Atzinums

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam likumprojekta 3. pantā atsaukties uz konkrētu normatīvo aktu jomu ("saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem").

-

Lūdzam precīzi norādīt pārkāpumus, par kuriem Latvijas Banka varēs piemērot likumprojektā minētās sankcijas. Neskatoties uz atsauces esību, ir jānorāda visas nepieciešamās pārkāpuma pazīmes. Atsaucei uz regulu var būt tikai informatīva nozīme.
Pārkāpumu formulēšanas aspektā aicinām pievērst īpašu uzmanību blanketajām normām. Atbildību noteicošas normas nevar atzīt par neskaidrām tāpēc vien, ka to saturs noskaidrojams, pamatojoties uz citām tiesību normām vai normatīvajiem aktiem (sal. Satversmes tiesas 19.02.2021. sprieduma lietā Nr. 2020-23-01 15. punkts). Izmantojot blanketo normu, likumdevējs formulē vispārinātu pazīmi, kas kopā ar citās normās noteikto šīs pazīmes detalizāciju veido pārkāpumu. Tomēr jāievēro, ka arī blanketā norma definē visas pārkāpuma pazīmes, vienīgi daļu no šīm pazīmēm sīkāk konkretizē citas normas (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 95.-96. lpp.).
Ievērojot minēto, likumprojektā ietvertajam pārkāpuma aprakstam, lai arī ļoti vispārīgi, bet ir jāsatur visas pārkāpuma pazīmes pat tad, ja tas satur informatīvas atsauces uz regulas vienībām. Arī no juridiskās tehniskas viedokļa atsauču lietojumam jābūt tādam, lai likumprojekta regulējumu varētu vispārīgi saprast, neizlasot atsaucē norādīto cita normatīvā akta vienību. Tādēļ likumprojektā pārkāpumu saturošā vienība veidojama tā, lai atsauci var izņemt vai lasot izlaist un tas neietekmētu pārkāpuma pazīmju esību un regulējuma skaidrību un saprotamību. Savukārt atsauces uz nacionālajiem normatīvajiem aktiem pārkāpuma pazīmju formulējumā vispār nav nepieciešamas un nav vēlamas.
Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt grozāmā likuma 56. panta 2.³ daļā ietvertā pārkāpuma formulējumu. Salīdzinājumam var izmantot Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 20. pantā ietverto administratīvās atbildības regulējumu. Turklāt pat par šāda detalizācijas līmeņa pārkāpuma pazīmēm Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija norādīja, ka "likumprojektā ietvertās dispozīcijas ir smagnējas un grūti uztveramas, un tādēļ aicinām tās formulēt tā, lai lietotājam tās būtu vieglāk saprotamas" (Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas vēstule Nr. 142.1.9/3-12-14/23; Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2023. gada 21. februāra sēdes protokols Nr. 141.1.9/3/1-4-14/23).

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojektā un tā anotācijā skaidrot, kādos gadījumos apliecinājums par atbilstību šā likuma 56.³ pantā minētajām prasībām būtu sniedzams sistēmas operatoram atkārtoti, tādējādi nodrošinot konkrētās likumprojekta prasības samērīgumu.

-

Lūdzam likumprojekta 4. pantā ietvertajā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 56.³ panta pirmās daļas 3. punktā izslēgt vārdus "tai skaitā" vai likumprojekta anotācijā skaidrot pamatojumu noteikt papildu mērķus, attiecīgā plāna nodrošināšanai. Norādām, ka no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Regulas (ES) Nr. 2024/886, ar ko groza regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) Nr. 2021/1230, un direktīvas 98/26/EK un (ES) 2015/2366 attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro (turpmāk - regula Nr. 2024/886), 3. panta 3. punktā ietvertā regulējuma attiecīgi papildu mērķi pirmšķietami neizriet.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot likumprojekta 5. pantā ietverto pārejas noteikumu, kā arī likumprojekta (likuma) spēkā stāšanās termiņa (2024. gada 30. jūnijā) nepieciešamību un mērķi.

-

Vēršam uzmanību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. marta regulas Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza regulu (EK) Nr. 924/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ) 5.d pantā noteiktās prasības ir piemērojamas no 2025. gada 9., nevis 8. janvāra (sk. šīs regulas 5.d panta 3. punktu, kas paredz, ka MPS nodrošina atbilstību šim pantam līdz 2025. gada 9. janvārim), tādēļ lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojekta 5. pantu.

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka "NGL maksājumu sistēmu operatoriem nepieciešams pārliecināties par maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes atbilstību direktīvas Nr. 2015/2366 grozījumos paredzētajām prasībām par tās aizsargpasākumiem. Savukārt sistēmu operatoriem nav atbilstošas kompetences, lai novērtētu šādu iestādes atbilstību. Direktīvas 2015/2366 grozījumi paredz, ka dalībvalstij jānosaka procedūra, kā maksājumu sistēmas operatoram tiek sniegta pārliecība par šo atbilstību." Saistībā ar minēto lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt pamatojumu secinājumam, ka apliecinājuma pieprasīšana par atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasībām, ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka sistēmas operators varēs novērtēt iestādes atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajām prasībām. Norādām, ka apliecinājuma pieprasīšana nav tiešā tekstā minēta kā viena no Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvas (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (turpmāk - direktīva Nr. 2015/2366) grozījumos minētajām novērtēšanas procedūrām, tādēļ likumprojekta anotācijā nepieciešams skaidrot, vai ar apliecinājuma pieprasīšanu būs pietiekami, lai nodrošinātu minētās direktīvas prasību izpildi.

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam likumprojekta anotācijas 5. sadaļā:
pirmkārt, skaidrot kā likumprojektā tiek ieviestas regulas Nr. 2024/886 3. panta 3. punktā ietvertās direktīvas Nr. 2015/2366 35.a panta 1. punkta otrās daļas "a" punkta v) apakšpunkta prasības. Nepieciešamības gadījumā lūdzam papildināt likumprojektu ar attiecīgu regulējumu;
otrkārt, ņemot vērā, ka direktīvas Nr. 2015/2366 35.a panta 1. punkts paredz vairāku dokumentu (aprakstu) sagatavošanu, kā konkrētie šajā punktā minētie pasākumi tiek nodrošināti, lūdzam skaidrot, kuros normatīvajos aktos paredzēts atbilstošs pienākums vai lūdzam likumprojektu papildināt ar normu, kas paredz atbilstošu pienākumu iestādēm attiecīgus dokumentus sagatavot;
treškārt, skaidrot, kā likumprojektā tiek ieviesta regulas Nr. 2024/886 5. panta otrās daļas prasība, kā arī citas regulas Nr. 2024/886 prasības, kuras dalībvalstij ir jāievieš, nepieciešamības gadījumā norādot uz citu attiecīgo nacionālo tiesību aktu vienībām, ar kurām šīs prasības tiks ieviestas.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijā sniegto informāciju par regulā Nr. 2024/886 ietvertās rīcības brīvības izmantošanu. Norādām, ka procedūras noteikšana, ar kuru novērtē atbilstību grozāmā likuma 56.³ un 56.⁴ panta prasībām (direktīvas Nr. 2015/2366 35.a panta 1. punkta prasībām), nav iespēja, bet dalībvalstu pienākums, savukārt izvēle pastāv attiecībā uz procedūras veidiem, kas var būt pašnovērtējums, prasība kompetentajai iestādei pieņemt skaidru lēmumu vai jebkura cita procedūra, kuras mērķis ir nodrošināt, ka attiecīgās maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes ievēro direktīvas Nr. 2015/2366 35.a panta 1. punktu.

-