Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts ”Grozījums likumā “Par policiju”” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Tieslietu ministrija neatbalsta vispārīga regulējuma par prettiesiskām tālvadības vai autonomas vadības ierīcēm daļā par bezpilota gaisa kuģiem iekļaušanu likumā “Par policiju” (turpmāk – likums), jo attiecībā uz bezpilota gaisa kuģiem, kas ir precīzi definēti likumā “Par aviāciju”, regulējums par Valsts policijas kompetenci būtu jāiekļauj šajā likumā, līdzīgi, kā ir izteikts likuma “Par aviāciju” 47.¹  - 49.¹ pants. Šādā gadījumā likuma 12. pantā varētu iekļaut vispārīgu policijas darbinieka tiesību norādi par likumā “Par aviāciju” paredzēto bezpilota gaisa kuģu apturēšanas tiesībām. Tāpat arī ir kritiski vērtējama nepieciešamība likumā veidot atsevišķu tiesisko regulējumu par citām tālvadības vai autonomas vadības ierīcēm, vienlaikus lēmuma pieņemšanai par notveršanu, nosēdināšanu vai iznīcināšanu paredzot precīzi izteiktus nosacījumus, kuri lēmuma pieņemšanas brīdī lielākajā daļā gadījumu (izlūkošana, dažāda veida draudi un noziedzīgi nodarījumi) nebūs zināmi, proti, nebūs zināms šādas ierīces pārvietošanās mērķis. Šāds regulējums minēto ierīču iznīcināšanas gadījumā var radīt dažādus juridiska rakstura strīdus. Tieslietu ministrijai nerada šaubas, piemēram, amatpersonu tiesības apsargājamā objektā aizturēt jebkuras objektam nepiederošas pārvietojošas ierīces, jo arī bezpilotu gaisa kuģiem tiek noteiktas lidojumu aizlieguma zonas. Tādējādi regulējums būtu jāveido, izmantojot vispārējus aizliegumus ar teritoriāliem nosacījumiem vai, piemēram, publiskos pasākumos, nevis likumā rakstot grūti pārbaudāmus ierīces pārvietošanās mērķus. Papildus piedāvājam izvērtēt jau šobrīd spēkā esošo regulējumu par gadījumiem, kas paredz rīcību, piemēram, par publiskās vietās atstātām somām. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija piedāvā izvērtēt šādu likuma grozījumu nepieciešamību, turklāt projekts būtu jāsaskaņo ar Satiksmes ministriju un Aizsardzības ministriju.
 

-

Tieslietu ministrija neatbalsta likuma  regulējuma papildināšanu ar 13.¹ pantu par policijas darbinieka tiesībām dienesta pienākumu izpildes procesā izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises. Tieslietu ministrija šādu iespējamo regulējumu interpretē kā tiešu Latvijas Republikas Satversmes 93. un 95. panta, kas paredz cilvēka dzīvības aizsardzību un cietsirdīgas izturēšanās pret cilvēku aizliegumu, pārkāpumu, jo sprāgstvielām un arī spridzināšanas ietaisēm dažāda veida kaitējuma nodarīšanā ir nekontrolēta darbība. Tādējādi Tieslietu ministrija nepiekrīt viedoklim, ka sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises pieļaujams izmantot Valsts policijā, kas ir civila valsts pārvaldes institūcija, kurai viens no galvenajiem uzdevumiem ir sabiedriskās kārtības nodrošināšana, tai skaitā cilvēka tiesību ievērošana. Papildus vēlamies norādīt, ka projekta anotācijā netiek skaidrots par iespējamo Valsts policijā izmantojamo sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu klasifikāciju, proti, tiek paredzēts izmantot militāras vai civilas sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises.
Vienlaikus Tieslietu ministrija nevar piekrist projekta anotācijā norādītajam par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanas iespējām Valsts policijas speciālās intervences vienībās, pieļaujot “tiesības izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises taktiskās nepieciešamības situācijā, galējo nepieciešamību aizstājot ar taktisko nepieciešamību, jo sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanas mērķis var būt starpiedarbība, piemēram, iekļūšana telpā vai nocietinājuma likvidēšana, lai efektīvāk izmantotu speciālos līdzekļus vai pielietotu šaujamieroci”. Tieslietu ministrija var saprast šādu darbību pieļaujamību kara darbības apstākļos, bet tas nav pieļaujami demokrātiskā un tiesiskā valstī, kurā nav izsludināts izņēmuma stāvoklis vai karš. Saistībā ar projekta anotācijā minēto par terorisma draudiem un ķīlnieku sagrābšanu vēlamies norādīt, ka spilgts negatīvs piemērs sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošanai no valsts institūciju puses ir ķīlnieku saņemšana Beslanas (Krievija) skolā 2004. gada 1. septembrī, kad ķīlnieku “atbrīvošanas” procesā bojā gāja 334 cilvēki, no kuriem 186 bija bērni. Par minēto gadījumu ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017.gada 13. aprīļa spriedums lietā Nr.26562/07 “Tagajeva un citi pret Krieviju”, ar kuru tika noteikts, ka ar savu darbību Krievijas valsts ar letālā spēka izmantošanu no drošības spēku puses ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 2. pantu, kas garantē personām tiesības uz dzīvību. Ievērojot šajā spriedumā minētos apstākļus, nevar uzskatīt, ka sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošana varētu būt efektīvs un cilvēktiesības ievērojošs un cilvēkus saudzējošs līdzeklis dažādu krīžu novēršanai. Nobeigumā vēlamies norādīt, ka nocietinājumu likvidēšanai, iekļūšanai telpās vai personu fiziskai ierobežošanai ir paredzēti dažādi līdzekļi, kas arī pēc darbības principiem var būt līdzīgi spridzināšanas ietaisēm, bet tiek kvalificēti kā speciālie līdzekļi. Šādu ietaišu izmantošanai likuma grozījumi nav vajadzīgi.
 

-

Projekta 3. pantā paredzēto grozījumus likuma 14. pantā nepieciešams precizēt atbilstoši projektā paredzētajam grozījumam likuma 13. pantā. Vienlaikus piedāvājam projektā paredzēt likuma 14. panta sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā ar korektu šīs daļas punktu numerāciju, jo šobrīd šīs daļas punkti likumi.lv pieejamajā redakcijā nav numurēti.
 

-