Atzinums

LTRK uztur iepriekš pausto pozīciju.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 88.panta trešās un ceturtās daļas normas, kas paredz ārējo normatīvo aktu izdošanu publisku kapitālsabiedrību dibināšanai, laika periodā kopš tās ieviešanas 2016.gadā praksē nav pilnvērtīgi īstenotas, jo pastāv neskaidrības par to piemērošanas kārtību. Minētais regulējums tapa pēc Valsts kontroles 2015. gadā iesniegtajiem priekšlikumiem, kas tika izstrādāti sadarbībā ar Konkurences padomi u.c. institūcijām. Tirgus nepilnību vai stratēģiski svarīgās preces un pakalpojumus ir paredzēts noteikt ārējā normatīvajā aktā, bet pēc tam uz šī normatīvā akta pamata pieņemt lēmumus komerctiesību jomā. Mērķis bija nodrošināt kontroles iespējas, kā arī iespēju pašvaldībai aizstāvēt savas tiesības pat tiesas ceļā, ja tā nepiekrīt kontrolējošās institūcijas viedoklim. Savukārt Konkurences padomes iesaiste tika paredzēta, lai savlaicīgi novērstu situāciju, ka publiska persona nepamatoti iejaucas attiecībās, kuras var noregulēt ar brīvā tirgus mehānismiem.
LTRK vērš Valsts kancelejas uzmanību, ka Latvijas Republikas Valsts kontrole (turpmāk - Valsts kontrole) 2023. gada 15. jūnijā publicēja revīzijas ziņojumu “Vai jaunizveidotās pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši labai praksei?”. Revīzijas ziņojumā cita starpā norādīts, ka: “Valsts pārvaldes iekārtas likumā kopš 2016. gada 1. janvāra ir noteikts, ka pašvaldībām jāizdod saistošie noteikumi, kuros jānosaka tirgus nepilnību vai tādus pašvaldības īpašumus vai preces un pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai, kā arī jānorāda pašvaldības funkcijas un konkrēti komercdarbības veidi, kādos šīs funkcijas tiks pildītas. Valsts kontroles ieskatā, šādi saistošie noteikumi ir rīks, ar kuru:
− pašvaldība tiesiski noregulē jautājumus attiecībā uz kompetenci un apjomu pašvaldības līdzdalībai kapitālsabiedrībās;
− dod privātpersonām, kuras var būt ieinteresētas darbībai konkrētā tirgū, iespēju aizsargāt savas aizskartās intereses darbībai konkrētā tirgū;
− ļauj sabiedrībai, tostarp komersantiem, kuri var būt ieinteresēti veikt komercdarbību, iegūt informāciju par jomām, kurās pašvaldībā pastāv tirgus nepilnība.”
LTRK ieskatā ir jāsaglabā publisku personu pienākums izdot ārējo normatīvo aktu, tāpēc iebilst pret šādu normu atcelšanas. Spēkā esošo tiesību normu saglabāšana ļautu skaidrāk definēt  arī stratēģiskas kapitālsabiedrības un pakalpojumus, kas ir svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai, kas ir viens no priekšnoteikumiem publisku personu līdzdalībai komercdarbībā. Ņemot vērā, ka līdz šim nav novēroti mēģinājumi izstrādāt kaut vienu ārējo normatīvo aktu, LTRK nepiekrīt secinājumam, ka pastāv neskaidrības par normas piemērošanu, bet ir novērojams publisku personu gribas trūkums to darīt. Tāpēc LTRK aicina izstrādāt Ministru kabineta noteikumus vai vadlīnijas par VPIL 88.panta trešās un ceturtās daļas piemērošanas kārtību un svītrot Likumprojekta 2. un 3.pantu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka vienlaikus VPIL 88.panta  trešās un ceturtās daļas neizpildei nav tiešu juridisku seku - kapitālsabiedrību dibināšana un līdzdalības iegūšana, kas īstenota, nepiemērojot VPIL 88.panta trešās un ceturtās daļas normas, ir spēkā un nav apstrīdama. Līdz ar norādīto veidojas neviendabīga tiesību normu piemērošanas prakse, kas iespējami var radīt strīdīgas situācijas nākotnē. Kaut arī LTRK piekrīt šādai atziņai, ka nav tiešu juridisku seku, tā vienlaikus norāda, ka esošais tiesiskais regulējums ir ļoti saudzīgs un tā ievērošana lielā mērā balstās uz publisku personu godprātīgu rīcību, faktiski radot situāciju, ka tiesību normu ierobežojumi darbojas tiktāl, ciktāl to pieļauj paši subjekti, kuriem šie ierobežojumi ir paredzēti. Tiesiskajam regulējumam trūkst piespiedu mehānismi, kas garantētu tā izpildi - šobrīd tiesību sistēma paredz to, ka publiskām personām nav atbildība par tiesību normu nepildīšanu. Savukārt, ja privātpersona nepilda tiesību normas, tad vienmēr tiek izstrādāti instrumenti, kas paredz atbildību par normu nepildīšanu, kas attiecīgi rada nevienlīdzīgu attieksmi starp tiesību subjektiem, kas darbojās vienā tirgū. Ņemot vērā minēto, LTRK ieskatā tiesisko regulējumu ir nepieciešams papildināt, paredzot:
1) Kompetento iestāžu un organizāciju atzinumu juridiskā svara palielināšanu;
2) Pienākumu izbeigt līdzdalību, ja kompetentā institūcija ir konstatējusi, ka tiesiska pamata  iesaistei komercdarbībā nav;
3) Amatpersonu atbildību par tiesību normu nepildīšanu vai pārkāpumiem.


 

-