Atzinums

Attiecībā uz Ziņojuma projekta 4.sadaļas pirmo punktu “Novērsta nabadzība”, ka ņemot vērā, ka nabadzības riska slieksnis tiek aprēķināts kā 60% no rīcībā esošo ienākumu mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā, ir jāņem vērā, ka tas neatspoguļo kopējo pirktspējas kritumu 2022. gada augsto patēriņa cenu pieauguma ietekmē. Līdz ar to lūdzam precizēt aprakstu par šo ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Līdz ar to lūdzam precizēt aprakstu par Ziņojuma projekta 4.sadaļas pirmo punktu “Novērsta nabadzība”, atspoguļojot kopējo pirktspējas kritumu 2022. gada augsto patēriņa cenu pieauguma ietekmē un tā ietekmi uz nabadzības rādītāju pasliktināšanos.

Saistībā ar Ziņojuma projekta 4.sadaļas 8.punktu “Cienīgs darbs un ekonomikas izaugsme”, atzīmējam, ka, lai efektīvi novērtētu adekvātu minimālās algas pieauguma līmeni, tā atbilstoši ES Direktīvai par adekvātu minimālo algu ES, direktīvas pārņemšanas regulējumā Latvijas ir jāievieš skaidrība par kritērijiem pēc kuriem tiek noteikts minimālās algas līmenis. Latvijā valsts noteiktā minimālā alga neatbilst dzīvēs dārdzībai un tiesiskjā regulējumā nepastāv noteikti kritēriji, kuri var ņemt vērā dzīves dārdzības apsvērumus, nosakot un regulāri pārskatot minimālo algu. Pievēršam uzmanību, ka LBAS 2023.gadā sniedza priekšlikumus NTSP par minimālo algu 640,00 eiro apmērā, taču NTSP netika panākta vienošanās un vēlāk likumdevējs ierosināja un apstirpināja 620,00 eiro. Līdz ar to minimālā algo joprojām tiek noteikta ar politisku lēmumu un tās noteikšanā nav izmantoti kritēriji, kas atspoguļotu inflācijas un dzīves dārdzības pieaugumu.
LBAS apzinās, ka direktīvas normu pārņemšanai ir divu gadu termiņš un valdība ir iesākumi konsultācijas ar sociālajiem partneriem par direktīvas normu pārņemšanu. Vienlaikus Latvijas likumdevējam un valdībai, kā kārtīgam saimniekam, jau tagad, negaidot divus gadus, būtu jātiecas uz direktīavs mērķa sasniegšanu un jāpielāgo Latvijas tiesiskais regulējums un politika direktīvas tiesību normām. Jo īpaši tas ir svarīgi, ņemot vērā to, ka Latvijas valsts noteiktā minimālā alga ir zemākā Baltijas valstīs un viena nozemākajām ES. Latvijā, kurā jau šobrīd ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības līmeņiem būtu jāizmanto direktīvā paredzētie kritēriji jau šogad un jāparedz kritērijs, ka minimālā alga nevar būt mazāka par 50% no vidējās algas tautsaimniecībā.
Uzsveram, ka, vadoties pēc direktīvas rekomendācijās noteiktā līmeņa, kas nosaka minimālās algas līmeni 50% apmērā no vidējās algas tautsaimniecībā iepriekšējā gadā, jau šobrīd ir paredzams, ka limdevēja ieplānota minimālā alga 700 eiro mēnesī nesasniegs rekomendācijās noteikto līmeni 2024.gadā.
Līdz ar to 4.sadaļas 8.punktu pēc teikuma ”Cienīga darba nodrošināšanai no 2023. gada noteikta minimālā mēneša darba alga 620 EUR apmērā” lūdzam papildināt ar tekstu šādā redakcijā:
Darba likums paredz, ka 2024. gadā minimālās alga tiks paaugstināta līdz 700 eiro mēnesī, tomēr patēriņa cenu pieauguma un kopējā darba algu līmeņa pieauguma ietekmē ir paredzams, ka šis minimālās darba algas līmenis nesasniegs ES Direktīvas par adekvātu minimālo algu ES uzstādītās rekomendācijas un kritērijus. Lai noteiktu adekvātu minimālās darba algas līmeni un veicinātu ienākumu nevienlīdzības mazināšanos, kā arī trūcīgo strādājošo skaitu, minimālās algas līmenis kopā ar sociālajiem partenriem ir jāpārskata arī 2023. gadā. 
 

Līdz ar to 4.sadaļas 8.punktu pēc teikuma ”Cienīga darba nodrošināšanai no 2023. gada noteikta minimālā mēneša darba alga 620 EUR apmērā” lūdzam papildināt ar tekstu šādā redakcijā:
Darba likums paredz, ka 2024. gadā minimālās alga tiks paaugstināta līdz 700 eiro mēnesī, tomēr patēriņa cenu pieauguma un kopējā darba algu līmeņa pieauguma ietekmē ir paredzams, ka šis minimālās darba algas līmenis nesasniegs ES Direktīvas par adekvātu minimālo algu ES uzstādītās rekomendācijas un kritērijus. Lai noteiktu adekvātu minimālās darba algas līmeni un veicinātu ienākumu nevienlīdzības mazināšanos, kā arī trūcīgo strādājošo skaitu, minimālās algas līmenis kopā ar sociālajiem partenriem ir jāpārskata arī 2023. gadā. 

4. sadaļa "Progress Ano ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā"
9. Ražošana, inovācija un infrastruktūra
priekšpēdējo paragrāfu lūdzam papildināt ar norādi, ka tiks stiprināta dzelzceļa infrastruktūra un tiks veidoti atiecīgi ieguldījumi. Uzsveram, ka dzelzceļa tramnsporta lomas stiprināšana nav iespējama bez attiecīgiem ieguldījumiem dzelzceļa inftastruktūrā. 
Tiks turpināts attīstīt videi draudzīgu un modernu valsts infrastruktūru, t. sk. Eiropas transporta tīklu, elektrības, IKT, atkritumu pārstrādes u.c. infrastruktūru. Tiks turpināti ieguldījumi valsts autoceļu sakārtošanā, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā, stiprināta dzelzceļa kā sabiedriskā transporta loma, kā arī turpināsies elektronisko pakalpojumu kvalitātes un pieejamības  uzlabošana. Lai mazinātu atšķirības starp reģioniem, valsts tajos ieguldīs līdzekļus uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai un reģionālo nevienlīdzības šķēršļu mazināšanai, pakalpojumu efektivitātes un sasniedzamības uzlabošanai atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem un atbilstoši administratīvi teritoriālajai struktūrai, tai skaitā atbalstot viedo risinājumu piemērošanu.

 

Tiks turpināts attīstīt videi draudzīgu un modernu valsts infrastruktūru, t. sk. Eiropas transporta tīklu, elektrības, IKT, atkritumu pārstrādes u.c. infrastruktūru. Tiks turpināti ieguldījumi valsts autoceļu sakārtošanā, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā, stiprināta dzelzceļa kā sabiedriskā transporta loma, kā arī turpināsies elektronisko pakalpojumu kvalitātes un pieejamības  uzlabošana. Lai mazinātu atšķirības starp reģioniem, valsts tajos ieguldīs līdzekļus uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai un reģionālo nevienlīdzības šķēršļu mazināšanai, pakalpojumu efektivitātes un sasniedzamības uzlabošanai atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem un atbilstoši administratīvi teritoriālajai struktūrai, tai skaitā atbalstot viedo risinājumu piemērošanu.