Projekta ID
21-TA-1167Atzinuma sniedzējs
Datu valsts inspekcija
Atzinums iesniegts
06.01.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Noteikumu projekts “Kārtība, kādā kredītinformācijas birojs pieprasa un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz informāciju par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta 8.1 daļu.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta 8.1 daļa paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras šā panta piektās daļas 2. punktā noteiktās informācijas par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību saturu un apjomu, periodu, par kuru tiek sniegta informācija, tās pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta piektās daļas 2.punktu kredītdevējam ir tiesības pieprasīt un ar kredītinformācijas biroja (turpmāk – birojs) starpniecību saņemt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) rīcībā esošo informāciju par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību, proti, Ministra kabineta noteikumos nosakāma kārtība, kādā kredītdevējs (nevis birojs) pieprasa un aģentūra sniedz tās rīcībā esošo informāciju par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību, lai izpildītu uz kredītdevēju attiecināmu juridisku pienākumu – pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas izvērtētu patērētāja spēju atmaksāt kredītu.
Atbilstoši 2016.gada 27.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula, turpmāk – Datu regula) 6.panta 3.punktam personas datu apstrādes, kas vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu un uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, [..] juridiskajā pamatā var būt ietverti vairāki konkrēti noteikumi, lai pielāgotu šīs regulas noteikumu piemērošanu, cita starpā vispārēji nosacījumi, kas reglamentē pārziņa īstenotu apstrādes likumību; apstrādājamo datu veidi; vienības, kurām personas dati var tik izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti; apstrādes nolūka ierobežojumi; glabāšanas termiņi; un apstrādes kārtības un procedūras [..].
Ievērojot Datu regulas 6.panta 3.punktu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta piektās daļas 2.punktu un 8.panta 8.1 daļu, Ministra kabineta noteikumos jānosaka kārtība, kādā kredītdevējs pieprasa un aģentūra sniedz informāciju par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību, kā arī sniedzamās informācijas saturs, apjoms un periods, par kuru tiek sniegta informācija, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumi, glabāšanas termiņi, apstrādes kārtība un procedūras, kā arī informācijas sniegšanas pakalpojuma maksas apmērs un maksāšanas kārtība.
Saistībā ar personas datu apjomu jāuzsver, ka tam skaidri jāizriet no noteikumu projekta, proti, ja informāciju par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību paredzēts sniegt, kategorizējot pakalpojumus grupās ““Pakalpojumi, kas saistīti ar bērnu” , “Pensijas”, “Bezdarbnieka pabalsti”, “Slimības pabalsti” un “Citi”, tad līdztekus minētajām grupām noteikumu projektā norādāms konkrēts datu apjoms, kāds tiks apstrādāts (piemēram, informācija par pabalsta apmēru, piešķiršanas datumu, pārtraukšanas datumu u.c.). Savukārt, noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā jāiekļauj skaidrojums par to, vai un kā atšķiras patērētāja spēja atmaksāt kredītu atkarībā no saņemtā pakalpojuma veida, proti, kāpēc nolūka sasniegšanai nepieciešama informācija par pakalpojuma kategoriju. Tāpat lūdzam skaidrot, ar ko pamatota perioda, par kuru tiek sniegta informācija, pagarināšana uz 12 mēnešiem iepriekšējo 6 mēnešu vietā.
Ievērojot minēto, Datu valsts inspekcija norāda, ka piedāvātā noteikumu projekta redakcija neaptver visus tos personas datu apstrādes aspektus, kādiem saskaņā ar Datu regulas noteikumiem jābūt atspoguļotiem tiesību aktā, kā arī tā neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajam deleģējumam, proti, primāri noteikumu projektam jāatbild uz jautājumu par kārtību, kādā kredītdevējs ar biroja starpniecību pieprasa informāciju par patērētāju, lai izpildītu uz to attiecināmu juridisku pienākumu.
Cita starpā attiecībā uz brīvi sniegtu piekrišanu lūdzam precizēt noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā sniegto skaidrojumu atbilstoši faktiskajai situācijai, norādot, ka ar datu subjekta piekrišanu informācijas saņemšanai netiek saprasts tiesiskais pamats personas datu apstrādei Datu regulas izpratnē, bet gan atļauja personas datu nodošanai, izmantojot noteiktu kanālu (veidu).
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta 8.1 daļa paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras šā panta piektās daļas 2. punktā noteiktās informācijas par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību saturu un apjomu, periodu, par kuru tiek sniegta informācija, tās pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta piektās daļas 2.punktu kredītdevējam ir tiesības pieprasīt un ar kredītinformācijas biroja (turpmāk – birojs) starpniecību saņemt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) rīcībā esošo informāciju par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību, proti, Ministra kabineta noteikumos nosakāma kārtība, kādā kredītdevējs (nevis birojs) pieprasa un aģentūra sniedz tās rīcībā esošo informāciju par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību, lai izpildītu uz kredītdevēju attiecināmu juridisku pienākumu – pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas izvērtētu patērētāja spēju atmaksāt kredītu.
Atbilstoši 2016.gada 27.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula, turpmāk – Datu regula) 6.panta 3.punktam personas datu apstrādes, kas vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu un uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, [..] juridiskajā pamatā var būt ietverti vairāki konkrēti noteikumi, lai pielāgotu šīs regulas noteikumu piemērošanu, cita starpā vispārēji nosacījumi, kas reglamentē pārziņa īstenotu apstrādes likumību; apstrādājamo datu veidi; vienības, kurām personas dati var tik izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti; apstrādes nolūka ierobežojumi; glabāšanas termiņi; un apstrādes kārtības un procedūras [..].
Ievērojot Datu regulas 6.panta 3.punktu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta piektās daļas 2.punktu un 8.panta 8.1 daļu, Ministra kabineta noteikumos jānosaka kārtība, kādā kredītdevējs pieprasa un aģentūra sniedz informāciju par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību, kā arī sniedzamās informācijas saturs, apjoms un periods, par kuru tiek sniegta informācija, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumi, glabāšanas termiņi, apstrādes kārtība un procedūras, kā arī informācijas sniegšanas pakalpojuma maksas apmērs un maksāšanas kārtība.
Saistībā ar personas datu apjomu jāuzsver, ka tam skaidri jāizriet no noteikumu projekta, proti, ja informāciju par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību paredzēts sniegt, kategorizējot pakalpojumus grupās ““Pakalpojumi, kas saistīti ar bērnu” , “Pensijas”, “Bezdarbnieka pabalsti”, “Slimības pabalsti” un “Citi”, tad līdztekus minētajām grupām noteikumu projektā norādāms konkrēts datu apjoms, kāds tiks apstrādāts (piemēram, informācija par pabalsta apmēru, piešķiršanas datumu, pārtraukšanas datumu u.c.). Savukārt, noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā jāiekļauj skaidrojums par to, vai un kā atšķiras patērētāja spēja atmaksāt kredītu atkarībā no saņemtā pakalpojuma veida, proti, kāpēc nolūka sasniegšanai nepieciešama informācija par pakalpojuma kategoriju. Tāpat lūdzam skaidrot, ar ko pamatota perioda, par kuru tiek sniegta informācija, pagarināšana uz 12 mēnešiem iepriekšējo 6 mēnešu vietā.
Ievērojot minēto, Datu valsts inspekcija norāda, ka piedāvātā noteikumu projekta redakcija neaptver visus tos personas datu apstrādes aspektus, kādiem saskaņā ar Datu regulas noteikumiem jābūt atspoguļotiem tiesību aktā, kā arī tā neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajam deleģējumam, proti, primāri noteikumu projektam jāatbild uz jautājumu par kārtību, kādā kredītdevējs ar biroja starpniecību pieprasa informāciju par patērētāju, lai izpildītu uz to attiecināmu juridisku pienākumu.
Cita starpā attiecībā uz brīvi sniegtu piekrišanu lūdzam precizēt noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā sniegto skaidrojumu atbilstoši faktiskajai situācijai, norādot, ka ar datu subjekta piekrišanu informācijas saņemšanai netiek saprasts tiesiskais pamats personas datu apstrādei Datu regulas izpratnē, bet gan atļauja personas datu nodošanai, izmantojot noteiktu kanālu (veidu).
Piedāvātā redakcija
-