieskatā kā viens no kritērijiem būtu ņemams vērā iestādē esošais amatu vietu skaits, nevis nodarbināto skaits. Ievērojot minēto, lai nodrošinātu skaidru tiesību normu, lūdzam precizēt anotāciju par to, kādus kritērijus izmanto ieviešot jaunu principu valsts pārvaldes iestāžu vadītāju amatu klasificēšanai. 

2. Ministrija joprojām uztur iebildumu, kas izziņas 13. punktā atspoguļots kā ņemts vērā. Anotācijā nekorekti norādīts par to, ka zemākajā līmenī ir amati, kuru veikšanai nav nepieciešama izglītība. Ministrija vērš uzmanību, ka dažādu saimju līmeņi savā starpā nav salīdzināmi, piemēram, saimē „37.Politikas plānošana” I līmenī tiek klasificēts amats, kuru veicēju viens no pienākumiem ir izstrādāt tiesību aktu projektus, savukārt saimē „36. Politikas ieviešana” I līmenī klasificē speciālistu, kas palīdz amatpersonām, kas nodarbojas ar politikas ieviešanu, sniedzot tehnisku un informatīvu atbalstu, veic specifiskus uzdevumus, ņemot vērā augstāka līmeņa speciālista vai vadītāja norādījumus, veic informācijas apkopošanu, standarta dokumentu sagatavošanu, dokumentācijas kontroli. Salīdzinot saimes „37.Politikas plānošana” I līmeņa pienākumu veicēja amatā noteiktos pienākumus un saimes „36. Politikas ieviešana” I līmeņa pienākumu veicēja amatā noteiktos pienākumus ar Valsts civildienesta likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktajiem pienākumiem, saimes „36. Politikas ieviešana” amatam nosakāms ierēdņa amats. Valsts civildienesta likums ir noteicis vienotus kritērijus ierēdņu amatu noteikšanai valsts pārvaldē. Valsts civildienesta likuma 3.panta pirmā daļa definē, kurš amats iestādē ir nosakāms par ierēdņa amatu. Tātad, ja kāda amata pienākumos ietilpst kāds no Valsts civildienesta likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem pienākumiem (veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus), amats nosakāms par ierēdņa amatu. Ievērojot iepriekš minēto, pienākumu veicējam, kas veic saimes „37.Politikas plānošana” I līmeņa amatā noteiktos pienākumus, jāatbilst Valsts civildienesta likuma 7.panta 3.punktā izvirzītajai prasībai. Amata pienākumu veicējam, kas klasificēts saimes „36. Politikas ieviešana” I līmenī, nav nepieciešama augstākā izglītība. Tādējādi, pretēji Valsts kancelejas anotācijā ietvertajam skaidrojumam, ir atsevišķas saimes, kur I līmenis raksturo ekspertu, kuram ir iegūta augstākā izglītība.

3. Vienlaikus nav saprotams, kādēļ Valsts kanceleja anotācijā ietver skaidrojumu par to, ka augsta līmeņa ekspertam būtu izvirzāmas prasības augstākā izglītība (maģistra grāds) konkrētā jomā. Parasti profesijām nosaka paaugstinātas prasības, lai nodrošinātu profesionālās darbības atbilstību noteiktajām kvalitātes prasībām un kritērijiem, ja šī darbība ir saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību, tās drošību un veselības aizsardzību, gan arī aizsargātu atsevišķas sabiedriski nozīmīgas profesijas pret nekvalificētu personu iesaistīšanu tajās. Piemēram, Augstskolu likuma 36.pantā ir noteikts, ka lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu, taču šādas paaugstinātas prasības nav noteiktas Valsts civildienesta likumā. Līdz ar to ministrija nesaskata pamatojumu visiem augsta līmeņa ekspertiem izvirzīt noteiktas paaugstinātas izglītības prasības (maģistra grādu).

4. Noteikumu projekta 9.punktā definētais amatu klasificēšanas mērķis, nodrošināt, lai vienādi un līdzvērtīgi amati tiktu klasificēti vienādi, skaidri norāda, ka jāklasificē amats, nevis pienākumu izpildītājs. Tā kā amats tiek klasificēts pēc pamatpienākumiem, nevis pēc tā, ko var darīt, dara izņēmuma gadījumos vai dara papildus, nav saprotami anotācijā sniegtie aspekti noteikumu piemērošanā, līdz ar to lūdzam precizēt anotāciju, svītrojot tekstu „Vērtējama arī iestādes amatpersonu (darbinieku) gatavība uzņemties papildu uzdevumus, kā arī sasniegt izvirzītos mērķus iespējami īsākā termiņā;”.

 

-

Ievērojot anotācijā sniegto skaidrojumu par to, ka mēnešalgu grupas ir pārnumurētas, proti, mēnešalgu grupa, kas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā šobrīd ir 2., ar 2022.gada 1.jūliju būs 1.mēnešalgu grupa, lai nodrošinātu administratīvā sloga samazināšanu valsts pārvaldes iestādēm sagatavojot un apstiprinot jaunus amata aprakstus, ierosinām Noteikumu projektā paredzēt regulējumu, ja pārskatītā amata klasifikācija nerada amatpersonai (darbiniekam) nekādas tiesiskas sekas, proti, neatkarīgi no tā, kurā amatu saimē ir ieklasificēts konkrētās amatpersonas (darbinieka) amats, atbilstoši konkrētā gadījuma specifikai, amatam noteiktā mēnešalgu grupa samazinās par vienu mēnešalgas grupu, noteikt, ka amatpersona (darbinieks) pilda amata pienākumus saskaņā ar apstiprināto amata aprakstu, līdz brīdim, kad tiek apstiprināts jauns amata apraksts.
 

-

Ierosinām Noteikumu projekta 3.pielikuma piezīmes 12.punktā aizstāt vārdus „palielināts iestādē (resorā) nodarbināto skaits” ar vārdiem „palielināts iestādē (resorā) amata vietu skaits”.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Noteikumu projekta 1.pielikuma tabulas kolonnas nosaukumi neatbilst tai informācijai, kas ir kolonnā.
 

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmā daļa noteic, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Līdz ar to lūgums Noteikuma projekta 32.punkta ievaddaļas pirmajā teikumā aizstāt vārdus „vadīt iestāžu darbu” ar vārdiem „vadīt iestāžu administratīvo darbu”. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta otrās daļas 1.punktu iestādes vadītājs pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus resursus. Atbilstoši minētajam tiesiskajam regulējumam, iestādes administratīvo darbu vadīšana ietver atbildību par iestādes finanšu, personāla un citiem resursiem. Līdz ar to, ierosinām izteikt Noteikuma projekta 32.punkta ceturto teikumu šādā redakcijā „Struktūrvienības (tajā skaitā teritoriālās struktūrvienības) vadītājs, ja viņa pamatfunkcija ir iestādes administratīvo darbu vadība, kas ietver arī iestādes finanšu, personāla un citu resursu vadības funkciju nodrošināšanu, klasificējams divus līmeņus zemāk nekā iestādes vadītājs.".

 Līdz ar to, ierosinām izteikt Noteikuma projekta 32.punkta ceturto teikumu šādā redakcijā „Struktūrvienības (tajā skaitā teritoriālās struktūrvienības) vadītājs, ja viņa pamatfunkcija ir iestādes administratīvo darbu vadība, kas ietver arī iestādes finanšu, personāla un citu resursu vadības funkciju nodrošināšanu, klasificējams divus līmeņus zemāk nekā iestādes vadītājs.".

Ministrija ierosina izvērtēt, vai pareizi būtu terminu „budžeta izstrāde” lietot kontekstā ar visiem valsts iestāžu vadītāju amatiem. 

-

Ierosinām anotācijā papildus esošajai informācijai par amata mērķi norādīt to, ka mērķis sniedz skaidru un nepārprotamu priekšstatu par konkrētā amata izveidošanas funkcionālo nepieciešamību.

-

1. No anotācijas ietvertā skaidrojuma, nav saprotams, kādēļ Valsts kanceleja atteicās no esošajā normatīvajā regulējumā (iepriekšējā amatu kataloga redakcijā) ietvertās normas par to, ja amata pienākumi ietilpst vairākās saimēs (apakšsaimēs), amatu klasificē tajā saimē (apakšsaimē) un līmenī, kurā attiecīgie pamatpienākumi to apjoma vai nozīmīguma ziņā ir pārsvarā. Vienlaikus, lai nerastos pārpratumi par amata aprakstos iekļauto pamatpienākumu apjomu, lūgums anotācijā iekļaut skaidrojumu par to, ka amata aprakstā pienākumus nepieciešams grupēt, nosakot tiem nozīmības procentuālo īpatsvaru.

2. Ievērojot izziņas 343. punktā minēto par to, ka ministrijas iebildums ir ņemts vērā, ierosinām anotācijas sadaļas „Amatu kataloga izmaiņas” 4.punktu papildināt ar vārdiem „amatu saimei „Pedagoģijas darbības atbalsts” mainīts nosaukums, turpmāk tā sauksies „Pedagoģiskās darbības atbalsts”.

3.Ierosinām anotācijā papildus esošajai informācijai par amata mērķi norādīt to, ka mērķis sniedz skaidru un nepārprotamu priekšstatu par konkrētā amata izveidošanas funkcionālo nepieciešamību.
 

-