Atzinums

Projekta 12.1. apakšpunktā paredzēts, ka no Fizisko personu reģistra personas identificēšanas nolūkā tiek apstrādāti ne tikai aktuālie, bet arī iepriekšējie (vēsturiskie) personas dati – vārds, uzvārds un personas kods.
Norādāms, ka no projektā ietvertā regulējuma un projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (turpmāk - anotācija) nav skaidrs šādu vēsturisko datu apstrādes nepieciešamības pamatojums (mērķis).
Personas identificēšanai parasti ir pietiekami ar aktuālajiem identifikācijas datiem, savukārt vēsturisko datu apstrāde būtiski paplašina apstrādājamo personas datu apjomu un var neatbilst datu minimizācijas principam.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt projektu vai anotācijā sniegt šī jautājuma detalizētu skaidrojumu.

-

Projekta 6. punkts paredz, ka bāriņtiesas funkcionālās pārraudzības un darbības uzraudzības nodrošināšanai un metodiskās palīdzības sniegšanai informācijas sistēmā apstrādā šādu bāriņtiesas lietvedībā esošajos lietu materiālos iekļauto informāciju un nosaka minētās informācijas apjomu. Savukārt projekta 13. punktā noteikts, ka šo noteikumu 6. punktā minēto informāciju centrs iegūst no bāriņtiesu informācijas sistēmām, lai to iekļautu un apstrādātu informācijas sistēmā bāriņtiesu darbības uzraudzības, funkcionālās pārraudzības un metodiskās palīdzības nodrošināšanas nolūkā.
Projekta sākotnējās ietekmes ziņojumā (turpmāk - anotācija) skaidrots: "Bāriņtiesas, lai apstrādātu lietvedībā esošajās lietās personas datus, izmanto SIA "DATIVA" ("ZZ Dats") piederošo lietojumprogrammu "Bāriņtiesu informācijas sistēma" jeb BARIS. Minēto lietojumprogramu patlaban izmanto visās 42 pašvaldībās, visas bāriņtesas. Katra pašvaldība izmanto savu atsevišķu lietojumprogrammas instanci. Bērnu aizsardzības centram patlaban nav tiešas piekļuves katras pašvaldības izmantotajai atsevišķajai lietojumprogrammas instancei.".
Norādāms, ka no projektā ietvertā regulējuma nav viennozīmīgi skaidrs, vai Bāriņtiesu informācijas sistēma, jeb BARIS būs vienīgā informācijas sistēma no kuras Bērnu aizsardzības centrs iegūs projekta 6. punktā minēto informāciju. Tāpat nav saprotams, kādā veidā notiks informācijas apmaiņa starp šīm sistēmām un vai šie dati tiks iegūti arī no citām informācijas sistēmām, tostarp no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) pārziņā esošajām sistēmām.
Iekšlietu ministrija jau iepriekš ir vērsusi uzmanību, ka, ņemot vērā to, ka šobrīd nav spēkā esoša normatīvā akta, kas regulētu Bāriņtiesu informācijas sistēmas jeb BARIS  darbību,  Pārvaldei kā Fizisko personu reģistra pārzinim no normatīvajiem aktiem nav iespējams izsecināt, kādus Fizisko personu reģistra datus bāriņtiesu darbinieki apstrādā  Bāriņtiesu informācijas sistēmā, tādējādi nav viennozīmīgi skaidrs, kādi dati no šīs sistēmas tiks nodoti Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmai.
Ņemot vērā minēto, precizēt anotāciju, ietverot minētā jautājuma detalizētu skaidrojumu.
 

-

Projekta 12.1. apakšpunkts paredz, kādu informāciju Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmā iekļauj no Fizisko personu reģistra. 
Norādāms, ka no projektā ietvertā regulējuma un projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (turpmāk - anotācija) nav saprotams, kā praksē tiks organizēta sadarbība (datu apmaiņas kārtība, tehniskais risinājums) ar Fizisko personu reģistra pārzini - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (turpmāk - Pārvalde).
Ņemot vērā minēto, šobrīd nav iespējams pilnvērtīgi izvērtēt regulējuma praktisko īstenošanu, kā arī sniegt viedokli par Pārvaldes spēju nodrošināt attiecīgo datu nodošanu attiecīgā termiņā.
Ņemot vērā minēto, papildināt anotāciju ar minētā jautājuma detalizētu skaidrojumu.

-

Ministru kabineta instrukcijas projekta "Ministru kabineta instrukcija par Kriminālprocesa likuma 152. un 153. pantā minētā psihologa, ar kura starpniecību tiek izdarīta nepilngadīgā pratināšana, lomu un izvirzāmajām prasībām" (25-TA-1705) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) ir konstatēta nepieciešamība nodrošināt vienotu un pārskatāmu informāciju par psihologiem, kuri atbilst prasībām starpniecības veikšanai nepilngadīgo pratināšanā kriminālprocesā, kā arī norādīts uz nepieciešamību nodrošināt institūcijām piekļuvi šādai informācijai. Minētā projekta anotācijā norādīts: "Nākotnē šāda psihologu, ar kuru starpniecību var veikt bērna pratināšanu, uzskaiti varētu paredzēt Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmas ietvaros, kuras publiskajā daļā interesentiem būs iespējams pārbaudīt, vai attiecīgajam speciālistam ir aktuāls apliecinājums par speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguvi.".
Ņemot vērā, ka ar projektu tiek izveidota Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēma, Iekšlietu ministrijas ieskatā minētās sistēmas izveides ietvaros būtu paredzama attiecīga sistēmas funkcionalitāte attiecībā uz minētajiem psihologiem. Turklāt, ņemot vērā, ka attiecīgajiem psihologiem obligāti jābūt apgūtām speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā un līdz ar to tie ietilpst minētās informācijas sistēmas tvērumā, ir lietderīgi sistēmā paredzēt strukturētu iespēju identificēt tos speciālistus, kuri papildu atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām starpniecības veikšanai kriminālprocesā, nodrošinot tiesību aizsardzības iestādēm iespēju operatīvi pārbaudīt šo atbilstību un atlasīt attiecīgos speciālistus. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka izveidojamā informācijas sistēma pilnībā nesasniegs tās mērķi un nākotnē būs nepieciešami būtiski papildu ieguldījumi tās paplašināšanai vai paralēlu risinājumu izstrādei.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt projektu un anotāciju.

-