Atzinums

Informējam, ka Tieslietu ministrija kopumā atbalsta rīkojuma projektu un ar to paredzētā mērķa sasniegšanu. Vienlaikus ir jāuzsver, ka projektā piedāvātais risinājums vairākos aspektos ir strīdīgs attiecībā uz tā iespējamību. Privatizācijas un arī publiskas personas mantas atsavināšanas regulējumā trūkst regulējuma un tiesisku instrumentu, kā rīkoties rīkojuma projekta ietvaros izveidojušās situācijās. Tādēļ, lai šāds projekts nekļūtu par praksi citos gadījumos, kur tā nebūtu attaisnojama, rīkojuma projekta anotācijā ir nepieciešams papildus skaidrot rīkojuma projekta būtību esošā regulējuma ietvaros. Ir svarīgi konkrētās situācijas apstākļi, sasniedzamie mērķi, kā arī pamatojums, kādēļ konkrētās situācijas apstākļos sistēmiski un teleoloģiski regulējums būtu tulkojams tā, kā tas ir darīts rīkojuma projektā.
            Ievērojot minēto, vēršam uzmanību uz vairākām problēmām, kas saistītas ar rīkojuma projektā minētajām zemes vienībām:

            1. Rīkojuma projekta 1.1. punktā minēto zemes vienību pašvaldība ir atsavinājusi valstij bez atlīdzības, nenosakot nekādus aprobežojumus valstij kā nekustamā īpašuma ieguvējam. Pašvaldības lēmumā ir ietverta atsauce uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu (Atsavināšanas likums), cita starpā arī tā 42. panta otro daļu. Vienlaikus Atsavināšanas likums nekustamo īpašumu bez atlīdzības ļauj atsavināt tikai funkcijas izpildei un tikai uz tās izpildes laiku. T.i., Atsavināšanas likums nepieļauj iespēju publisku personu starpā bez atlīdzības atsavināt nekustamo īpašumu tā, ka tas tiek atsavināts tālāk un publiska persona to pilnībā zaudē.
            Lai arī ar projektu ir paredzēta tālāka rīcība ar zemi privatizācijas jomas ietvaros, konkrētais zemesgabals nav īsti bijis privatizācijas tvērumā. T.i., pats par sevi tas nebija privatizācijas objekts, bet zemesgabals, uz kuru īpašuma tiesības tika atjaunotas vēsturiskajam īpašniekam. Vēsturiskais īpašnieks gan zemesgabalu uzdāvināja pašvaldībai pirms tika uzsākta valsts dzīvojamās mājas privatizācija. Tādējādi veidojas strīdīga situācija attiecībā uz to, vai šāds zemesgabals vispār bija privatizācijas objekts, uz kuru ir pastāvējuši ierobežojumi privatizācijai (konceptuāli valstij nepiederošs zemesgabals nav privatizācijas objekts, kur var uzskatīt, ka tam ir “privatizācijas ierobežojumi”). Privatizācijas regulējums pēc būtības paredzēja visus šos jautājumus risināt pirms nekustamo īpašumu ierakstīšanas zemesgrāmatā, sagatavojoties privatizācijas procesam. Tas ir neskaidrs, vai pēc nekustamo īpašumu nonākšanas dažādu īpašnieku varā un to ierakstīšanas zemesgrāmatā, ir iespējama nekustamo īpašumu atsavināšana ārpus Atsavināšanas likuma regulējuma robežām, lai nekustamie īpašumi nonāktu privatizācijas izpildinstitūcijas varā. T.i., pastāv iespēja, ka pašvaldības zemesgabals paliek pašvaldības un ar to rīkoties var tikai Atsavināšanas likuma ietvaros (mājas īpašniekiem ir tiesības ierosināt zemes atsavināšanu par nosacīto cenu).
            Vienlaikus, ja ir runa par pareizi privatizētas valsts dzīvojamās mājas gadījumu, ir skaidrs risinājuma mērķis – gadījumā, kur tas hipotētiski ir iespējams, izveidot sakārtotu un vienotu nekustamo īpašumu, kas veicinās civiltiesiskās aprites stabilitāti un arī konkrētas daudzdzīvokļu mājas kā mājokļa uzturēšanu. Ir skaidrs, ka pašvaldība kā zemes īpašnieks ir iesaistīta šajā procesā un apzinās tā tālāko paredzēto virzību. Ja ir noticis pareizs mājas privatizācijas process, nevarētu arī runāt par atsevišķu privātpersonu ekskluzīvām privilēģijām kaut ko iegūt uz sabiedrības rēķina, jo šī ir dabiski izveidojusies situācija, kuras ietvaros ir iespējams to relatīvi vienkārši (pretēji dalītā īpašuma izbeigšanas procesam) novest līdz pareizam rezultātam. Iespējams, ka arī vēsturiskā īpašnieka dāvinājuma mērķis bija novērst dalītā īpašuma izveidošanos, bet dāvinājuma laikā vēl nebija skaidrs, vai dzīvojamo māju privatizēs valsts vai pašvaldība. Tāpat arī iespējams, ka konkrētā zemesgabala jautājums mājas privatizācijas sagatavošanas laikā netika risināts straujo reformu un procesu dēļ (tā bija kļūda, ka tas netika atrisināts mājas privatizācijas sagatavošanas procesā). Tādējādi varētu apgalvot, ka ar projektu tiek novērstas vēsturiskās kļūdas un šajā gadījumā, kurā apstākļi to pieļauj, efektīvākajā šobrīd iespējamā procesā viens no reformas un privatizācijas problemātiskiem gadījumiem tiks sakārtots.
            Tomēr ir svarīgi, ka šāda projekta virzība nesāktu veidot praksi, kurā jebkādi nekustamie īpašumi, kas nonāk publiskas personas īpašumā arī vairākas dekādes pēc privatizācijas procesa noslēguma, tiek pēc vajadzības uzskatīti par privatizācijas objektiem.
            Ievērojot minēto, lūdzam rīkojuma projekta anotācijā aprakstīt:
            - konkrētā gadījuma apstākļus;
            - Atsavināšanas un privatizācijas likumu regulējumu (vai tā trūkumu šādu situāciju risināšanai);
            - iespējas Atsavināšanas un privatizācijas likumu regulējumu sistēmiski un teleoloģiski tulkot šāda risinājuma virzīšanai;
            - apsvērumus, ka nevienas personas tiesības pēc būtības netiek aizskartas un paredzētā virzība notiek saskaņoti ar visiem iesaistītajiem.
           
            2. Rīkojuma projekta 1.2. punktā minētajai zemes vienībai pēc būtības nav izvērtēts piederības jautājums atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”, jo par to nav pieejama nekāda informācija (izņemot to, ka tā ir rezerves zemes fondā ieskaitīta).
            Vienlaikus potenciālais zemes vienības ieguvējs (pašvaldība) ir veicis dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamā zemesgabala (FNZG) pārskatīšanu, no kuras izriet, ka šī zemes vienība ir nepieciešama piekļuves nodrošināšanai mājas nekustamam īpašumam. Tāpat arī pašvaldība ir atsavinājusi citu tai piederošu zemesgabalu, lai varētu to bez atlīdzības privatizēt ēkas īpašniekiem. T.i., potenciālais zemes ieguvējs ir bijis iesaistīts procesā, apzinās tā kopējo mērķi un sekas, kā arī ir pats veicis darbības, lai uz to virzītos.
            Tāpat arī varētu būt, ka, ja zemesgabala jautājums tiktu risināts pirms dzīvojamās mājas privatizācijas, rezerves zemes fondā ieskatītā zemes vienība jau būtu atzīta par valstij piederošu un privatizēta kopā ar dzīvojamo māju. Kas atkal varētu nebūt noticis procesu straujās virzības dēļ. Iespējams arī, ka sākotnēji šī zemes vienības platība nebija iekļauta mājas FNZG (FNZG pārskatīšana notika 2017. gadā), kā dēļ šo jautājumu nemaz nevarēja risināt deviņdesmitajos gados.
            Esošajā situācijā, kur šobrīd gan pašvaldība, gan valsts konsekventi virzās uz konkrētā nekustamā īpašuma sakārtošanu, rezerves zemes fondā esošās zemes vienības nonākšana pašvaldības īpašumā būtu destruktīva procesam. Minētais izriet no tā, ka dalītais īpašums netiktu izbeigts un turpinātos, kamēr būs pieejami vienkāršāki risinājumi dalītā īpašuma izbeigšanai (kas neprasa vienprātīgu un aktīvu rīcību no visu mājas īpašnieku puses). Tādējādi, iespējams, ņemot vērā visu iesaistīto interesi un arī risinājuma pareizību konceptuālā mērķa (izbeigt dalīto īpašumu) kontekstā, jautājums par attiecīgās zemes vienības atbilstību noteiktiem kritērijiem (kur vēl būtu jāvērtē, par kuru laika brīdi šos kritērijus vērtēt), nav būtisks.
            Ņemot vērā, ka šī nav standarta situācija vai prakse, lūdzam papildināt rīkojuma projekta anotāciju ar tā virzītāja apsvērumiem konkrētā risinājuma virzīšanai.  
 

-

Lūdzam precizēt, ka šā rīkojuma 1.2. apakšpunktā minētās rezerves zemes fondā ieskaitītās valstij piekritīgās zemes vienības kadastra apzīmējums ir 01000630042.

Piedāvātā redakcija
3. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17. panta ceturto daļu un likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 5.panta pirmo daļu un 8.panta septīto daļu saglabāt valsts īpašumā un nodot SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valdījumā šā rīkojuma 1.2.apakšpunktā minēto rezerves zemes fondā ieskaitīto valstij piekritīgo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000630042), likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteikto funkciju īstenošanai.

Lūdzam precizēt, ka šā rīkojuma 1.2.apakšpunktā minētās rezerves zemes fondā ieskaitītās valstij piekritīgās zemes vienības kadastra apzīmējums ir 01000630042.

3. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17. panta ceturto daļu un likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 5.panta pirmo daļu un 8.panta septīto daļu saglabāt valsts īpašumā un nodot SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valdījumā šā rīkojuma 1.2.apakšpunktā minēto rezerves zemes fondā ieskaitīto valstij piekritīgo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000630042), likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteikto funkciju īstenošanai.

Informējam, ka Tieslietu ministrijas ieskatā būtu vēlams abas zemes vienības apvienot vienā nekustamā īpašumā (vienā zemesgabalā) pēc to nonākšanas privatizācijas izpildinstitūcijas varā. Lai arī šis nav normatīvi regulēts jautājums, ir skaidrs, ka daudzdzīvokļu mājas īpašnieki pēc privatizācijas to nespēs veikt (tam nepieciešami vairāki vienbalsīgi lēmumi), bet tas ilgtermiņa perspektīvā veidotu vienkāršāku un pareizāku nekustamā īpašuma struktūru, kas veicinātu tā civiltiesisko apgrozību.

-