Atzinums

Noteikumu projekta 4.punkts paredz papildināt noteikumus ar tiesisku prezumciju, ka Latvijā audzēta un līdz 2022.gada 31.decembrim (ieskaitot) iegūta meža biomasa ir uzskatāma par atbilstošu šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem bez papildu pierādījumiem. 
Faktiski, ņemot vērā arī noteikumu projekta anotācijā iekļauto skaidrojumu par Eiropas Komisijas veikto pētījumu “Tehniskā palīdzība, lai sagatavotu vadlīnijas jauno bioenerģijas ilgtspējības kritēriju ieviešanai, kas noteikti pārskatītajā Atjaunojamās enerģijas direktīvā” (REDIIBIO projekts), ar noteikumu projekta 4.punktu tiek pateikts, ka Latvijas normatīvie akti atbilst Eiropas Savienības tiesību, konkrēti, Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 6. un 7.punkta, prasībām.

Vēršam uzmanību, ka šādā redakcijā šādas prezumcijas iekļaušana Latvijas normatīvajā aktā nav atbalstāma. Proti, Latvijas normatīvajos aktos neietver pašu normatīvo aktu vērtējumu (piemēram, vērtējumu par likuma atbilstību Satversmei). Ja, kā to var secināt no noteikumu projekta anotācijā, Latvija vēlas izmantot  Komisijas 2018.gada 19.decembra īstenošanas regulas (ES) Nr. 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 38.panta 6.punktā noteikto rīcības brīvību (t.i.  dalībvalstis var uzskatīt, ka ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji ir izpildīti attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas sadedzināšanai izmantoti periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim), attiecīgi papildināmi noteikumu noslēguma noteikumi, paredzot, ka noteikumu III nodaļu neattiecina uz meža biomasu, kas iegūta Latvijā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, un anotācijā (t.sk. tās 5.punktā) attiecīgi skaidrojot, ka šādā veidā Latvija īsteno tai piešķirto rīcības brīvību.

-

Noteikumu projekta 5.punktā izteiktais 33.3.apakšpunkts dublē (turklāt nekonsekventi dublē) noteikumu projekta 9.punktā izteikto 47.¹ punktu ("Komersanta shēmas ietvaros piegādes ķēdē iesaistītie var pamatot atbilstību šo noteikumu 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un šo noteikumu 19. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem tikai attiecībā uz biomasas kurināmo, kas ir ražots no Latvijā audzētas un iegūtas meža biomasas."

Lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projektā izteikto 33.3.apakšpunktu vai 47.¹ punktu.

-

Lūdzam svītrot vai precizēt 47.² punktu.

Vēršam uzmanību, ka Zemkopības ministrija, kā tas skaidrots arī noteikumu projekta anotācijā, varētu sniegt un publicēt savu vērtējumu par to, vai Latvijas normatīvie akti un administratīvā prakse atbilst Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 6. un 7.punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem (piemēram, vai ir spēkā normatīvie akti, kas paredz meža atjaunošanu izstrādes apgabalos, paredz, ka tiek aizsargātas platības, tostarp mitrājos un kūdrājos, kas ir noteiktas par aizsargājamām dabas teritorijām, un tamlīdzīgi). Tomēr nav skaidrs, kā ministrija var izvērtēt un ar lēmumu apstiprināt, ka visa meža biomasa turpmākā gada laikā Latvijā faktiski tiks iegūta, nepārkāpjot ilgtspējas kritērijus (piemēram, vai tā nav iegūta aizsargājamās dabas teritorijās). Nebūtu arī atbalstāms, ka ar šāda veida lēmumiem (vai normatīvajā aktā iekļautu prezumpciju, kā noteikumu projekta 4.punktā) tiek izslēgta personu individuālā atbildība.
Nav arī skaidrs, kādas ir tiesiskās sekas, ja ministrijas vērtējums ir negatīvs. Jāatzīmē, ka normatīvos aktus Latvijā pieņem Ministru kabinets un Saeima, līdz ar to konkrēta ministrija, lai gan var prognozēt normatīvā regulējuma attīstību, nevar garantēt, ka attiecīgie normatīvie akti netiks grozīti.Tāpat jānorāda, ka saistošu lēmumu par Latvijas normatīvo aktu atbilstību Eiropas Savienības tiesībām var pieņemt tikai Eiropas Savienības Tiesa, nevis dalībvalsts pārvaldes iestāde.

Minētais attiecas arī uz noteikumu projekta 11.punktā izteikto 50.punktu.


 

-

Lūdzam svītrot noteikumu projektā paredzēto 54.1.apakšpunktu. Vēršam uzmanību, ka normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.

-

Lūdzam skaidrot un attiecīgi precizēt noteikumu projekta 15.punktā izteikto 54.2.apakšpunktu vai noteikumu projekta 4.punktā izteikto 5.punktu, jo šobrīd 5.punktā vispār nav minētas 54.2.apakšpunktā minētās iekārtas (noteikumu 5.2.apakšpunktā minētas iekārtas, kurās tiek veiktas piesārņojošās darbības). T.i., noteikumi kopumā neattiecas uz iekārtām, kurās netiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības. Ja no 2023.gada 1.jūlija paredzēts attiecināt noteikumu prasības arī uz 54.2.apakšpunktā minētajām iekārtām, tas ir noteikumu pamattekstā ietverams regulējums, proti, tas jānosaka noteikumu 5.pantā un jāparedz attiecīgs šīs normas spēkā stāšanās nosacījums. 
 

-

Lūdzam izvērtēt noteikumu 2.15.apakšpunktā paredzētā grozījuma nepieciešamību.
Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 1.panta 1.punktu lauksaimniecība ir "tautsaimniecības nozare, kura nodrošina lauksaimniecības produktu ražošanu un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanu", līdz ar to nav skaidrs, kas ir "lauksaimniecības darbībās", kas neietilpst minētajā likumā definētā termina "lauksaimniecība" tvērumā.

-

Ņemot vērā noteikumu projekta anotācijā skaidroto, ka terminu "meža biomasa" paredzēts attiecināt uz visa veida kurināmā izejvielām (koksni, krūmiem utt.), neatkarīgi no tā, kur šī biomasa iegūta, ierosinām svītrot vārdus "kas iegūta gan meža zemēs, gan ārpus meža, tai skaitā lauksaimniecības zemēs".
 

“2.19. meža biomasa – no kokaugiem un krūmiem ražota biomasa”

Lūdzam svītrot vārdus "kāda no zemāk minētajām institūcijām vai organizācijām".

-