Atzinums

Kopā ar likumprojektu tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītu reģistra likumā", kur noteikts Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjoms, kādu zvērināts notārs būs tiesīgs saņemt par mantojuma atstājēju.
Šajā ziņu apjomā nav paredzēts, ka notārs saņemtu Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par mantojuma atstājēja saistību pret Kredītu reģistra dalībniekiem nodrošinājumu.
Līdz ar to izsakām priekšlikumu precizēt likumprojekta 2. pantā ietverto 259.1 panta 4. punktu.

-

Kredītu reģistrs kā valsts informācijas sistēma ir izveidots un darbojas Kredītu reģistra likumā noteikto mērķu sasniegšanai. Viens no šiem mērķiem ir sniegt ieguldījumu valsts pārvaldes uzdevumu izpildes veicināšanā, nodrošinot valsts institūcijām papildu iespējas saņemt ziņas, kas nepieciešamas, lai veiktu analīzi normatīvajos aktos noteikto uzdevumu ietvaros.

Kredītu reģistrā iekļautās ziņas nav ar publisku ticamību, tām ir informatīva rakstura nozīme, un attiecībā uz valsts institūcijām tā nozīme pamatā ir sniegt norādi par to, pie kura Kredītu reģistra dalībnieka konkrētai personai ir saistības.

Turklāt, ja mantojuma tiesību reformas ietvaros ir paredzēts, ka no Kredītu reģistrā iekļautajām ziņām zvērināts notārs varēs identificēt mantojuma atstājēju saistības pret Kredītu reģistra dalībniekiem, kas nodrošinātas ar hipotēku un komercķīlu, tad kopā ar saskaņojamo likumprojektu virzāmajā likumprojektā "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" paredzētais Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjoms, kādu zvērināts notārs varēs saņemt par mantojuma atstājēju (piedāvātais Kredītu reģistra likuma 19.1 pants), to nenodrošina, jo neaptver ziņas par klienta saistību nodrošinājumu. 

Turklāt minēto problēmu pilnībā nav iespējams risināt arī konkrētās likumprojektā "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" ietvertās tiesību normas projekta saturisku precizējumu ceļā, jo, lai arī Kredītu reģistrā tiek iekļautas arī ziņas par nodrošinājuma veidu katrām konkrētām klienta saistībām, šīs ziņas nesniedz informāciju par personu, kas ir nodrošinājuma devējs. Persona, kurai ir klienta saistības (piemēram, hipotekārais kredīts), šo klienta saistību nodrošināšanai var izmantot arī citai personai piederošu īpašumu, uz kuru attiecīgi tad arī var būt nostiprināta hipotēka vai komercķīla. Tādējādi tikai no Kredītu reģistrā iekļautajām ziņām nav iespējams iegūt informāciju par konkrētas Zemesgrāmatā reģistrētās hipotēkas vai Komercķīlu reģistrā reģistrētās komercķīlas saistību ar klienta saistībām, par kurām iekļautas ziņas Kredītu reģistrā. Tādējādi ar likumprojektā ietverto regulējumu nav iespējams sasniegt tā mērķi. 

Papildus arī nozīmīgs apstāklis ir tas, ka izmantojot notāru informācijas sistēmu, šobrīd nav iespējama piekļuve Latvijas Bankas uzturētajam Kredītu reģistram, kā arī nav notikusi diskusija par šādas piekļuves iespējamo izveidi, izveides termiņiem un ar to saistītajām izmaksām. Par minēto problemātiku Latvijas Banka ir izteikusi iebildumus kopā ar ar saskaņojamo likumprojektu virzāmā likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” saskaņošanas procesā.

Tur citastarp, ir norādīts, ka Kredītu reģistrs tiešsaistes režīmā ir pieejams tikai personai pašai par sevi un šobrīd nepastāv tehnisks risinājums, lai zvērinātam notārs varētu saņemt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas tiešsaistē. Citu valsts iestāžu un amatpersonu pieprasījumi par Kredītu reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanu Latvijas Bankā tiek izskatīti individuāli katrs, un šādu pieprasījumu kopējais skaits nav nozīmīgs. Mantojuma tiesību reformas tiesiskā regulējuma īstenošanas rezultātā zvērinātiem notāriem būtu nepieciešams pieprasīt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par katru mantojuma atstājēju, un šādu pieprasījumu skaits varētu būt vismaz 10 000 gadā pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, kas Latvijas Bankas ieskatā rada nepieciešamību radīt tehnisku risinājumu Kredītu reģistrā iekļauto ziņu saņemšanai tiešsaistes režīmā. Savukārt šāda risinājuma radīšana ir laikietilpīgs process un likumprojekta anotācijā būtu jāparedz kārtība, kādā to ir paredzēts īstenot.

Lai arī saskaņojamā likumprojekta anotācijā ir paredzēts, ka, precizējot kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtību, par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem, kuru prasījumi ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, atbilstoši Zemesgrāmatā, Komercķīlu reģistrā un Kredītu reģistrā pieejamām ziņām, mantiniekus informēs zvērināts notārs, augstāk norādītās nepilnības, kā arī saskaņojamajā likumprojekta 2. pantā ietvertā Notariāta likuma 259.1 panta 4. punkta saturiskā neatbilstība kopā ar likumprojektu virzāmajam likumprojektam "Grozījumi Kredītu reģistra likumā", šo mērķi Latvijas Bankas ieskatā sasniegt neļaus, līdz ar to izsakām priekšlikumu attiecīgi precizēt anotāciju, to papildinot ar konkrētās problēmsituācijas risinājuma aprakstu.

-