Atzinums

Anotācijā norādīts, ka rīkojuma projektā minētā zemes vienība nodota privatizācijai, pamatojoties uz Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai”.

Atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 7.panta pirmajai daļai, lēmumu par valstij piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, ja uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašniekam īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, pieņem valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas ierosinājums un visi privatizācijai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības. Turklāt, kā var noprast no anotācijā sniegtās informācijas – privatizācijas iesnieguma brīdī būvju īpašumtiesības zemesgrāmatā nebija nostiprinātas.


Savukārt minēta panta 2.1 daļa paredz, ka, ja valstij piederošs vai piekrītošs apbūvēts zemesgabals saskaņā ar citiem likumiem nav privatizējams vai atsavināms, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā pieņem pamatotu lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai attiecīgo valstij piederošu vai piekrītošu apbūvētu zemesgabalu.

Ņemot vērā iepriekš minēto:

1) Lūdzam skaidri norādīt anotācijā, vai laika periodā 21.10.1998.-25.08.2006. rīkojuma projektā minēto valstij piekritīgo zemes vienību varēja atsavināt vai privatizēt, ņemot vērā, ka zemes vienībā atrodas valsts mežs, kā arī valsts nozīmes derīgais izraktenis, kā arī zemes vienība atrodas nacionālā parka teritorijā. Tieslietu ministrijas ieskatā, ja tajā laikā zemes vienību nevarēja nodot privatizācijai, tad Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojums Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” neaptvēra tās zemes vienības, kuras nebija nododamas privatizācijai atbilstoši spēkā esošajiem likumiem.

2) Ņemot vērā , ka rīkojuma projektā minētā zemes vienība līdz grozījumiem Meža likumā, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā, nevarēja tikt nodota privatizācijai, lūdzam anotācijā skaidrot, kādēļ konkrētajā gadījumā netika pieņemts lēmums par atteikumu nodot privatizācijai zemes vienību, ievērojot Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 7.panta 2.1 daļā noteikto. Lūdzam skaidrot, vai par konkrēto zemes vienību bija iesniegti citi privatizācijas ierosinājumi, vai līdzīgos gadījumos privatizācija tika atteikta. Ja citos gadījumos privatizācija tika atteikta, lūdzu anotācijā sniegt skaidrojumus, kādēļ šajā gadījumā zemes vienība būtu privatizējama.

-

No rīkojuma projekta paskaidrojošajiem dokumentiem izriet, ka privatizācijas ierosinājums par konkrēto zemes vienību iesniegts 2006.gada 25.augustā. Pēc gandrīz 17 gadiem tiek virzīts projekts zemes vienības privatizācijai.

Lūdzam izziņā un anotācijā detalizēti skaidrot, kādēļ konkrētā zemes vienība būtu nododama privatizācijai pēc 17 gadiem būvju īpašniekiem, ja ierosinājuma laikā zemes vienība nebija privatizējama.
 

-

No paskaidrojošajiem dokumentiem izriet, ka būves faktiski ir ūdens ieguves urbumi – ietaises, lai varētu iegūs pazemes ūdeņus. Faktiski tie ir, lai iegūtu broma sālsūdeni un nātrija hlorīda ūdeni. Atbilstoši likuma “Par zemes dzīlēm” 1.panta 13. punktam pazemes ūdeņi ir valsts nozīmes derīgie izrakteņi.

Lūdzam anotācijā skaidrot, kā arī pievienot dokumentus, vai valsts nozīmes derīgie izrakteņi tiek izmantoti, uz kāda pamata – ir spēkā esoša atļauja vai licence, pievienot arī avota pasi. Tāpat lūdzam skaidrot, vai konkrētie urbumi var pastāvēt, ja nevar izmantot valsts nozīmes derīgos izrakteņus. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, Ministru kabineta 2011.gada 6.septembra noteikumu Nr.696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai” 21.punktam “ja pazemes ūdeņu ieguvējs pārtrauc izmantot ūdens ieguves urbumu, tas nodrošina urbuma konservāciju vai likvidāciju.”

Lūdzam skaidrot anotācijā, kādā stāvoklī ir minētie urbumi, vai tie tiek izmantoti vai tos var izmantot valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguvei.

Ja valsts nozīmes derīgais izraktenis netiks iegūts, tad atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, attiecīgajam urbumam jānodrošina konservācija vai likvidācija, tas nozīmē, ka urbumi pastāv tikai un noteiktu laiku. Līdz ar to lūdzam skaidrot, vai un kādēļ zemes vienība būtu jānodod privatizācijai. Tieslietu ministrijas ieskatā, privatizācijai nevar nodot zemi, ja ir zināms, ka būves pastāv konkrētam mērķim, kamēr urbums tiek izmantot ūdens ieguvei. Turklāt, piemēram, likuma “Par zemes dzīlēm” 5. panta trešā daļa noteic, ka nacionālās drošības, vides un zemes dzīļu aizsardzības vajadzībām, valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanai, valstiski nozīmīgu būvju ierīkošanai un ekspluatācijai īpašniekiem var atsavināt zemi saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu. No minētā izriet, lai gan zeme un tās dzīles ar izrakteņiem var piederēt privātpersonām, tomēr valstij var būt īpaša interese saglabāt zemi savā īpašumā, ja tā nepieciešama vides un zemes dzīļu aizsardzības vajadzībām vai valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanai (kur pazemes ūdeņi ir vieni no tiem, tādējādi arī broma sālsūdens un nātrija hlorīda ūdens). Tieslietu ministrijas ieskatā, valstij kritiski un detalizēti ir jāizvērtē, vai būtu atsavināma tāda zeme, kurā ir valsts nozīmes derīgie izrakteņi, turklāt iespējams nākotnē tie būtu atsavināmi.
 

-

No anotācijā sniegtās informācijas izriet, ka rīkojuma projektā minētā zemes vienība ir dažādi aprobežota. Zemes vienība atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, tāpat visa zemes vienība atrodas vides un dabas resursu ķīmiskās aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu, kā arī puse platības atrodas stingra režīma vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorijā.

Lūdzam skaidrot, vai minētajās teritorijās valsts savu zemi var atsavināt. Lūdzam skaidrot, vai aprobežojumi nav tādi, ka faktiski zemes vienību nevar izmantot, turklāt valstij atsavinot, tai būs jākompensē aprobežojumi. Lūdzam skaidrot, vai zemes ieguvējam būs tiesības saņemt kompensāciju par aprobežojumiem.
 

-