Atzinums

Par ekonomiskās pamatotības kritērija nenoteiktību un kompetenču sadalījumu.
Projektā lietots formulējums “ekonomiski pamatoti” vai “ekonomiski iespējams” un “izmakslietderīgi”, taču nav noteikta aprēķina kārtība un izvērtēšanas parametri. Nav definēts vērtēšanas laika horizonts, enerģijas cenu pieņēmumi, diskonta likmes piemērošana, kā arī izvērtējuma skatpunkts (investora, sabiedrības vai klimata politikas kontekstā). Tāpat nav precizēts, kurš eksperts sagatavo un kurš pārbauda ekonomisko izvērtējumu.
Vienlaikus projektā nav skaidri noteikts, kurš speciālists ir atbildīgs par prasību izpildes izvērtēšanu – vai tas ir ēku energoefektivitātes eksperts saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 222, AVK projektētājs vai cits būvspeciālists. Šāda nenoteiktība rada profesionālās atbildības risku un var izraisīt atšķirīgu normu interpretāciju praksē.
 

-

Par metodoloģijas neesamību energosnieguma un emisiju izvērtēšanai
Projektā un anotācijā paredzēta energoefektivitātes, emisiju un izmaksu lietderības izvērtēšana, taču nav noteikta konkrēta metodoloģija, pēc kuras šī izvērtēšana būtu veicama. Ēku energosnieguma aprēķina metodika Latvijā jau ir noteikta Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”. Minētie noteikumi nosaka ēku energoefektivitātes aprēķina kārtību, primārās enerģijas aprēķina principus, atjaunojamās enerģijas īpatsvara noteikšanu un energosertifikācijas procedūru.
Projektā nav skaidri norādīts:
vai jaunās prasības tiek vērtētas, izmantojot MK noteikumos Nr. 222 noteikto metodiku,
vai paredzēta papildu metodika (piemēram, pilna aprites cikla emisiju novērtējums),
kādā veidā jaunās prasības tiks integrētas esošajā energosertifikācijas sistēmā.
Bez skaidras metodoloģiskās sasaistes ar MK noteikumiem Nr. 222 regulējuma prasību izpilde būs apgrūtināta un var radīt strīdus gan būvniecības procesā, gan publiskā finansējuma un grantu programmās, kur atbilstības pārbaude balstās uz formāli definētiem aprēķiniem.

-

Par grozījumu mērķa, problēmas un risinājuma saskaņotību
Latvijas Ēku energoauditoru asociācija (LEAA) norāda uz neatbilstību starp grozījumu mērķi, identificēto problēmu un piedāvāto risinājumu. Anotācijā kā grozījumu mērķis ir norādīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu prasību pārņemšana. Savukārt problēmas aprakstā minēts, ka nacionālajā regulējumā nav iekļauta Regulas (ES) 2024/3110 prasība par būvju emisiju āra vidē, un piedāvātajā risinājumā paredzēta šīs regulas prasību iekļaušana LBN 200-21.
LEAA ieskatā Direktīva par ēku energosniegumu un Regula par būvizstrādājumiem ir atšķirīgi Eiropas Savienības tiesību instrumenti ar atšķirīgu regulējuma priekšmetu un piemērošanas tvērumu. Ja vienā normatīvajā aktā tiek integrētas abu tiesību aktu prasības, šādai pieejai jābūt skaidri juridiski pamatotai un sistemātiski izskaidrotai anotācijā. Pretējā gadījumā nav skaidrs, kā grozījumu mērķis ir tieši saistīts ar identificēto problēmu un piedāvāto risinājumu.
 

-