Atzinums

Projekta ID
25-TA-2573
Atzinuma sniedzējs
Iekšlietu ministrija
Atzinums iesniegts
07.01.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Anotācijā noteikts, ka: "Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka [..] Valsts administrācijas skola sniedz mācību un attīstības pakalpojumus, kā arī noteikt pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, nosakot šo pakalpojumu klāstu, sniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā valsts institūcijas, pašvaldības un personas pievienojas minēto pakalpojumu saņemšanai Valsts kancelejā un Valsts administrācijas skolā."
1. No minētā a priori izriet, ka, lai pieteiktos mācību un attīstības pakalpojumam Valsts administrācijas skolā, vienlaikus jāpiesakās arī Valsts kancelejā, uz ko norāda saiklis "un".
2. Anotācijā minētais par iespēju valsts institūcijām saņemt mācību un attīstības pakalpojumus ir pretrunā ar likumprojektu. Valsts robežsardze jau 2025. gada 25. novembra atzinumā norādīja uz nepieciešamību precizēt projektu: "Ievērojot Darba likumā lietoto terminoloģiju, proti, darba devējs "nodarbina" darbinieku, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietoto dažādo valsts dienestu veidu pieļāvumu attiecībā par amatpersonām, kas nav attiecināmi Darba likumā lietotajam "darbinieka" definējumam, rosinām vārdu "darbinieks" aizstāt ar vārdu "nodarbinātais", kas ir tulkojams kā plašāks jeb visaptverošs jēdziens, runājot par nodarbinātības veidiem.".
Minētais priekšlikums nav ticis ņemts vērā un turpina veidot situāciju, kad ar likumu tiks noteikta tiesība Valsts kancelejas un Valsts administrācijas skolas konkrētos pakalpojumus saņemt tikai un vienīgi "ierēdņiem" (valsts civildienesta ierēdnis) un "darbiniekiem", tādējādi no pakalpojuma saņēmēju loka izslēdzot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē dienošās amatpersonas, kam ir speciālā dienesta pakāpe un kuras nav ierēdņi. 

Vienlaikus skaidrojam, ka valsts amatpersonas statuss ir cieši saistīts ar publiskās personas nodarbināto tiesisko statusu, proti, publiskas personas personālu veido trīs nodarbināto grupas:
1. valsts dienesta attiecībās nodarbinātie – ierēdņi, militārais dienests, prokurori, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātās amatpersonas ar speciālajām pakāpēm;
2. darba tiesiskajās attiecībās nodarbinātie;
3. īpašo amatu attiecībās nodarbinātie – politiskās amatpersonas (iestāžu vadītāji), kurus amatā ieceļ Saeima.
Rosinām skatīt: Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Mācību grāmata. Otrais izdevums. Rīga, Tiesu nama aģentūra, 2021., 174.lpp.
Piedāvātā redakcija
-