Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - (LDDK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto  informatīvā ziņojuma projektu “Par vecāku pabalsta saņēmēju skaita dinamiku 2025. gada pirmajā pusgadā un izvērtējumu par nepieciešamību saglabāt izmaksu 75 % apmērā pēc 2025. gada 31. decembra" (turpmāk - Projekts). LDDK atbalsta nepieciešamību nākotnē nepielietot ekonomisko sankciju par to, ka vecāks bērna kopšanas periodā legāli iesaistās darba tirgū. Projekts paredz vēl uz 3 gadiem saglabāt esošo situāciju, kas jaunajiem vecākiem ir labvēlīgāka, nekā likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (turpmāk arī - Likums) 10.⁶ panta trešajā daļā ietvertais regulējums. Tomēr Projekts neparedz pilnībā atteikties no ekonomiskās sankcijas par vecāka legālu iesaisti darba tirgū bērna kopšanas periodā.
LM piedāvā vecāku pabalsta (VP) saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts, vēl uz 3 gadiem saglabāt VP  izmaksājamo daļu saglabāt 75 procentu apmērā no piešķirtā VP apmēra, ietverot nosacījumu Pārejas noteikumos.
LDDK ieskatā Pārejas noteikumos šādu nosacījumu varētu ietvert tikai tādā gadījumā, ja no Likuma tiktu izslēgta 10.⁶ panta trešā daļa.
Tādā gadījumā Pārejas noteikumos varētu paredzēt, ka grozījums ar kuru no Likuma tiek izslēgta 10.⁶ panta trešā daļa, kā arī to, ka notiek tā saucamā “mīkstā pāreja”, kad jaunais regulējums sākot ar 2026.gada 1.janvāri uz atlikušo pabalsta saņemšanas periodu attiecas arī uz personām, kurām pabalsts piešķirts pirms 2026.gada 1.janvāra.
Ņemot vērā kritiski zemos dzimstības rādītājus, ko neapšaubāmi ietekmē arī potenciālo vecāku iespējas nodrošināt mājsaimniecības finansiālo stabilitāti pēc bērna ienākšanas ģimenē, vecāku iespējas saglabāt kvalifikāciju un karjeras izaugsmi, kā arī ņemot vērā arvien vairāk pieaugošo valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) vecāku apdrošināšanas daļas ieņēmumu un izdevumu disbalansu kontingenta samazināšanās ietekmē, un to, ka piešķirtā pabalsta izmaksa samazinātā apmērā ir pretrunā ar dzimumu līdztiesības nosacījumiem, LDDK iebilst pret to, ka LM piedāvā ar grozījumiem Pārejas noteikumos pagarināt esošo modeli un nerisināt problēmu pēc  būtības.

Pamatojums
1. Par speciālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:
1.1.  2021.gadā, kad VSAOI vecāku apdrošināšanas daļa tika apstiprināta esošajā līmenī – 1,16 procentpunkti, ieņēmumi no šīs pozīcijas par 31% pārsniedza izdevumus vecāku pabalstu izmaksai.;
 1.2. 2024.gadā, neraugoties uz kontingenta būtisku samazinājumu, VSAOI vecāku apdrošināšanas pozīcijas palika nemainīga un ieņēmumi no tās jau par 64% pārsniedza izdevumus vecāku pabalstu izmaksai.;
1.3. Ņemot vērā 2024.gadā dzimušo bērnu skaitu un dzimstības rādītājus 2025.gadā, ir sagaidāms, ka ieņēmumu no VSAOI vecāku apdrošināšanas pozīcijas pārsniegums būs vēl lielāks. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā finanšu resursu trūkums nevar būt pamats piešķirtā pabalsta izmaksai samazinātā apmērā;
 1.4. Personām, kurām piešķirtais pabalsts tiek izmaksāts samazinātā apmērā, atlikušajā dzīves periodā VSAOI vecāku apdrošināšanas daļa netiek samazināta;
 1.5. Personas, kuras vecāku pabalsta saņemšanas periodā savieno bērna kopšanas pienākumus ar legālu nepilna vai pilna laika nodarbinātību, no personām, kuras šajā periodā tikai saņem no speciālā budžeta, kļūst par personām, kuras vienlaikus ir gan iemaksu veicējas, gan pabalsta saņēmējas.  

2. Par dzimumu līdztiesību
Esošais modelis ir pretrunā ar dzimumu līdztiesību un kavē abu vecāku līdzvērtīgu iesaistīšanos bērna aprūpē, jo nepamatoti liedz iespēju saņemt sociālās garantijas atbilstīgi veiktajām apdrošināšanas iemaksām ģimenēm, kurās abi vecāki ir samazinājuši darba slodzi un solidāri uzņemas bērna aprūpi.

3. Par vecāku tiesībām pieņemt lēmumus attiecībā uz bērna kopšanas un vecāku pabalstu
Esošais normatīvais regulējums liedz vecākiem iespēju pašiem noteikt, kurš no vecākiem saņems vecāku pabalstu, kurš bērna kopšanas pabalstu. Abus var saņemt vai nu viens, vai otrs vecāks. Līdz ar to faktiski jau ar pirmo bērna dzīves gadu valsts ir pateikusi – vai nu viens, vai otrs vecāks, bet ne abi solidāri.
Iespēja vecākiem pašiem noteikt, kurš no vecākiem saņems vecāku pabalstu, kurš bērna kopšanas pabalstu, ir īpaši svarīga mājsaimniecībās, kurās viens no vecākiem nav nodarbināts un nesaņem ne vecāku, ne bērna kopšanas pabalstu, jo šajos gadījumos vecāks nav sociāli apdrošināts.

Konceptuāli priekšlikumi:
1. Projektā priekšlikumu VP  izmaksājamo daļu saglabāt 75 procentu apmērā no piešķirtā VP apmēra,  aizstāt ar priekšlikumu VP  izmaksājamo daļu saglabāt 100 procentu apmērā no piešķirtā VP apmēra;
2. Paredzēt  vecākiem iespēju pašiem noteikt, kurš no vecākiem saņems vecāku pabalstu, kurš bērna kopšanas pabalstu.

Ieguvumi no nosacījumu maiņas
1. Pieaugtu iespēja abiem vecākiem solidāri iesaistīties bērna aprūpē, abiem samazinot darba slodzi un nezaudējot uz pašu iemaksām balstīto vecāku pabalstu;
2. Pieaugtu iespēja abiem vecākiem saglabāt kvalifikāciju un darba stāžu;
3. Tiktu veicināta nodarbinātība;
4. Papildus nodokļu iemaksas valsts budžetā;
5. Netiktu veicināta ēnu ekonomika.

Konceptuāli priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem
1. Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"
10.⁶ pantā
Izslēgt no panta otrās daļas vārdus ”kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais”;
Izslēgt panta trešo daļu.

2. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā "
7.pantā
Izteikt panta otro daļu šādā redakcijā:
“Bērna kopšanas pabalstu izmaksā vienai no šā likuma 16.panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētajām personām. Ja personai ir tiesības uz vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu par vienu un to pašu bērnu un par vienu un to pašu laikposmu, abus pabalstus var piešķirt un izmaksāt vienai personai. Bērna kopšanas pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu.”