Atzinums

Lūdzam precizēt 3.4.19. pasākumu, ka stimulēt nepieciešams atjaunīgā ūdeņraža pieprasījumu. Veicinot neatjaunīgā ūdeņraža izmantošanu, tas ne vien nesniegs pienesumu Latvijai saistoša atjaunīgās enerģijas mērķa izpildē, bet arī radīs nepieciešamību ieviest papildu pasākumus atjaunīga ūdeņraža izmantošanai, saskaņā ar Atjaunīgās enerģijas direktīvu, kas paredz papildu RFNBO apakšmērķi gadījumā, ja dalībvalstī tiek izmantots ūdeņradis.
 

3.4.19. Stimulēt vietējo pieprasījumu -  EM, KEM un SM savas kompetences jomās izstrādāt atbalsta programmas atjaunīgā ūdeņraža  izmantošanai sabiedriskajā transportā, rūpniecībā un enerģētikā, kā arī attīstīt inovatīvā publiskā iepirkuma veicinošus pasākumus un demonstrācijas pilotprojektu ātrai realizācijai, jo īpaši ar augstu vietējā ražojuma komponenšu izmantošanu.
 

Nepieciešams precizēt 2.4.11. apakšpunktā minēto pasākumu, kas paredz Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju izvērtēt un īstenot mehānismus ar mērķi veicināt elektroenerģijas tīkla pakalpojumu tarifu īpatnējo izmaksu samazinājumu energointensīvajiem uzņēmumiem. Norādāms, ka saskaņā ar likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” sabiedrisko pakalpojumu, tajā skaitā elektroenerģijas sistēmas (nevis tīkla, kā minēts informatīvajā ziņojumā) pakalpojumu tarifu noteikšana ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetencē. Turklāt Eiropas Savienības elektroenerģijas iekšējā tirgus regulējums vērsts uz to, lai lietotāju šķērssubsidēšana netiktu pieļauta.
\

-

Tā kā Klimata un enerģētikas ministrijas informatīvais ziņojums “Industriālā dekarbonizācija, veicot oglekļa uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu” ir ierobežotas pieejamības informācija un nav vēl Ministru kabinetā izskatīts, paredzētās oglekļa uztveršana un uzglabāšana nozares attīstības apraksts ir izslēdzams no informatīvā ziņojuma.
 

-

Lūdzam plāna uzraudzības sadaļā izveidot skaidru indikatoru kopu, kas papildus ekonomiskajiem rādītājiem ietver:
- SEG emisiju līmeni rūpniecības sektorā;
- fosilo kurināmo un AER īpatsvaru rūpniecības enerģijas patēriņā;
- galveno zaļo tehnoloģiju ieviešanas progresu.

-

Plānā paredzēta biomasas izmantošanas paplašināšana un bioekonomikas attīstība, taču nav sasaistes ar ZIZIMM, enerģētikas mērķiem un dabas atjaunošanas prasībām. Kā, piemēram, ZIZIMM kontekstā ir svarīgi sekmēt apaļkoksnes pārstrādi uz vietas, tādejādi radot arī augstākas pievonotās vērtības produktus. Tāpēc lūdzam plānā skaidri ierakstīt, ka biomasas izmantošana rūpniecībā un enerģētikā tiek attīstīta:
- saskaņā ar Latvijas ZIZIMM mērķiem un ES dabas atjaunošanas regulas prasībām;
- prioritāri izmantojot blakusproduktus un atliekas un nepasliktinot meža oglekļa krājumus.
Ierosinām risku sadaļā iekļaut atsevišķu risku par biomasas resursu pieejamību un iespējamo negatīvo ietekmi uz ZIZIMM bilanci un SEG mērķu sasniegšanu.

-

Lūgums precizēt 11. lapaspusē, atsauces Nr. 13 saturu, kur ir norādīts, ka Enerģētikas un vides aģentūrā ir izveidots vienotais kontaktpunkts, kur centralizēti ir iespējams saņemt visu nepieciešamo informāciju par enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un ekspluatācijas uzsākšanai nepieciešamajām atļaujām un tehniskajām prasībām. 
Enerģētikas un vides aģentūra ar 2025. gada 1.oktobri ir likvidēta un pievienota Valsts vides dienestam, attiecīgi par visām enerģētikas politikas īstenošanas un uzraudzības funkcijām, tajā skaitā par vienotā kontaktpunkta funkcijām, šobrīd ir atbildīgs Valsts vides dienests.

-

Ņemot vērā, ka plāns ietver pasākumus, kas paredz arī atbalsta programmu izstrādi, vienlaikus attiecīgie pasākumi ir bez finansiālā seguma, aicinām plāna projektu saskaņot arī ar Finanšu ministriju. 

-

Ja ar 2.4. sadaļā ietvertā 2.2.13. pasākuma piemēru (izvērtēt ETS ieņēmumu reinvestēšanu energoefektivitātes projektos) domāts EM sadarbībā ar KEM izvērtēt iespēju minētajam pasākumam novirzīt ieņēmumus, kas gūti no emisijas kvotu izsolīšanas, t.i., Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta vai Modernizācijas fonda, aicinām ņemt vērā, ka atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta 3³ daļai un 32.¹² panta ceturtajai daļai šo budžeta programmu (apakšprogrammu) izpildītāja ir KEM, t.i., izvērtēt iespēju novirzīt finansējumu kādai aktivitātei var KEM sadarbībā ar citām iestādēm. Papildus iepriekš minētajam, prioritārie atbalsta virzieni, ņemot vērā izstrādātu pasākumu izvērtēšanas metodiku un abu iepriekš minēto instrumentu mērķus, tiks noteikti emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas stratēģijā, savukārt attiecībā uz Modernizācijas fondu prioritārie atbalsta virzieni tiek definēti arī Ministru kabineta noteikumos. Laika periodam līdz 2027. gadam prioritārie atbalsta virzieni ir noteikti Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 396 "Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma". Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām svītrot teikuma daļu iekavās "(piemēram, izvērtēt ETS ieņēmumu reinvestēšanu energoefektivitātes projektos)".

-

Lūgums papildināt ar 2.4.4.’ apakšapakšpunktu, ka EM nākotnes atbalsta programmās iekļauj uzņēmumu energoaudita un/vai energopārvaldības sistēmas ieviešanas izmaksas. Attiecināmās izmaksas attiecinot īpaši uz mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kā arī sniedz tehnisko atbalstu. 
Norādot, ka izmaksu attiecināšana un tehniskais atbalsts palīdzēs uzņēmumiem veikt ekonomiski un finansiāli pamatotas investīcijas, uz tehniskā pamatojuma izvēlēties visenergoefektīvāko tehnoloģiju un pozitīvi ietekmēt lēmumu pieņemšanu par ilgtermiņa (10-20 gadi) investīciju. Papildus, valstij tā ir iespēja apgūt fondus ar lielāku efektivitāti un rentabilitāti.

2.4.4.' EM energoefektivitātes atbalsta programmās uzņēmumiem paredz, ka uzņēmumiem, kuriem likumdošana nenosaka obligātas prasības uzņēmumu energoauditu veikšanai vai energopārvaldības sistēmas ieviešanai, atbalsta programmas ietvaros papildus izmaksām par īstenoto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanu attiecināmajās izmaksās tiek iekļautas veikto uzņēmumu energoauditu izmaksas un izmaksas par energopārvaldības sistēmas ieviešanu, kā arī paredz iespēju sniegt tiem tehnisko atbalstu.

Lūgums precizēt rindkopu (2.1.2. sadaļā zem 9. attēla) un skaidrot, kuri plānošanas dokumenti paredz ambiciozāku un izpildāmu  ekonomikas attīstību.

Vienlaikus NEKP mērķa scenārija pieņēmums balstās uz Ekonomikas ministrijas sniegtajām prognozēm, kas neņem vērā citus plānošanas dokumentus, kas paredz ambiciozāku ekonomikas attīstību, tāpēc Ekonomikas ministrija sadarbībā ar zinātniekiem strādās pie šo prognožu savstarpējas harmonizācijas.

Klimata un enerģētikas ministrija lūdz precizēt 2.2.2.punktā noteiktā mērķa redakciju '" Palielināt AER īpatsvaru rūpniecībā"

2.2.2. Palielināt AER īpatsvaru rūpniecībā

Lūgums nodrošināt Plāna projekta saskaņošanu ar visām par pasākumiem atbildīgajām / līdzatbildīgajām iestādēm, piemēram, Zemkopības ministriju, kas minēta pie 3.4.2.pasākuma, Finanšu ministriju, kas minēta pie 1.4.13. pasākuma, Izglītības un zinātnes ministriju, kas minēta pie 3.4.23. pasākuma

-

Klimata un enerģētikas ministrija iebilst 3.4.2. pasākumam, kas paredz ūdeņraža ekonomikā iekļaut arī ilgtspējīgu biomasu. Norādām, ka ūdeņraža ražošanai būtu jānotiek galvenokārt elektroenerģijas, bet ilgtspējīgā biomasas primāri būtu saglabājama tikai un vienīgi siltumenerģijas ražošanai. Norādām, ka jau šobrīd biomasa kā izejviela kurināmo / degvielu ražošanā būtu pārdomājama kopumā, ņemot vērā Eiropas Savienības kopējos uzstādījumus gan biomasas izmantošanas atbalstam (kaskadēšanas principa ievērošana), gan biomasas izmantošanai - atbilstība ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritērijiem.
Uzskatām, ka kurināmā ražošanas ķēdēm ir jābūt īsām, un izejviela kā kurināmais būtu izmantojama uzreiz ar minimālu pārveidi citā izejvielā vai kurināmajām.
Tāpat lūgums novērtēt, vai šāds ūdeņradis pēc būtības atbilstu ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritērijiem, kas noteikti Regulā 2023/1185, un tādējādi būtu izmantojams kā kurināmais / degviela.
Vienlaikus lūgums skaidrot, kā ir paredzēts ūdeņraža ekonomikā iekļaut biomasu vai atkritumus.

-

Klimata un enerģētikas ministrija ierosina precizēt 2.4.13. pasākuma aprakstu, no tā svītrojot "(piemēram, izvērtēt ETS ieņēmumu reinvestēšanu energoefektivitātes projektos)", jo atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁸ panta otrajai daļai Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatori finanšu līdzekļus, kuri gūti no darījumiem ar bezmaksas emisijas kvotām, var izlietot tikai konkrētiem pasākumiem, t.sk. "3) tā darbībā izmantotās iekārtas vai ēkas energoefektivitātes uzlabošanu;".
Ja šis piedāvātais apraksts attiecas uz emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma izlietojumu, tad apraksts ir jāprecizē, vienlaikus ņemot vērā, ka minētā instrumenta finansējuma izlietojums arī ir noteikts likumā "Par piesārņojumu".

-

Klimata un enerģētikas ministrija iebilst 2.4.9.pasākumam, jo uzskatām, ka biomasas koģenerācija kā tehnoloģija nebūtu īpaši atbalstāma, kā arī biomasas kā kurināmā atbalsts būtu pārdomājams kopumā, ņemot vērā Eiropas Savienības kopējos uzstādījumus gan biomasas izmantošanas atbalstam (kaskadēšanas principa ievērošana), gan biomasas izmantošanai - atbilstība ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritērijiem. Tāpat lūgums sniegt skaidrojumu, kāpēc atbalsts būtu attiecināms tieši un tikai biomasas koģenerācijas iekārtām.
Norādām, ka kopumā jebkāds atbalsts būtu apskatāms tikai attiecībā uz moderno biodegvielu vai moderno biomasas degvielu, t.sk. biometāna atbalstu.
Tāpat, ņemot vērā, ka piedāvātais pasākums noteic atļauju procesa vienkāršanu, lūgums iekļaut skaidrojumu vai aprakstu, kur šobrīd spēkā esošais atļauju process biomasas sadedzināšanas iekārtām vai biodegvielas / biomasas degvielu ražošanas iekārtām būtu uzskatāms par sarežģītu vai laikietilpīgu.

2.4.9. EM, KEM un SM savas kompetences ietvaros veicināt modernās biomasas degvielas un citu atjaunīgo degvielu (moderno biodegvielu un RFNBO) ražošanas projektu attīstību, piedāvājot finansiālu atbalstu un vienkāršojot atļauju izsniegšanu.
 

Klimata un enerģētikas ministrija iebilst Plāna struktūrai un saturam, jo tas neatbilst Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" nosacījumiem, t.i. par katru pasākumu nav norādīts nepieciešamais un pieejamais finansējums un tā avoti, nav noteikti termiņi un rezultāti.

-

Izvērtēt pārsaukt  specifiskāk 3.nodaļu, ņemot vērā, ka saturs ir vērsts uz ūdeņradi.
Pārskatīt grafikus - mērvienības (1.att. - no tūkst.eiro uz milj.eiro), y ass nosaukumi (4.att., 6.att. - precizēt kāda kopējā patēriņā, 2.attēla nosaukumā lūdzu pievienot gadu).
Ciparos kā atdalītāju lietot komatu.
Visur lietot koskekventi terminus, saīsinājumus.

Izvērtēt 28.lpp.teikumā iekļaut arī nepieciešamību izvērtējumu veikt rūpniecībā ne tikai transporta zaļināšanai (Esošajā rūpniecībā šobrīd rūpnieciskajos procesos nav identificēta nepieciešamība pēc ūdeņraža, bet nepieciešams turpināt izvērtējumu ūdeņraža lomai smagā transporta zaļināšanā.)

Izvērtēt iespēju izmantot un atsaukties uz jaunāko pieejamo IEA “World Energy Outlook 2024“

7.lpp.pie Plāna mērķa izvērtēt "attīstītu enerģijas patēriņu" pārfrāzēt, piem., "veicinātu/optimizētu vietējās enerģijas patēriņu".
 

 

14.lpp. 1.1.3.2. punktam pievienot " klimata pārmaiņu (ekstrēmu laikapstākļu izpausmju dēļ)".

 

1.1.3.2. Atkarība no izejmateriāliem (piemēram, kritiskajiem izejmateriāliem, vai elektroniskām komponentēm) var radīt problēmas, ja globālās piegādes ķēdes tiek traucētas ģeopolitisku, klimata pārmaiņu (ekstrēmu laikapstākļu izpausmju dēļ) vai ekonomisku iemeslu dēļ.

 

6.lpp. norādīti dokumenti ar kuriem Plāns saskan, tai skaitā Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (NEKP) 2021.-2030. gadam. Lūdzam pievienot atsauci:  2024. gada 12. jūlija Ministru kabineta rīkojums Nr. 573 Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam: https://likumi.lv/ta/id/353615-aktualizetais-nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-20212030gadam.
 
 

-

Lūgums precizēt 15. lapaspuses 1.3.1.2. apakšpunkta " Lai izstrādātu ražošanas tehnoloģijas un prototipus, palielināt tehnoloģisko kapacitāti un inovācijas, veicinot pētniecību un attīstību", 1.4.6. apakšpunktā vārdu "bioekenomikas".
 

-

Lūgums precizēt 1.1.2. apakšpunktā "Latvijas tendences" pirmajā rindkopā vārdu "kontaktpunkt".
 

Regula (ES) 2024/1735 nosaka, ka vienotais kontaktpunkts ir atbildīgs par atļauju piešķiršanas procesa atvieglošanu un koordinēšanu klimatneitrālo tehnoloģiju projektiem, tostarp stratēģiskiem neto nulles emisiju projektiem (piemēram, informācijas sniegšana par administratīvo procesu, informācijas piekļuves nodrošināšana tiešsaistē, kā arī, lai minētā informācija būtu pieejama centralizētā un viegli piekļūstamā veidā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1735 7. pantu).  

Lūgums precizēt satura rādītāja numerāciju (2.6. punkts atkārtojās). 

-

Lūgums ieviest visā dokumentā vienotu terminolģiju tehnoloģijām -  neto nulles emisiju vai klimatneitrālās.

-

Aicinām 2.4.1. pasākumā un citur, ja attiecināms, aizstāt "administratīvo" šķēršļu uz "regulatīvu un neregulatīvu".

2.4.1. EM, izmantojot esošos sadarbības mehānismus ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, izstrādāt nepieciešamās nākotnes atbalsta programmas rūpniecības zaļināšanai, NEKP mērķu sasniegšanā rūpniecības sektorā, kā arī regulatīvu un neregulatīvu šķēršļu identificēšanai.
 

Lūgums 2.3.4.2. un visā dokumentā, kur attiecināms, precizēt uz "energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi".

-

Precizēt visā dokumentā terminoloģiju - uzņēmumu energoaudits un energopārvaldības sistēma, atbilstoši Energoefektivitātes likumam.

-

Klimata un enerģētikas ministrija lūdz precizēt 2.2.3. mērķa redakciju norādot, ka "rūpnieciskie procesi" SEG emisiju aprēķina aptvērumā pēc būtības neietver elektroenerģijas patēriņu.

2.2.3. Veicināt elektrifikāciju: Līdz 2050. gadam palielināt elektroenerģijas īpatsvaru rūpniecības sektorā par 30% salīdzinājumā ar 2022. gadu.
 

Lūgums precizēt 4.attēla leģendu, kur 2 reizes minēta "Elektroenerģija" (izskatās, ka vairāki attēli 24.lpp pārklājas).

-