Projekta ID
21-TA-614Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pilsoniskā alianse
Atzinums iesniegts
22.11.2021.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" ir izskatījusi Valsts kancelejas izstrādāto plāna projektu “Latvijas piektais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns. 2022.–2025. gads” (turpmāk – Plāns) un sniedz iebildumus un priekšlikumus grozījumu veikšanai.
Saeima, apstiprinot Nacionālo attīstības plānu 2021-2027, nepārprotami pilsonisko dialogu ir pielīdzinājuši sociālajam dialogam, tādējādi “(..) nosakot dialogam ar pilsonisko sabiedrību līdzvērtīgu pieeju - sociālo dialogu visos lēmumu pieņemšanas posmos, tādējādi stiprinot demokrātiju, palielinot iedzīvotāju savstarpējo uzticēšanos un uzticēšanos valstij (..)”, tādēļ aicinām Plānā iekļaut pamatus pilsoniskajam dialogam, kā to ir paredzējis arī likumdevējs. Tāpat Valsts kanceleja publiski apņēmās Plānā iekļaut konkrētus soļus pilsoniskā dialoga ieviešanā Latvijā, taču tas nav izpildīts. Kā arī vēršam uzmanību, ka Plānā termins un koncepts “pilsoniskais dialogs” tiek lietots nekorektā interpretācijā, tādēļ atkārtoti skaidrojam termina un koncepta “pilsoniskais dialogs” nozīmi, kas nav kā Plānā norādīts “plašākas sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldes darbā un lēmumu pieņemšanas procesos”, jo pamatu pamatā pilsoniskais dialogs nozīmē strukturētu un institucionalizētu dialogu starp organizēto pilsonisko sabiedrību un lēmumu pieņēmējiem Ministru kabinetā, Saeimā un Domēs.
Nepieciešams izveidot ilgtspējīgu risinājumu tam, lai biedrības un nodibinājumi būtu plašākas iespējas sniegt kvalitatīvus padomus valdībai, tai skaitā, līdzvērtīgā apmērā ar sociālajiem partneriem. Esošie sabiedrības līdzdalības formāti Latvijā nespēj pilnvērtīgi nodrošināt to sabiedrības grupu interešu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanas procesā, kam tā ir nepieciešama visvairāk. Latvijā pielietotais trīspusējais sociālais dialogs neatbilst mūsdienu un nākotnes nodarbinātības un iesaistes jaunajām formām un sociālo spēlētāju daudzveidībai, tādēļ ir jāveic reformas pilsoniskā dialoga ieviešanā, lai nodrošinātu mūsdienīgu, dialogu sociāli ekonomiskos jautājumos un līdzdalību visos līmeņos un lēmumu pieņemšanas posmos nefragmentējot sociālos partnerus no pilsoniskās sabiedrības.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sociālais dialogs Austrumu partnerības valstīs”: Pilsoniskais dialogs ir dialogs kas saista visas pilsoniskās sabiedrības organizācijas savā starpā un ar valdību vai tās pārstāvjiem, un tā nolūks ir veicināt līdzdalības demokrātiju, balstoties uz pilsoņu kompetenci un ieinteresētību, ko viņi īsteno pašu veidotajās organizācijās, lai aizstāvētu noteiktas intereses, sasniegtu noteiktus mērķus vai atbalstītu noteiktas vērtības. (..) Lai varētu pastāvēt pilsoniskais dialogs, ir jāatzīst pilsoniskās tiesības un cilvēka pamattiesības, īpaši vārda brīvība, biedrošanās un pulcēšanās brīvība. Šīs tiesības ir noteiktas ES Pamattiesību hartā.”
Lai to nodrošinātu, ka tiek ieviesta likumdevēja griba, Valsts kancelejas apņemšanās Plānā iekļaut konkrētus punktus un korektu “pilsoniskā dialoga” koncepta ieviešanu, aicinām veikt grozījumus Plānā, papildinot plānu ar uzdevumiem, kā tiks ieviests pilsoniskais dialogs. Tai skaitā, labot Plānā:
1) 13.lpp rīcības virzienā sasniedzamie mērķi nākamajos četros gados papildināt ar “Ieviests pilsoniskais dialogs, kas līdzvērtīgs sociālajam dialogam”;
2) 1. apņemšanās: Stiprināt sabiedrības līdzdalības ietvaru un vairot izpratni par efektīvu līdzdalības procesu papildināt ar papildus pasākumu “Ministru kabineta kārtības ruļļa aktualizēšana, tostarp atbilstoši Nacionālo attīstības plānā 2021-2027 iekļautajai politiskajai apnemšanās noteikt dialogam ar pilsonisko sabiedrību līdzvērtīgu pieeju kā sociālajam dialogam;
3) 3. apņemšanās: Stiprināt sabiedrības pārstāvniecību un dialogu ar sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos ikvienā nozarē papildināt ar papildus pasākumu ar pilsoniskā dialoga ieviešanu.
Plāna 11.lpp rindkopa “Eiropas Atveseļošanas fonda plāna atbalsts Latvijai ir 1,82 miljardi euro, un ir būtiski, lai sabiedrība redzētu īstenoto projektu radītās pārmaiņas un gūtu pārliecību, ka līdzekļi tiek izlietoti lietderīgi. Līdzīga sabiedriskā uzraudzība Eiropas Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas procesā plānota arī Itālijā un Portugālē. Eiropas Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas procesā dalībvalstīm jānodrošina atbilstošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas. Iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības ietver arī procedūras, kuru mērķis ir sniegt informāciju sabiedrībai un nodrošināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību.”, nav saprotama, jo pirmais teikums neraksturo sabiedrisko uzraudzību Latvijā, savukārt otrs teikums liecina, ka Latvijā bijusi līdzīga sabiedriskā uzraudzība kā Itālijā un Portugālē. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka nevalstisko organizāciju priekšlikums no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma atvēlēt finansējumu sabiedriskajai uzraudzībai netika atbalstīts.
Līdz ar to aicinām veikt labojumus attiecīgajā Plāna rindkopā, vienlaikus aicinām papildināt ar norādi, ka Latvijā ir nepieciešams stiprināt sabiedrisko uzraudzību. Turpmākajos gados paredzēts būtiski spēcināt tiesībsargājošās iestādes, taču Latvijas biedrību un nodibinājumu sektorā ir ļoti maz organizāciju, kurām ir kapacitāte veikt sabiedrisko uzraudzību par valsts un ES līdzekļu godprātīgu izmantošanu, korupcijas riskiem, problēmām tiesu vai prokuratūras darbā, ēnu ekonomikas izpausmēm, negodīgiem iepirkumiem u.tml.
Vienlaikus aicinām Plānā “3. Sabiedrības iesaiste ES Atveseļošanas fonda plāna un ES fondu projektu 2021.–2027. gadam ietvaros finansētu reformu un investīciju efektīvā veikšanā, caurskatāmā un atbildīgā uzraudzībā” papildināt ar papildus uzdevumu:
- Nodrošināt mācības vai iespēju piedalīties publiskajā pārvaldē nodarbināto mācībās, informatīvajos pasākumos un kampaņās arī biedrību un nodibinājumu un mediju pārstāvjiem, lai veicinātu sabiedrības uzraudzības jomu.
Plāna 12.lpp otrajā rindkopā par MK 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 455 “Kārtība, kādā iestādes ievieto internetā informāciju“ noteikto, ka iestādes savās tīmekļvietnēs sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” iekļauto prasību ievietot informāciju par iestādes sadarbību ar NVO (ziņas par sadarbības partneriem, sadarbības principu īss apraksts, kontaktpersonas), aicinām papildus noteikt, ka sadaļai “Sabiedrības līdzdalība” jāatrodas tīmekļa vietnes pirmajā skatā, kas pašlaik netiek nodrošināts - Valsts pārvaldes iestāžu tīmekļa vietnēs sadaļa "Sabiedrības līdzdalība" ir zem sadaļas "Aktualitātes".
Plāna 12.lpp trešajā rindkopā par neuzticēšanos publiskās varas institūcijām un risinājumiem, aicinām papildināt Plānu ar sabiedrības pozitīvas līdzdalības un līdzdarbības pieredzes veidošanu, kas var veicināt uzticēšanos publiskajai pārvaldei. Norādām, ka Rīgas Stradiņu Universitātes Prof. Dr. sc. inf. Sergejam Krukam analizējot trīs Nacionālās attīstības plānus un četrus integrācijai, saliedētībai un pilsoniskai sabiedrībai veltītus politikas dokumentus, secināja, ka ne mazāk svarīgs elements uzticēšanās veicināšanai ir sabiedrības pieredze, tas ir, valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" ietvaros veikto pētījumu starprezultātos norādīts, ka iepriekš minētie politikas plānošanas dokumenti atzīst, ka individuālā iniciatīva pilsoniskajā sabiedrībā un ekonomikā ir valsts attīstības resurss. Dokumenti paredz kognitīvo (zināšanas par demokrātiju un līdzdalību) un emocionālo (piederības sajūta) personības aspektu uzlabošanu, tomēr ne mazāk svarīgi ir veicināt personības motivāciju rīkoties, ko nosaka indivīda esošā mijiedarbības pieredze ar apkārtējo vidi, t.sk. pārvaldes institūcijām.
Plāna 12.lpp pēdējā rindkopā par inovatīvajām līdzdalības metodēm, aicinām papildināt ar norādi, ka vienlaikus ir saglabājamas un/vai uzlabojamas esošās līdzdalības formas, kuras Latvijas sabiedrība šobrīd vērtē kā vēlamākās (aptaujas rezultāti, ko veica pētījumu centrs SKDS pēc domnīcas PROVIDUS pasūtījuma: https://providus.lv/raksti/latvija-joprojam-zemas-uzticesanas-sabiedriba-iedzivotaji-veletos-plasakas-iesaistes-iespejas/?fbclid=IwAR16C2Jy908j_dMGI36kBlAEatohFPmPxeer8h_DSU3nwbL3HMdyRo16kGk ), lai būtiski nesamazinātu jau tā zemo sabiedrības līdzdalības līmeni.
Aicinām veikt labojumu Plāna “2. apņemšanās: Popularizēt sabiedrības līdzdalības iespējas, tostarp jauniešu un NVO iesaisti” pasākumā “NVO diena”, proti, aicinām neizmantot šo terminu vai arī to rīkot ciešā sadarbībā ar NVO dienas iniciatoriem, ņemot vērā, ka NVO diena ir pilsoniskā iniciatīva, kas radusies Latvijā un popularitāti ieguvusi starptautiski, t.sk to atzinusi arī ES augstas amatpersonas, tāpat Saeimas komisijā ir bijusi diskusija par tās iekļaušanu atzīmējamo dienu sarakstā. Vairāk informācijas: https://worldngoday.org/ un https://lv.wikipedia.org/wiki/Vispasaules_NVO_diena
Plāna 23.lpp rindkopu par nepietiekamu komunikācija ar iedzīvotājiem, kuri paši aktīvi neseko oficiālajai informācijai vai kuru uzticēšanās valstij pandēmijas laikā mazinājās (iedzīvotāji ar pamatizglītību, zemiem ienākumiem, bezdarbnieki, mājsaimnieces, privātajā sektorā strādājošie, ģimenes ar bērniem) aicinām papildināt ar NVO kā resursus komunikācijai ar sabiedrību (tiltiņa funkcija). Nevalstiskais sektors ir ļoti svarīgs partneris publiskajai pārvaldei sabiedrības informēšanā un izglītošanā, kas ir efektīvs atbalsts arī krīzes situācijās. Nevalstiskās organizācijas regulāri, izmantojot uzticamu, publiskās pārvaldes sagatavotu informāciju, izplata savos komunikācijas tīklos, tādejādi sasniedzot dažādas mērķgrupas. Publiskajai pārvaldei būtu jānodrošina savlaicīga informācijas nodošana sadarbības partneriem, lai nevalstiskās organizācijas efektīvi var sniegt atbalstu informācijas izplatīšanā.
Tāpat aicinām iekļaut Demokrātijas māju konceptu, kas paredz atvērta tipa ēkas vismaz 5 pilsētās Latvijā, kas kalpo kā pilsoniskās kompetences centrs, un vieta, kur satiekas aktīvie, darošie, radošie cilvēki no dažādām jomām un sektoriem, t.sk. jaunuzņēmumi, sociālie uzņēmumi, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī neformālās iniciatīvas, jomu eksperti (juristi, finansisti, sociologi utml.) un publiskās pārvaldes pārstāvji, lai veicinātu sadarbību, kopdarību, vienlaikus veicinot nodarbinātību, jaunu iniciatīvu īstenošanu un finansējuma piesaisti.
Un attiecīgi Plāna “4. apņemšanās: Valstij sazināties ar sabiedrību saprotami un cilvēcīgā valodā, skaidrot lēmumus un sarežģītas tēmas, uzsverot ieguvumus” papildināt pasākumiem
- Sadarbības veicināšana ar NVO komunikācijai ar iedzīvotājiem;
- Demokrātijas māju koncepta ieviešana.
Saeima, apstiprinot Nacionālo attīstības plānu 2021-2027, nepārprotami pilsonisko dialogu ir pielīdzinājuši sociālajam dialogam, tādējādi “(..) nosakot dialogam ar pilsonisko sabiedrību līdzvērtīgu pieeju - sociālo dialogu visos lēmumu pieņemšanas posmos, tādējādi stiprinot demokrātiju, palielinot iedzīvotāju savstarpējo uzticēšanos un uzticēšanos valstij (..)”, tādēļ aicinām Plānā iekļaut pamatus pilsoniskajam dialogam, kā to ir paredzējis arī likumdevējs. Tāpat Valsts kanceleja publiski apņēmās Plānā iekļaut konkrētus soļus pilsoniskā dialoga ieviešanā Latvijā, taču tas nav izpildīts. Kā arī vēršam uzmanību, ka Plānā termins un koncepts “pilsoniskais dialogs” tiek lietots nekorektā interpretācijā, tādēļ atkārtoti skaidrojam termina un koncepta “pilsoniskais dialogs” nozīmi, kas nav kā Plānā norādīts “plašākas sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldes darbā un lēmumu pieņemšanas procesos”, jo pamatu pamatā pilsoniskais dialogs nozīmē strukturētu un institucionalizētu dialogu starp organizēto pilsonisko sabiedrību un lēmumu pieņēmējiem Ministru kabinetā, Saeimā un Domēs.
Nepieciešams izveidot ilgtspējīgu risinājumu tam, lai biedrības un nodibinājumi būtu plašākas iespējas sniegt kvalitatīvus padomus valdībai, tai skaitā, līdzvērtīgā apmērā ar sociālajiem partneriem. Esošie sabiedrības līdzdalības formāti Latvijā nespēj pilnvērtīgi nodrošināt to sabiedrības grupu interešu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanas procesā, kam tā ir nepieciešama visvairāk. Latvijā pielietotais trīspusējais sociālais dialogs neatbilst mūsdienu un nākotnes nodarbinātības un iesaistes jaunajām formām un sociālo spēlētāju daudzveidībai, tādēļ ir jāveic reformas pilsoniskā dialoga ieviešanā, lai nodrošinātu mūsdienīgu, dialogu sociāli ekonomiskos jautājumos un līdzdalību visos līmeņos un lēmumu pieņemšanas posmos nefragmentējot sociālos partnerus no pilsoniskās sabiedrības.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sociālais dialogs Austrumu partnerības valstīs”: Pilsoniskais dialogs ir dialogs kas saista visas pilsoniskās sabiedrības organizācijas savā starpā un ar valdību vai tās pārstāvjiem, un tā nolūks ir veicināt līdzdalības demokrātiju, balstoties uz pilsoņu kompetenci un ieinteresētību, ko viņi īsteno pašu veidotajās organizācijās, lai aizstāvētu noteiktas intereses, sasniegtu noteiktus mērķus vai atbalstītu noteiktas vērtības. (..) Lai varētu pastāvēt pilsoniskais dialogs, ir jāatzīst pilsoniskās tiesības un cilvēka pamattiesības, īpaši vārda brīvība, biedrošanās un pulcēšanās brīvība. Šīs tiesības ir noteiktas ES Pamattiesību hartā.”
Lai to nodrošinātu, ka tiek ieviesta likumdevēja griba, Valsts kancelejas apņemšanās Plānā iekļaut konkrētus punktus un korektu “pilsoniskā dialoga” koncepta ieviešanu, aicinām veikt grozījumus Plānā, papildinot plānu ar uzdevumiem, kā tiks ieviests pilsoniskais dialogs. Tai skaitā, labot Plānā:
1) 13.lpp rīcības virzienā sasniedzamie mērķi nākamajos četros gados papildināt ar “Ieviests pilsoniskais dialogs, kas līdzvērtīgs sociālajam dialogam”;
2) 1. apņemšanās: Stiprināt sabiedrības līdzdalības ietvaru un vairot izpratni par efektīvu līdzdalības procesu papildināt ar papildus pasākumu “Ministru kabineta kārtības ruļļa aktualizēšana, tostarp atbilstoši Nacionālo attīstības plānā 2021-2027 iekļautajai politiskajai apnemšanās noteikt dialogam ar pilsonisko sabiedrību līdzvērtīgu pieeju kā sociālajam dialogam;
3) 3. apņemšanās: Stiprināt sabiedrības pārstāvniecību un dialogu ar sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos ikvienā nozarē papildināt ar papildus pasākumu ar pilsoniskā dialoga ieviešanu.
Plāna 11.lpp rindkopa “Eiropas Atveseļošanas fonda plāna atbalsts Latvijai ir 1,82 miljardi euro, un ir būtiski, lai sabiedrība redzētu īstenoto projektu radītās pārmaiņas un gūtu pārliecību, ka līdzekļi tiek izlietoti lietderīgi. Līdzīga sabiedriskā uzraudzība Eiropas Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas procesā plānota arī Itālijā un Portugālē. Eiropas Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas procesā dalībvalstīm jānodrošina atbilstošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas. Iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības ietver arī procedūras, kuru mērķis ir sniegt informāciju sabiedrībai un nodrošināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību.”, nav saprotama, jo pirmais teikums neraksturo sabiedrisko uzraudzību Latvijā, savukārt otrs teikums liecina, ka Latvijā bijusi līdzīga sabiedriskā uzraudzība kā Itālijā un Portugālē. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka nevalstisko organizāciju priekšlikums no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma atvēlēt finansējumu sabiedriskajai uzraudzībai netika atbalstīts.
Līdz ar to aicinām veikt labojumus attiecīgajā Plāna rindkopā, vienlaikus aicinām papildināt ar norādi, ka Latvijā ir nepieciešams stiprināt sabiedrisko uzraudzību. Turpmākajos gados paredzēts būtiski spēcināt tiesībsargājošās iestādes, taču Latvijas biedrību un nodibinājumu sektorā ir ļoti maz organizāciju, kurām ir kapacitāte veikt sabiedrisko uzraudzību par valsts un ES līdzekļu godprātīgu izmantošanu, korupcijas riskiem, problēmām tiesu vai prokuratūras darbā, ēnu ekonomikas izpausmēm, negodīgiem iepirkumiem u.tml.
Vienlaikus aicinām Plānā “3. Sabiedrības iesaiste ES Atveseļošanas fonda plāna un ES fondu projektu 2021.–2027. gadam ietvaros finansētu reformu un investīciju efektīvā veikšanā, caurskatāmā un atbildīgā uzraudzībā” papildināt ar papildus uzdevumu:
- Nodrošināt mācības vai iespēju piedalīties publiskajā pārvaldē nodarbināto mācībās, informatīvajos pasākumos un kampaņās arī biedrību un nodibinājumu un mediju pārstāvjiem, lai veicinātu sabiedrības uzraudzības jomu.
Plāna 12.lpp otrajā rindkopā par MK 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 455 “Kārtība, kādā iestādes ievieto internetā informāciju“ noteikto, ka iestādes savās tīmekļvietnēs sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” iekļauto prasību ievietot informāciju par iestādes sadarbību ar NVO (ziņas par sadarbības partneriem, sadarbības principu īss apraksts, kontaktpersonas), aicinām papildus noteikt, ka sadaļai “Sabiedrības līdzdalība” jāatrodas tīmekļa vietnes pirmajā skatā, kas pašlaik netiek nodrošināts - Valsts pārvaldes iestāžu tīmekļa vietnēs sadaļa "Sabiedrības līdzdalība" ir zem sadaļas "Aktualitātes".
Plāna 12.lpp trešajā rindkopā par neuzticēšanos publiskās varas institūcijām un risinājumiem, aicinām papildināt Plānu ar sabiedrības pozitīvas līdzdalības un līdzdarbības pieredzes veidošanu, kas var veicināt uzticēšanos publiskajai pārvaldei. Norādām, ka Rīgas Stradiņu Universitātes Prof. Dr. sc. inf. Sergejam Krukam analizējot trīs Nacionālās attīstības plānus un četrus integrācijai, saliedētībai un pilsoniskai sabiedrībai veltītus politikas dokumentus, secināja, ka ne mazāk svarīgs elements uzticēšanās veicināšanai ir sabiedrības pieredze, tas ir, valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" ietvaros veikto pētījumu starprezultātos norādīts, ka iepriekš minētie politikas plānošanas dokumenti atzīst, ka individuālā iniciatīva pilsoniskajā sabiedrībā un ekonomikā ir valsts attīstības resurss. Dokumenti paredz kognitīvo (zināšanas par demokrātiju un līdzdalību) un emocionālo (piederības sajūta) personības aspektu uzlabošanu, tomēr ne mazāk svarīgi ir veicināt personības motivāciju rīkoties, ko nosaka indivīda esošā mijiedarbības pieredze ar apkārtējo vidi, t.sk. pārvaldes institūcijām.
Plāna 12.lpp pēdējā rindkopā par inovatīvajām līdzdalības metodēm, aicinām papildināt ar norādi, ka vienlaikus ir saglabājamas un/vai uzlabojamas esošās līdzdalības formas, kuras Latvijas sabiedrība šobrīd vērtē kā vēlamākās (aptaujas rezultāti, ko veica pētījumu centrs SKDS pēc domnīcas PROVIDUS pasūtījuma: https://providus.lv/raksti/latvija-joprojam-zemas-uzticesanas-sabiedriba-iedzivotaji-veletos-plasakas-iesaistes-iespejas/?fbclid=IwAR16C2Jy908j_dMGI36kBlAEatohFPmPxeer8h_DSU3nwbL3HMdyRo16kGk ), lai būtiski nesamazinātu jau tā zemo sabiedrības līdzdalības līmeni.
Aicinām veikt labojumu Plāna “2. apņemšanās: Popularizēt sabiedrības līdzdalības iespējas, tostarp jauniešu un NVO iesaisti” pasākumā “NVO diena”, proti, aicinām neizmantot šo terminu vai arī to rīkot ciešā sadarbībā ar NVO dienas iniciatoriem, ņemot vērā, ka NVO diena ir pilsoniskā iniciatīva, kas radusies Latvijā un popularitāti ieguvusi starptautiski, t.sk to atzinusi arī ES augstas amatpersonas, tāpat Saeimas komisijā ir bijusi diskusija par tās iekļaušanu atzīmējamo dienu sarakstā. Vairāk informācijas: https://worldngoday.org/ un https://lv.wikipedia.org/wiki/Vispasaules_NVO_diena
Plāna 23.lpp rindkopu par nepietiekamu komunikācija ar iedzīvotājiem, kuri paši aktīvi neseko oficiālajai informācijai vai kuru uzticēšanās valstij pandēmijas laikā mazinājās (iedzīvotāji ar pamatizglītību, zemiem ienākumiem, bezdarbnieki, mājsaimnieces, privātajā sektorā strādājošie, ģimenes ar bērniem) aicinām papildināt ar NVO kā resursus komunikācijai ar sabiedrību (tiltiņa funkcija). Nevalstiskais sektors ir ļoti svarīgs partneris publiskajai pārvaldei sabiedrības informēšanā un izglītošanā, kas ir efektīvs atbalsts arī krīzes situācijās. Nevalstiskās organizācijas regulāri, izmantojot uzticamu, publiskās pārvaldes sagatavotu informāciju, izplata savos komunikācijas tīklos, tādejādi sasniedzot dažādas mērķgrupas. Publiskajai pārvaldei būtu jānodrošina savlaicīga informācijas nodošana sadarbības partneriem, lai nevalstiskās organizācijas efektīvi var sniegt atbalstu informācijas izplatīšanā.
Tāpat aicinām iekļaut Demokrātijas māju konceptu, kas paredz atvērta tipa ēkas vismaz 5 pilsētās Latvijā, kas kalpo kā pilsoniskās kompetences centrs, un vieta, kur satiekas aktīvie, darošie, radošie cilvēki no dažādām jomām un sektoriem, t.sk. jaunuzņēmumi, sociālie uzņēmumi, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī neformālās iniciatīvas, jomu eksperti (juristi, finansisti, sociologi utml.) un publiskās pārvaldes pārstāvji, lai veicinātu sadarbību, kopdarību, vienlaikus veicinot nodarbinātību, jaunu iniciatīvu īstenošanu un finansējuma piesaisti.
Un attiecīgi Plāna “4. apņemšanās: Valstij sazināties ar sabiedrību saprotami un cilvēcīgā valodā, skaidrot lēmumus un sarežģītas tēmas, uzsverot ieguvumus” papildināt pasākumiem
- Sadarbības veicināšana ar NVO komunikācijai ar iedzīvotājiem;
- Demokrātijas māju koncepta ieviešana.
Piedāvātā redakcija
-