Projekta ID
25-TA-745Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija"
Atzinums iesniegts
30.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Biedrība “LATVIJAS APRITES SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA”, turpmāk – LASUA, ir iepazinusies ar tiesību akta projektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (ID Nr. 25-TA-745), turpmāk – Projekts, redakciju un norāda savu iebildumu par to.
Ar Projektu paredzēts izteikt jaunā redakcijā DRN likuma 27. panta (52) daļu. LASUA aicina papildināt minētā panta daļu ar papildu datiem, kas valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, turpmāk – CSDD, ir jāiesniedz Valsts vides dienestam, turpmāk – VVD.
DRN mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Mainot riepas un pērkot jaunas vai lietotas, uz tām tiek attiecināta vispārējā DRN likme par riepām neatkarīgi no to stāvokļa (jaunas, atjaunotas vai lietotas). Savukārt DRN likuma 2023. gada 7. decembra grozījumi paredz, ka tām riepām, kas ir uzmontētās uz transportlīdzekļiem, kas neatbilst nolietotu transportlīdzekļu definīcijai (tas ir, smagie kravas auto, autobusi, mopēdi, motocikli, piekabes un puspiekabes) pie pirmreizējās reģistrācijas nosaka, ka CSDD administrē šo riepu DRN apmaksu un veic uzskaiti par transportlīdzekļu skaitu, to kategorijām un samaksāto nodokli.
Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka persona, kas pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē riepas vai ieved tās Latvijā, lai izmantotu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nodrošina nolietoto riepu savākšanu, pieņemšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu. Tāpat, persona var pati veikt minētos pasākumus vai atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli slēgt līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ar videi kaitīgu preču atkritumu.
Projektā paredzētais 8. punkts, ar kuru tiek izteikta jaunā redakcijā DRN likuma 27. panta (52) daļa, kas uzliek par pienākumu CSDD nodod datus VVD par nodokļa maksātājiem, nenodrošina pilnvērtīgu informāciju par nodokļa maksātāju saimniecisko darbību, respektīvi, par riepu apjomiem, kas ir uzmontētas uz attiecīgajiem transportlīdzekļiem, par kurām netiek maksāts DRN. Lai novērstu situāciju, ka DRN netiek iekasēts pie transportlīdzekļa reģistrācijas un riepu apjoms uz pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem netiek norādīts apsaimniekotāja (RAS) atskaitēs, būtu nepieciešams nodrošināt informācijas apmaiņu par reģistrētajiem transportlīdzekļiem arī ar videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kurā nodokļa maksātājs saņēmis DRN atbrīvojumu. Līdz ar to, LASUA ieskatā Projektā ir nepieciešams paplašināt CSDD iesniedzamo informāciju VVD apjomu, lai pilnveidotu uzraudzību un datu kvalitāti, identificējot personas un riepu apjomus.
Ievērojot iepriekš minēto, LASUA aicina izteikt DRN likuma 27. panta (52) daļu šādā redakcijā:
“(52) Personas, kas maksā nodokli par riepām, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, veicot transportlīdzekļa pirmo pastāvīgo reģistrāciju Latvijā, pārskatu neiesniedz. Valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 5. datumam elektroniski nosūta Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei informāciju par nodokļa maksātājiem, kuri iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrējuši transportlīdzekļus, uz kuriem neattiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa, norādot katra nodokļa maksātāja reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, to kategoriju un samaksāto nodokli, kā arī informāciju par katra nodokļa maksātāja, kuriem piemērots nodokļa atbrīvojums, reģistrēto transportlīdzekļu skaitu un reģistrēto transportlīdzekļu kategorijām.”
Ar Projektu paredzēts izteikt jaunā redakcijā DRN likuma 27. panta (52) daļu. LASUA aicina papildināt minētā panta daļu ar papildu datiem, kas valsts akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, turpmāk – CSDD, ir jāiesniedz Valsts vides dienestam, turpmāk – VVD.
DRN mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Mainot riepas un pērkot jaunas vai lietotas, uz tām tiek attiecināta vispārējā DRN likme par riepām neatkarīgi no to stāvokļa (jaunas, atjaunotas vai lietotas). Savukārt DRN likuma 2023. gada 7. decembra grozījumi paredz, ka tām riepām, kas ir uzmontētās uz transportlīdzekļiem, kas neatbilst nolietotu transportlīdzekļu definīcijai (tas ir, smagie kravas auto, autobusi, mopēdi, motocikli, piekabes un puspiekabes) pie pirmreizējās reģistrācijas nosaka, ka CSDD administrē šo riepu DRN apmaksu un veic uzskaiti par transportlīdzekļu skaitu, to kategorijām un samaksāto nodokli.
Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka persona, kas pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē riepas vai ieved tās Latvijā, lai izmantotu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nodrošina nolietoto riepu savākšanu, pieņemšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu. Tāpat, persona var pati veikt minētos pasākumus vai atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli slēgt līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ar videi kaitīgu preču atkritumu.
Projektā paredzētais 8. punkts, ar kuru tiek izteikta jaunā redakcijā DRN likuma 27. panta (52) daļa, kas uzliek par pienākumu CSDD nodod datus VVD par nodokļa maksātājiem, nenodrošina pilnvērtīgu informāciju par nodokļa maksātāju saimniecisko darbību, respektīvi, par riepu apjomiem, kas ir uzmontētas uz attiecīgajiem transportlīdzekļiem, par kurām netiek maksāts DRN. Lai novērstu situāciju, ka DRN netiek iekasēts pie transportlīdzekļa reģistrācijas un riepu apjoms uz pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem netiek norādīts apsaimniekotāja (RAS) atskaitēs, būtu nepieciešams nodrošināt informācijas apmaiņu par reģistrētajiem transportlīdzekļiem arī ar videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kurā nodokļa maksātājs saņēmis DRN atbrīvojumu. Līdz ar to, LASUA ieskatā Projektā ir nepieciešams paplašināt CSDD iesniedzamo informāciju VVD apjomu, lai pilnveidotu uzraudzību un datu kvalitāti, identificējot personas un riepu apjomus.
Ievērojot iepriekš minēto, LASUA aicina izteikt DRN likuma 27. panta (52) daļu šādā redakcijā:
“(52) Personas, kas maksā nodokli par riepām, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, veicot transportlīdzekļa pirmo pastāvīgo reģistrāciju Latvijā, pārskatu neiesniedz. Valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 5. datumam elektroniski nosūta Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei informāciju par nodokļa maksātājiem, kuri iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrējuši transportlīdzekļus, uz kuriem neattiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa, norādot katra nodokļa maksātāja reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, to kategoriju un samaksāto nodokli, kā arī informāciju par katra nodokļa maksātāja, kuriem piemērots nodokļa atbrīvojums, reģistrēto transportlīdzekļu skaitu un reģistrēto transportlīdzekļu kategorijām.”
Piedāvātā redakcija
(52) Personas, kas maksā nodokli par riepām, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, veicot transportlīdzekļa pirmo pastāvīgo reģistrāciju Latvijā, pārskatu neiesniedz. Valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 5. datumam elektroniski nosūta Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei informāciju par nodokļa maksātājiem, kuri iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrējuši transportlīdzekļus, uz kuriem neattiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa, norādot katra nodokļa maksātāja reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, to kategoriju un samaksāto nodokli, kā arī informāciju par katra nodokļa maksātāja, kuriem piemērots nodokļa atbrīvojums, reģistrēto transportlīdzekļu skaitu un reģistrēto transportlīdzekļu kategorijām.
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Ar Projektu cita starp paredzēts grozīt Dabas resursu nodokļa, turpmāk – DRN, likuma 6. pielikuma 3.tabulu. LASUA ieskatā ar Projektu ir jāgroza arī DRN likuma 6. pielikuma 1. tabulas 5. aile. DRN likuma 6. pielikumā šobrīd kā nodokļa objekts ir noteikti eļļas filtri, taču reālajā atkritumu plūsmā būtisku daļu veido arī iekšdedzes dzinēju degvielas filtri, turpmāk – degvielas filtri, kas pēc uzbūves, sastāva un apsaimniekošanas loģikas ir līdzīgi eļļas filtriem. Līdz ar to, ņemot vērā šo minēto filtru atkritumu apjomu, kā arī faktu, ka, pareizi veicot degvielas filtru apstrādi, to sastāvdaļas ir iespējas vai nu pārstrādāt vai reģenerēt, LASUA ieskatā ir nepieciešams papildināt DRN objektu uzskaitījumu ar iekšdedzes dzinēju degvielas filtru veidu un šo veidu apvienojot vienā kategorijā ar eļļas filtriem.
[1] DRN likuma mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Tāpat jānorāda, ka Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.‑2028. gadam paredzēts stiprināt DRN instrumentu efektivitāti un veicināt materiālu atgūšanu no atkritumu plūsmām.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2018/851 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, turpmāk – Direktīva 2018/851, ir noteikti vairāki Eiropas Savienības dalībvalstīm saistoši mērķi un pienākumi, kā piemēram, veikt vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2030. gadam nodrošinātu, ka atkārtotai izmantošanai un pārstrādei tiek sagatavoti vismaz 60 % savākto atkritumu, savukārt līdz 2035. gadam – 65 % atkritumu. Tāpat Direktīva 2018/851 paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina efektīva resursu izmantošana un aprites ekonomikas veicināšana.
Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem nosaka, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2035. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir samazinājies līdz 10 % no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma (pēc svara) vai ir vēl mazāks. Ņemot vērā šo mērķi, nav šaubu, ka dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai ir nepieciešams veikt visus iespējamos pasākumus, kas veicinātu atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju, lai pēc iespējams mazāka daļa no savāktajiem atkritumiem tiktu nogādāti atkritumu poligonos apglabāšanai.
Kā jau tas ir norādīts iepriekš, DRN šobrīd attiecas tikai uz eļļas filtriem, lai gan transportlīdzekļu apkopes laikā tikpat regulāri tiek mainīti arī degvielas filtri (ik pēc 1–2 gadiem). Pētījumi rāda, ka Latvijā ik gadu tirgū nonāk ap 377 tonnām degvielas filtru, kas ir pat vairāk nekā eļļas filtri (254 tonnas). Jau šobrīd ir novērojama tendence, ka noteikta daļa auto servisu degvielas filtrus, ņemot vērā to īpašības, savāc vienkopus ar eļļas filtriem slēgtās tvertnēs, lai nodrošinātu degvielas, kas atrodamas filtru sastāvā, nenoplūšanu apkārtējā vidē. Neraugoties uz iepriekš minēto, tā kā degvielas filtri netiek sistemātiski uzskaitīti un apsaimniekoti, bieži tiek konstatētas situācijas, ka degvielas filtri tiek izmesti nešķiroti sadzīves atkritumu konteinerā vai tiek neatbilstoši sadedzināti, radot piesārņojuma risku (smagie metāli, degvielas atlikumi, gruntsūdeņu apdraudējums).
Vienlaikus jānorāda, ka degvielas filtru sastāvā ir tādi materiāli kā metāls (aptuveni 50 % no filtra kopējā svara), ko ir iespējams pārstrādāt, plastmasa (aptuveni 20 % no filtra kopēja svara), ko noteiktos gadījumos ir iespējams pārstrādāt, bet lielākoties gadījumu šis plastmasas apjoms ir reģenerējams, un citi filtra materiāli, kurus ir sarežģīti atdalīt un parasti tie tiek sadedzināti vai apglabāti atkritumu poligonā kā bīstamie atkritumi. No iepriekš minētā, secināms, ka lielāko daļu no degvielas filtru sastāva ir iespējams vai nu pārstrādāt vai reģenerēt, kā rezultātā, ja tiem piemērotu ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu, mazinātos tādu atkritumu, kas rodas no degvielas filtriem, daudzums, kas tiktu apglabāts atkritumu poligonā. Turklāt, paredzot degvielas filtriem atbrīvojumu no DRN samaksas, tas stimulētu ražotājus un importētājus nodrošināt degvielas filtru atkritumu apsaimniekošanu, proti, nodošanu pārstrādei vai reģenerācijai, tādējādi samazinot valsts uzraudzības un finansēšanas slogu.
Cita starpā Lietuvā degvielas filtri, līdztekus eļļas filtriem, ir noteikti kā obligāti apsaimniekojamie objekti, kuriem tiek piemērota DRN likme un kuru uzskaite tiek nodrošināta, izmantojot masas mērvienību, turklāt paredzot arī konkrētus pārstrādes/reģenerācijas mērķus (80 % no savāktajiem filtriem).
Turklāt, ņemot vērā RAS jau izveidoto infrastruktūru attiecībā uz eļļas filtru atkritumu savākšanu, kā arī noteiktu autoservisu praksi attiecībā uz to, ka degvielas filtri jau šobrīd tiek savākti vienkopus ar eļļas filtriem, ievērojami ieguldījumi degvielas filtru infrastruktūras izveidei jeb pielāgošanai nebūtu nepieciešami.
[2] Vienlaikus LASUA ierosina degvielas un eļļas filtriem noteikt vienotu DRN likmi – 1.32 eiro/kilogramā. Šāda nodokļa likme ir aprēķināta, ņemot vērā šobrīd DRN likumā noteikto eļļas filtru nodokļa likmi – 0.33 EUR/gabalā, reizinot ar aptuveno filtru daudzumu (ņemot vērā vidējo viena filtra svaru) vienā kilogramā. Šobrīd DRN likumā nodokļa likme par eļļas filtriem ir noteikta vienības (gabala) mērvienībā, kas LASUA ieskatā nav korekta. Jāņem vērā, ka gan eļļas, gan degvielas filtru svars var būt ar ļoti lielu amplitūdu, proti, vienas eļļas filtra svars var būt no 0.3 kg līdz pat 1.2 kg apmērā, savukārt degvielas filtra svars var būt no 0.4 kg līdz pat 1.5 kg. Līdz ar to LASUA uzskata, ka svara mērvienības piemērošana būtu vispiemērotākais un atbilstošākais risinājums, lai īstenotu principu “piesārņotājs maksā”. Pārejot uz to, ka DRN likme tiek noteikta pēc masas (nevis pēc skaita), tiktu nodrošināta taisnīgāka nodokļa piemērošana, ņemot vērā faktisko svaru, nevis gabalu skaitu. Turklāt DRN likumā noteiktās nodokļa likmes noteikšana svara mērvienībā sinhronizētos ar Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm” noteikto attiecībā uz to, kādā mērvienībā tiek sniegti dati par videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu. LASUA ieskatā noteikts DRN nodrošinātu pastāvīgu finansējumu šo filtru apsaimniekošanai un ļautu Latvijai pietuvoties Eiropas Savienības prasībām attiecībā uz pārstrādei nodoto atkritumu apjomiem, kā arī atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu samazināšanu. Turklāt šāda nodokļa likmes piemērošana radītu prognozējamu un samērīgu RAS finanšu plūsmu, vienlaikus mazinot administratīvo slogu uzņēmējiem.
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī ar mērķi veicināt Eiropas Savienības noteiktos sasniedzamos mērķus attiecībā uz aprites ekonomikas principu ievērošanu, kā arī atkritumu apglabāšanās daudzuma samazināšanu, vienlaikus nodrošinot precīzāku videi kaitīgo preču atkritumu uzskaiti un vienlīdzīgu attieksmi pret līdzīga rakstura produktiem, LASUA ierosina ar Projektu papildināt DRN likumā noteikto objektu uzskaitījumu ar degvielas filtriem (veidojot kopīgu kategoriju ar eļļas filtriem), vienlaikus mainot minēto DRN objektu noteikto mērvienību, izsakot DRN likuma 6. pielikuma 1. tabulas 5.aili šādā redakcijā:
Nr.p.k. - 5; Preces veids - Eļļas un degvielas filtri; mērvienība - kg; Likme (euro) - 1.32
Turklāt, ņemot vērā faktu, ka degvielas filtrus ir plānots savākt kopā ar eļļas filtriem un to, ka eļļas filtru atkritumu infrastruktūra ir jau izveidota, kā arī apstākli, ka jau šobrīd daļa no komersantiem degvielas filtrus izmet kopā ar eļļas filtriem, LASUA ieskatā nav nepieciešams paredzēt tiesību normas pārejas periodu, kā rezultātā grozījumiem attiecībā uz degvielas filtru iekļaušanu DRN objektu skaitā būtu jāstājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
[1] DRN likuma mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Tāpat jānorāda, ka Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.‑2028. gadam paredzēts stiprināt DRN instrumentu efektivitāti un veicināt materiālu atgūšanu no atkritumu plūsmām.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2018/851 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, turpmāk – Direktīva 2018/851, ir noteikti vairāki Eiropas Savienības dalībvalstīm saistoši mērķi un pienākumi, kā piemēram, veikt vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2030. gadam nodrošinātu, ka atkārtotai izmantošanai un pārstrādei tiek sagatavoti vismaz 60 % savākto atkritumu, savukārt līdz 2035. gadam – 65 % atkritumu. Tāpat Direktīva 2018/851 paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina efektīva resursu izmantošana un aprites ekonomikas veicināšana.
Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem nosaka, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2035. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir samazinājies līdz 10 % no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma (pēc svara) vai ir vēl mazāks. Ņemot vērā šo mērķi, nav šaubu, ka dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai ir nepieciešams veikt visus iespējamos pasākumus, kas veicinātu atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju, lai pēc iespējams mazāka daļa no savāktajiem atkritumiem tiktu nogādāti atkritumu poligonos apglabāšanai.
Kā jau tas ir norādīts iepriekš, DRN šobrīd attiecas tikai uz eļļas filtriem, lai gan transportlīdzekļu apkopes laikā tikpat regulāri tiek mainīti arī degvielas filtri (ik pēc 1–2 gadiem). Pētījumi rāda, ka Latvijā ik gadu tirgū nonāk ap 377 tonnām degvielas filtru, kas ir pat vairāk nekā eļļas filtri (254 tonnas). Jau šobrīd ir novērojama tendence, ka noteikta daļa auto servisu degvielas filtrus, ņemot vērā to īpašības, savāc vienkopus ar eļļas filtriem slēgtās tvertnēs, lai nodrošinātu degvielas, kas atrodamas filtru sastāvā, nenoplūšanu apkārtējā vidē. Neraugoties uz iepriekš minēto, tā kā degvielas filtri netiek sistemātiski uzskaitīti un apsaimniekoti, bieži tiek konstatētas situācijas, ka degvielas filtri tiek izmesti nešķiroti sadzīves atkritumu konteinerā vai tiek neatbilstoši sadedzināti, radot piesārņojuma risku (smagie metāli, degvielas atlikumi, gruntsūdeņu apdraudējums).
Vienlaikus jānorāda, ka degvielas filtru sastāvā ir tādi materiāli kā metāls (aptuveni 50 % no filtra kopējā svara), ko ir iespējams pārstrādāt, plastmasa (aptuveni 20 % no filtra kopēja svara), ko noteiktos gadījumos ir iespējams pārstrādāt, bet lielākoties gadījumu šis plastmasas apjoms ir reģenerējams, un citi filtra materiāli, kurus ir sarežģīti atdalīt un parasti tie tiek sadedzināti vai apglabāti atkritumu poligonā kā bīstamie atkritumi. No iepriekš minētā, secināms, ka lielāko daļu no degvielas filtru sastāva ir iespējams vai nu pārstrādāt vai reģenerēt, kā rezultātā, ja tiem piemērotu ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu, mazinātos tādu atkritumu, kas rodas no degvielas filtriem, daudzums, kas tiktu apglabāts atkritumu poligonā. Turklāt, paredzot degvielas filtriem atbrīvojumu no DRN samaksas, tas stimulētu ražotājus un importētājus nodrošināt degvielas filtru atkritumu apsaimniekošanu, proti, nodošanu pārstrādei vai reģenerācijai, tādējādi samazinot valsts uzraudzības un finansēšanas slogu.
Cita starpā Lietuvā degvielas filtri, līdztekus eļļas filtriem, ir noteikti kā obligāti apsaimniekojamie objekti, kuriem tiek piemērota DRN likme un kuru uzskaite tiek nodrošināta, izmantojot masas mērvienību, turklāt paredzot arī konkrētus pārstrādes/reģenerācijas mērķus (80 % no savāktajiem filtriem).
Turklāt, ņemot vērā RAS jau izveidoto infrastruktūru attiecībā uz eļļas filtru atkritumu savākšanu, kā arī noteiktu autoservisu praksi attiecībā uz to, ka degvielas filtri jau šobrīd tiek savākti vienkopus ar eļļas filtriem, ievērojami ieguldījumi degvielas filtru infrastruktūras izveidei jeb pielāgošanai nebūtu nepieciešami.
[2] Vienlaikus LASUA ierosina degvielas un eļļas filtriem noteikt vienotu DRN likmi – 1.32 eiro/kilogramā. Šāda nodokļa likme ir aprēķināta, ņemot vērā šobrīd DRN likumā noteikto eļļas filtru nodokļa likmi – 0.33 EUR/gabalā, reizinot ar aptuveno filtru daudzumu (ņemot vērā vidējo viena filtra svaru) vienā kilogramā. Šobrīd DRN likumā nodokļa likme par eļļas filtriem ir noteikta vienības (gabala) mērvienībā, kas LASUA ieskatā nav korekta. Jāņem vērā, ka gan eļļas, gan degvielas filtru svars var būt ar ļoti lielu amplitūdu, proti, vienas eļļas filtra svars var būt no 0.3 kg līdz pat 1.2 kg apmērā, savukārt degvielas filtra svars var būt no 0.4 kg līdz pat 1.5 kg. Līdz ar to LASUA uzskata, ka svara mērvienības piemērošana būtu vispiemērotākais un atbilstošākais risinājums, lai īstenotu principu “piesārņotājs maksā”. Pārejot uz to, ka DRN likme tiek noteikta pēc masas (nevis pēc skaita), tiktu nodrošināta taisnīgāka nodokļa piemērošana, ņemot vērā faktisko svaru, nevis gabalu skaitu. Turklāt DRN likumā noteiktās nodokļa likmes noteikšana svara mērvienībā sinhronizētos ar Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm” noteikto attiecībā uz to, kādā mērvienībā tiek sniegti dati par videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu. LASUA ieskatā noteikts DRN nodrošinātu pastāvīgu finansējumu šo filtru apsaimniekošanai un ļautu Latvijai pietuvoties Eiropas Savienības prasībām attiecībā uz pārstrādei nodoto atkritumu apjomiem, kā arī atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu samazināšanu. Turklāt šāda nodokļa likmes piemērošana radītu prognozējamu un samērīgu RAS finanšu plūsmu, vienlaikus mazinot administratīvo slogu uzņēmējiem.
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī ar mērķi veicināt Eiropas Savienības noteiktos sasniedzamos mērķus attiecībā uz aprites ekonomikas principu ievērošanu, kā arī atkritumu apglabāšanās daudzuma samazināšanu, vienlaikus nodrošinot precīzāku videi kaitīgo preču atkritumu uzskaiti un vienlīdzīgu attieksmi pret līdzīga rakstura produktiem, LASUA ierosina ar Projektu papildināt DRN likumā noteikto objektu uzskaitījumu ar degvielas filtriem (veidojot kopīgu kategoriju ar eļļas filtriem), vienlaikus mainot minēto DRN objektu noteikto mērvienību, izsakot DRN likuma 6. pielikuma 1. tabulas 5.aili šādā redakcijā:
Nr.p.k. - 5; Preces veids - Eļļas un degvielas filtri; mērvienība - kg; Likme (euro) - 1.32
Turklāt, ņemot vērā faktu, ka degvielas filtrus ir plānots savākt kopā ar eļļas filtriem un to, ka eļļas filtru atkritumu infrastruktūra ir jau izveidota, kā arī apstākli, ka jau šobrīd daļa no komersantiem degvielas filtrus izmet kopā ar eļļas filtriem, LASUA ieskatā nav nepieciešams paredzēt tiesību normas pārejas periodu, kā rezultātā grozījumiem attiecībā uz degvielas filtru iekļaušanu DRN objektu skaitā būtu jāstājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Piedāvātā redakcija
Izteikt DRN likuma 6. pielikuma 1. tabulas 5.aili šādā redakcijā:
Nr.p.k. - 5; Preces veids - Eļļas un degvielas filtri; mērvienība - kg; Likme (euro) - 1.32
Nr.p.k. - 5; Preces veids - Eļļas un degvielas filtri; mērvienība - kg; Likme (euro) - 1.32
