Atzinums

Zemkopības ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu, ka noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas uz meža ugunsdrošības pasākumiem, nemainot pašreiz spēkā esošo regulējumu. Meža ugunsgrēku kontrole, uzraudzība un dzēšana ir nacionālās drošības jautājums.
Nacionālās drošības likums nosaka nacionālās drošības sistēmas uzdevumus, nacionālās drošības sistēmas subjektu kompetenci, to darbības saskaņošanas, nodrošināšanas un kontroles principus un kārtību (2. pants). Šā likuma 23. panta otrā daļa noteic, ka ministrijas prognozē to kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un plāno apdraudējumu novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu. Valsts apdraudējuma novēršanai, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 36. pantu, ar Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 476 ir izstrādāts un apstiprināts Valsts civilās aizsardzības plāns (turpmāk – CA plāns), kas ietver valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumus, kā arī ārkārtējām situācijām paredzētus preventīvus, gatavības un reaģēšanas pasākumus un šādu situāciju seku likvidēšanas pasākumus, kā arī nosaka civilās aizsardzības sistēmas darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā.
CA plānā viens no apdraudējuma veidiem ir mežu un purvu ugunsgrēki. CA plāna 7. pielikumā “Meža un kūdras purvu ugunsgrēki” norādīti tādi preventīvie pasākumi kā meža ugunsnedrošā laikposma noteikšana katru gadu aprīlī un meža novērošana no uguns novērošanas torņiem. Gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi ir ugunsgrēku dzēšana un ierobežošanas darbi, kas ir VMD darbinieku ikdienas pienākumi ugunsnedrošajā laikposmā. Svarīgi apzināties, ka VMD, pildot meža ugunsdzēsības funkciju, vienlaikus pilda arī civilās aizsardzības uzdevumus, kas ir nozīmīgi nacionālai drošībai.
Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 9. panta pirmo daļu Zemkopības ministrijas uzdevums ir nodrošināt civilās aizsardzības uzdevumu izpildi, nozarei nepieciešamo tiesību aktu projektu izstrādi un katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanu valsts, reģionālā un vietējā mērogā.
Zemkopības ministrija izprotot sugu un biotopu aizsardzības nozīmī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tomēr nevaram atbalstīt, ka ar šiem noteikumiem noteiktie aprobežojumi un Dabas aizsardzības pārvaldes dotiem nelabvēlīgiem lēmumiem var apdraudēt nacionālo drošību un būt pretrunā ar civilās aizsardzības plānā dotiem uzdevumiem.

9. Šajos noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumiem.

Lūdzu, papildināt noteikumu 11.5.vai 11.5.1.apakšpunktu, nosakot, ka pa dabas parka teritoriju drīkst pārvietoties arī nacionālā meža monitoringa veicēji bez saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Saskaņā ar Meža likumu nacionālā meža monitoringa veicējiem, pildot darba pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties mežā, ja nepieciešams, uzrādot dienesta vai darba apliecību.

11.5.7. nacionālā meža monitoringa veikšanai.

Lūdzu, precizēt noteikumu projekta 11.10.apakšpunktu. Meža ugunsdrošības infrastruktūras izveidei un uzturēšanai var būt nepieciešams veikt darbības, kas  var ietekmēt teritorijas hidroloģisko režīmu, lai nodrošinātu iespēju pārvietoties ugunsdzēsības tehnikai. Dabas aizsardzības pārvalde, izdodot atļauju darbībām, kas var ietekmēt hidroloģisko režīmu, nedrīkst to vērtēt tikai no sugu un biotopu aizsardzības viedokļa, bet ir jāvērtē arī ietekme uz meža ugunsdrošību. 

11.10. bez Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas mainīt hidroloģisko režīmu, tai skaitā nosusināt vai applūdināt purvus, purvainus mežus, pārplūstošus klajumus, mitras starpkāpu ieplakas, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs. Dabas aizsardzības pārvalde, izdodot atļauju darbībām, kas var ietekmēt hidroloģisko režīmu, vērtē arī darbības ietekmi uz meža ugunsdrošību

Lūdzu precizēt noteikumu projekta 11.12.apakšpunktu. Ņemot vērā, ka dabiskās brauktuves nereti ir būtiska meža ugunsdrošības infrastruktūra, tad Dabas aizsardzības pārvalde, pieņemot lēmumu par dabisko brauktuvju paplašināšanu nedrīkst to vērtēt tikai no sugu un biotopu aizsardzības viedokļa, bet ir jāvērtē arī ietekme uz cilvēku drošību un meža ugunsdrošību. 
 

11.12. būvēt jaunus komersantu (mežsaimniecības) ceļus un veidot jaunas dabiskās brauktuves, kā arī bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas paplašināt esošās dabiskās brauktuves, izņemot neitrālajā zonā. Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot dabiskās brauktuves paplašināšanu, ņem vērā arī to ietekmi uz cilvēku drošību un meža ugunsdrošību;

Lūdzu, precizēt noteikumu projekta 14.1.2.3. apakšpunktu. Meža ugunsdrošības infrastruktūras izveidei un uzturēšanai var būt nepiecišams veikt darbības, kā rezultātā tiek mainīta zemes lietojuma kategorija, lai nodrošinātu iespēju pārvietoties ugunsdzēsības tehnikai. Dabas aizsardzības pārvalde, izdodot atļauju darbībām, kuru rezultātā maināma zemes lietošanas kategorija, nedrīkst to vērtēt tikai no sugu un biotopu aizsardzības viedokļa, bet ir jāvērtē arī to ietekme uz meža ugunsdrošību. 

14.1.2.3. izziņas infrastruktūras objektu un inženierbūvju, tai skaitā ceļu un veloceliņu un citu inženierbūvju pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums. Dabas aizsardzības pārvalde, izdodot atļauju inženierbūvju izbūvei, kā rezultātā maināma zemes lietošanas kategorija, vērtē arī to ietekmi uz meža ugunsdrošību.

Lūdzu, precizēt un papildināt noteikumu projekta 14.2.2..apakšpunktu. Meža ugunsdrošības infrastruktūras izveidei un uzturēšanai var būt nepieciešams veikt darbības, kas  var ietekmēt teritorijas hidroloģisko režīmu, lai nodrošinātu iespēju pārvietoties ugunsdzēsības tehnikai. Dabas aizsardzības pārvalde, izdodot atļauju darbībām, kas var ietekmēt hidroloģisko režīmu, nedrīkst to vērtēt tikai no sugu un biotopu aizsardzības viedokļa, bet ir jāvērtē arī ietekme uz meža ugunsdrošību. 

14.2.2.5. meža ugunsdrošības nodrošināšanai.

Zemkopības ministrija uztur iebildumu par meža īpašnieku un tiesisko valdītāju informēšanu par jaunatklātiem un Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētiem Eiropas nozīmes biotopiem. Mežsaimnieciskās darbības aizliegums ir ļoti būtisks aprobežojums, par kuru esību īpašniekam būtu jāzina pirms iesnieguma iesniegšanas Valsts meža dienestā ciršanas apliecinājuma saņemšanai. Pie tam Meža likuma 12.pants nosaka, ka apliecinājums nav nepieciešams, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, sauso un vēja gāzto koku ciršanai, saglabājot normatīvajos aktos par koku ciršanu un dabas aizsardzību noteiktos sausos un kritušos kokus. Katru gadu pirms šādu koku ciršanas uzsākšanas, bet ne biežāk kā reizi gadā meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir par koku ciršanu paziņot Valsts meža dienestam. Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nav pienākums sekot līdzi izmaiņām Dabas datu pārvaldības sistēmā.

14.5. veikt mežsaimniecisko darbību un izvākt kritušos kokus Eiropas Savienības nozīmes  biotopos - veci vai dabiski boreālie meži (9010*), staignāju meži (9080*) vai purvaini meži (91D0*), kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, izņemot:

Lūdzu, precizēt noteikumu projekta 14.5.1.apakšpunktu. Dabiskām braukruvēm nav noteikta platuma un tas mēdz mainīties. Meža ugunsdrošībai ir nepieciešams dabiskās brauktuves uzturēt tādā platumā, lai pa tām varētu pārvietoties meža ugunsdzēsības tehnika.

14.5.1. meža ugunsdrošības pasākumus, uzturēt esošos autoceļus un dabiskās brauktuves ugunsdzēsības transporta braukšanai nepieciešamā platumā, esošās ūdens ņemšanas vietas un esošās stigas un mineralizētās joslas;

Zemkopības ministrija uztur iebildumu par meža īpašnieku un tiesisko valdītāju informēšanu par jaunatklātiem un Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētiem Eiropas nozīmes biotopiem. Mežsaimnieciskās darbības aizliegums ir ļoti būtisks aprobežojums, par kuru esību īpašniekam būtu jāzina pirms iesnieguma iesniegšanas Valsts meža dienestā ciršanas apliecinājuma saņemšanai. Pie tam Meža likuma 12.pants nosaka, ka apliecinājums nav nepieciešams, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, sauso un vēja gāzto koku ciršanai, saglabājot normatīvajos aktos par koku ciršanu un dabas aizsardzību noteiktos sausos un kritušos kokus. Katru gadu pirms šādu koku ciršanas uzsākšanas, bet ne biežāk kā reizi gadā meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir par koku ciršanu paziņot Valsts meža dienestam. Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nav pienākums sekot līdzi izmaiņām Dabas datu pārvaldības sistēmā.

19.5. veikt mežsaimniecisko darbību Eiropas Savienības nozīmes biotopos – veci vai dabiski boreālie meži (9010*), staignāju meži (9080*), melnalkšņu staignāji vai purvaini meži (91D0*), kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par ko informēts meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, izņemot:

Lūdzu, precizēt noteikumu projekta 19.7.apakšpunktu. Meža ugunsdrošības pasākumu nodrošināšanai var būt nepieciešams veikt šajā punktā uzskaitītās darbības. Dabas aizsardzības pārvalde, izdodot atļauju darbībām, kas var ietekmēt hidroloģisko režīmu, nedrīkst to vērtēt tikai no sugu un biotopu aizsardzības viedokļa, bet ir jāvērtē arī ietekme uz meža ugunsdrošību. 

-

Lūdzu, precizēt noteikumu projekta anotācijas 1.3.punktu paskaidrojot par nepieciešamību informēt meža īpašniekus un tiesiskos valdītājus par jaunatklātīm Eiropas nozīmes meža biotopu reģistrēšanu dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols".

-

Lūdzu gramatiski precizēt 14.1. apakšpunkta ievadaļu. Saskaņā ar Meža likumu atmežošana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā. Aizliegums veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta  zemes lietošanas kategorija, ietver arī aizliegumu veikt darbības, kuru rezultātā platība ir atmežojama.
Ierosinām svītrot vārdus "un atmežošana" vai aizstāt ar vārdiem "vai atmežota platība".

-

Lūdzu gramatiski precizēt 19.7.2. apakšpunktu un saskaņot tās redakciju ar 14.1. apakšpunkta ievaddaļas redakciju. Saskaņā ar Meža likumu atmežošana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā. Aizliegums veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta  zemes lietošanas kategorija, ietver arī aizliegumu veikt darbības, kuru rezultātā platība ir atmežojama.
Ierosinām svītrot vārdus "un veikt atmežošanu" vai izteikt normu piedāvātajā redakcijā.
I

19.7.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta  zemes lietošanas kategorija un atmežota platība, izņemot dabisku procesu rezultātā apmežojušos, applūdušu vai pārpurvojušos platību lietošanas kategorijas maiņa uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;