Atzinums

Vēršam uzmanību, ka finansējums, kas tiek plānots Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmā "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds", tiek pārdalīts citām institūcijām, un izdevumi rodas pasākumu ieviesējiem, tajā skaitā, Iekšlietu ministrijai, nevis Tieslietu ministrijai. Tādējādi, anotācijā norādītais grozījumu mērķis -  veikt Tieslietu ministrijas izdevumu samazinājumu, pēc būtības nav precīzi definēts.  Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, veicot izvērtējumu un  secinot, ka, uz četriem gadiem apturot Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds" darbību, iespējams samazināt izdevumus par kopumā 8 miljoniem euro, Tieslietu ministrija nav konsultējusies ar Iekšlietu ministriju, kas saņem ievērojamu šīs programmas finansējuma daļu. Vienlaikus Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu darbība nodrošina valsts budžetā ieņēmumus saistībā ar darbībām ar noziedzīgi iegūto mantu.

Informatīvi:  ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas (kods 12.1.6.1.) 2021.  gadā 64 467 845, 2022. gadā 54 934 596, 2024. gadā 43 166 143 euro, 2025. gadā (uz 30.06.2025.) 9 105 695 euro.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Noziedzības novēršanas padomes 2024. gada 11.aprīļa sēdes protokola Nr. 23 1. § 3. un 4.punktam tika  atbalstīta Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmā "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds"  piešķiramo līdzekļu apmēra palielināšana līdz pieciem miljoniem euro saimnieciskajā gadā un Tieslietu ministrijai uzdots virzīt attiecīgos grozījumus Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā.
Saskaņā  ar Noziedzības novēršanas padomes lēmumiem Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, Iekšējās drošības birojam) un Finanšu izlūkošanas dienestam ik gadu no konfiskācijas fonda tiek piešķirts finansējums vismaz 1 miljona euro apmērā (piemēram, 2025. gadā 1 266 373 euro, 2024. gadā 1 122 791 euro, 2023. gadā 1 504 108 euro).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdē nolemto (prot. Nr.33 53.§ 14.punkts – 7.pielikums) Iekšlietu ministrijai plānots izdevumu samazinājums 521 275 euro. Gadījumā, ja konfiskācijas fonds tiek iesaldēts, faktiski Iekšlietu ministrijas izdevumi ik gadu tiek samazināti par 1,7 līdz 2,0 milj. euro, ievērojot arī to, ka valsts drošība ir viena no vidēja termiņa (2025. – 2027.) budžeta prioritātēm.
Ievērojot:
- likumprojekta anotācijā norādīto mērķi - veikt Tieslietu ministrijas izdevumu samazinājumu;
- Valsts policijas sasniegtos rādītājus un ieņēmumus budžetā saistībā ar noziedzīgi iegūto mantu;
- Ministru kabineta 2025. gada 26.augusta sēdē nolemto par samazinājumu Iekšlietu ministrijai 521 275 euro apmērā;
- konfiskācijas fonda finansējuma samazinājuma ietekmi uz iespējām Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm un Finanšu un izlūkošanas dienestam ieviest būtiskus pasākumus,
Iekšlietu ministrija neatbalsta likumprojekta tālāku virzību.

-

Informatīvajā ziņojumā “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam” (turpmāk - Informatīvais ziņojums) ir paredzēts iesaldēt Konfiskācijas fondu.
Likuma 45. pants "Finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas un atbalsta sniegšanas pasākumu finansēšana noziedzīgos nodarījumos cietušajiem" nosaka, ka pusi no valsts budžetā ieskaitītajiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet ne vairāk kā divus miljonus euro saimnieciskajā gadā novirza Tieslietu ministrijas atsevišķā budžeta programmā, lai īstenotu nepieciešamos pasākumus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai un atbalsta sniegšanai noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Kā arī noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt Tieslietu ministrijas budžeta programmas finansēšanas, līdzekļu sadales un izmantošanas kārtību.
Mūsu ieskatā likuma 45. panta darbības apturēšana ir stipri plašāks tiesisko seku tvērums, nekā Konfiskācijas fonda iesaldēšana, kā tas ir paredzēts Informatīvajā ziņojumā.
Turklāt Projekta anotācijā ir norādīts, ka “Grozījumu mērķis ir veikt Tieslietu ministrijas izdevumu samazinājumu”, neminot ietekmi uz citu Noteikumu 6. punktā minēto institūciju budžetiem un plānotajiem pasākumiem, kuru finansēšana paredzēta no fonda līdzekļiem. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra  noteikumu Nr. 769 “Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds” finanšu līdzekļu izmantošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi) 6. punktā ir noteikts, ka, ja fonda programmas kontā pieejamie līdzekļi pārsniedz 300 000 euro (ieskaitot iepriekšējo gadu atlikumu), Tieslietu ministrija nosūta uzaicinājumu tās noteiktajā termiņā iesniegt pieteikumu līdzekļu izmantošanai (turpmāk – pieteikums) šādām institūcijām:
6.1. Iekšlietu ministrijai;
6.2. prokuratūrai;
6.3. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;
6.4. Finanšu ministrijai;
6.5. Izglītības un zinātnes ministrijai;
6.6. Labklājības ministrijai;
6.7. Veselības ministrijai.


 

-

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds (turpmāk - Fonds) ir izveidots, lai stiprinātu valsts spēju efektīvi apkarot finanšu un ekonomiskos noziegumus un nodrošinātu atbalstu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma (turpmāk - likums) 45. panta apturēšana uz četriem gadiem nozīmētu, ka Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumu Nr. 769 "Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds" finanšu līdzekļu izmantošanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi) 6. punktā minētajām iestādēm nebūtu pieejami papildu resursi jaunu tehnoloģiju, speciālo apmācību un kapacitātes stiprināšanai, kas tieši korelē ar spēju paaugstināšanu finanšu noziegumu apkarošanā, jo mūsdienu finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošana ir cieši saistīta ar jaunāko tehnoloģiju risinājumu ieviešanu, kas prasa būtiskus ieguldījumus. Tāpat svarīgi saglabāt Fonda līdzekļu pieejamību atbalsta mehānismu cietušajiem nodrošināšanai, jo apturot Fonda līdzekļu pieejamību arī šim mērķim, tas vairs nebūtu jautājums tikai par valsts izdevumu efektivizāciju, bet gan par būtisku ietekmi uz privātpersonām.
Vienlaikus, ņemot vērā Informatīvajā ziņojumā “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam” noteikto, secināms, ka laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam programmas izsludinātais plāns bijis stabils, bet katrā gadā izdevumu plāns ticis precizēts, to palielinot. Tas rāda, ka pieprasījums pārsniedz sākotnēji plānoto apjomu, vidējā neizpilde ir tikai 0,2 milj. euro gadā un tā saistīta ar tehniskiem iemesliem, piemēram, finansējuma pārskaitījumiem gada beigās. Arī vidējais darbības rezultātu rādītāju izpildes līmenis ik gadu pieaug, 2024. gadā sasniedzot 100%. Tas apliecina, ka piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti efektīvi un sasniedz mērķus. Tādējādi secināms, ka Fonda darbības apturēšana ir īstermiņa ieguvums, jo Fonda līdzekļu izmantošana ir viens no instrumentiem, kas paaugstina publiskā sektora efektivitāti, nodrošinot mērķētu finansējumu izmeklēšanas un cietušo aizsardzības kapacitātes paaugstināšanai un, apturot Fonda darbību, samazinātos arī iespējamās budžeta iemaksas nākotnē.

-

Valsts policija neatbalsta likumprojekta tālāko virzību, kas paredz uz četriem gadiem atlikt Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 45. panta darbību, jo Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programma "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds" ir būtisks stratēģiskais instruments, lai Valsts policijā ieviestu un uzturētu jaunās tehnoloģijas noziedzības novēršanai un apkarošanai. Ņemot vērā strauji mainīgās tehnoloģiskās iespējas, kas tiek izmantotas noziedzīgajā vidē, kā arī noziegumu transformāciju kibervidē, tādējādi paātrinot noziedzīgās darbības (krāpnieku zvanu centri, viltus investīciju platformas, bezskaidras naudas un kriptovalūtas darījumi), svarīgi ir reaģēt nekavējoties, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnīgāku pierādījumu saglabāšanu un to kvalitatīvu izpēti. Pierādījumu apjoms kriminālprocesu izmeklēšanā turpina pieaugt, attīstās tehnoloģiskās iespējas, kas rada nepieciešamību attīstīt Valsts policijas spējas ekonomisko noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai. Nepietiekošas Valsts policijas tehniskās kapacitātes attīstība būtiski ietekmēs noziedzības apkarošanu kopumā, jo īpaši ekonomisko noziegumu atklāšanu, t.sk., noziedzīgi iegūto līdzekļu identificēšanu un konfiskāciju, kas savukārt radīs būtisku negatīvu ietekmi ne tikai uz valsts budžetu kopumā, bet tiks apdraudēta valsts ekonomiskās sistēmas stabilitāte, kas papildus radīs negatīvu ietekmi arī uz cietušajiem.  Tā, piemēram, 2024.gadā  Valsts policija uzlika arestu noziedzīgi iegūtai mantai 98 806 924 EUR apmērā,  konfiskācijai nodota noziedzīgi iegūta manta 37 507 788 EUR apmērā, no kuras ieskaitīti valsts budžetā – 25 305 704 EUR, savukārt īpašniekiem atgriezti – 12 202 084 EUR. Ar likumprojektu netiks sasniegts plānotais valsts budžeta ekonomijas mērķis.

-