Atzinums

Atkārtoti lūdzam likumprojektā nodrošināt precīzas atsauces uz normatīvajiem aktiem vai to jomu, ievērojot Ministru  kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 63. punktā noteikto. Proti, lūdzam norādīt konkrētus normatīvos aktus vai normatīvo aktu jomu, kuras [jomas] apzīmējums atbilst konkrētam vai konkrētiem normatīvo aktu nosaukumiem. Piemēram, norādām, ka šobrīd nav skaidri saprotams, kādos tiesību aktos ietverti transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas reglamentējošie noteikumi (transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas nosacījumi), kā arī nav viennozīmīgi skaidrs, kuri normatīvie akti ir domāti ar likumprojektā minētajiem normatīvajiem aktiem par pasažieru komercpārvadājumu ar autobusu veikšanu.

-

Likumprojekts cita starpā paredz administratīvo atbildību par transportlīdzekļa vadītāja uzrādītās transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā uz Latviju ietvertās informācijas neatbilstību transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā, kas ir pieejama publiskajā saskarnē, kas savienota ar IMI, ietvertajai infromācijai.
Kā jau Tieslietu ministrija ir vairākkārt norādījusi, Krimināllikuma 275. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par dokumenta viltošanu, ko ir izdarījusi jebkura persona, izņemot valsts amatpersonu. Šādos gadījumos tiek viltots dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, tāpēc ikvienā gadījumā nepieciešams izvērtēt attiecīgā dokumenta juridisko nozīmi. Ar dokumenta viltošanu ir jāsaprot: 1) neīsta dokumenta sagatavošana (jaunradītā dokumentā tiek ietverti tādi fakti, kuri nav notikuši vai ziņas, dati, kas neatbilst patiesībai) vai 2) īsta dokumenta falsifikācija (dokumenta satura izkropļojums – labojumu veikšana tekstā, izkodinot, dzēšot tekstu, pierakstot jaunu tekstu, u. tml.). Līdz ar to šajā gadījumā izvērtējama nosūtīšanas deklarācijas nozīme, proti, vai tas ir dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem. Ja par pārkāpumu ir paredzēta kriminālatbildība, tad par tādu pašu pārkāpumu nav pieļaujams paredzēt administratīvo atbildību. Administratīvā atbildība tāpat nebūtu piemērojama (Administratīvās atbildības likuma 5. panta trešā daļa), kā arī tā neatbilstu pārkāpuma raksturam. Ievērojot minēto, lūdzam projekta anotācijā sniegt izvērtējumu par nosūtīšanas deklarācijas nozīmi, proti, vai tas ir dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem. Gadījumā, ja nosūtīšanas deklarācija piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, par to nav paredzama administratīvā atbildība.
 

-

Administratīvās atbildības likuma pastāvīgā darba grupa 2021. gada 30. septembra atzinumā, vērtējot likumprojektu, skaidri un izsmeļoši ir skaidrojusi, ka administratīvā atbildība par normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei ir paredzēta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – Administratīvo sodu likums) 3. pantā. Šajā pantā ir paredzēts apvienot visus administratīvos pārkāpumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktas informācijas sniegšanu iestādei (sk. likumprojekta "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (Nr. 342/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 2. punktā esošo skaidrojumu par administratīvajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā). 
Ievērojot minēto, citos attiecīgo nozari regulējošajos likumos nav iekļaujami administratīvie pārkāpumi, kas izpaužas kā normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšana, informācijas nepienācīga sniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei. Likumprojekta saskaņošanas laikā Tieslietu ministrija jau ir sniegusi priekšlikumus, kā šādos gadījumos rīkoties, sniedzot piemērus citos likumos, kurus Satiksmes ministrija bija ņēmusi vērā, bet iesniedzot likumprojektu TAP portālā, iepriekš panāktā vienošanās nav ņemta vērā. 
Papildus norādām, ka Tieslietu ministrijas iebildumā pausto nostāju jau sākotnēji, veicot administratīvās atbildības likuma regulējumu reformu, ir stingri paudusi arī Saeimas Juridiskā komisija (sk. https://lvportals.lv/skaidrojumi/310306-administrativie-sodi-jomas-kuras-neregule-nozares-likums-2019). 
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt un precizēt visas likumprojektā paredzētās atbildības normas, kur tiek paredzēta atbildība par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei (arī likumprojekta 13. pants u.c.). 
Vienlaikus, ņemot vērā ilgstošo saskaņošanas procesu un tā neefektivitāti, kā arī apstākli, ka daudzas likumprojektā iekļautās administratīvās atbildības normas nav skatītas Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā, jo saskaņošanas procesā ir būtiski precizētas, kā arī atsevišķas normas ir izteiktas jaunā redakcijā, aicinām likumprojektu atkārtoti izskatīt Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā. 
 

-

Lūdzam izslēgt likumprojektā ietverto Autopārvadājumu likuma Pārejas noteikumu 3. punkta otro teikumu, kā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā ietvertā regulējuma skaidrojošu. Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām pārejas noteikumos var izņēmuma gadījumā paredzēt vienīgi to izdošanas termiņu, kas ir vēlāks nekā likuma spēkā stāšanās diena.

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Autopārvadājumu likums papildināts ar 58.² pantu, nosakot, ka par Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 593/2008, par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) pārkāpšanu attiecībā uz pārvadājumu līgumu piemēro naudas sodu pārvadātājam no astoņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām. Saistībā ar minēto un ņemot vērā, ka likumprojekts neparedz atbilstošu regulējumu, lūdzam salāgot likumprojektu ar likumprojekta anotācijā sniegto informāciju.

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam:
pirmkārt, likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu papildināt ar skaidrojumu par Komisijas 2022. gada 2. maija Īstenošanas Regulas (ES) 2022/694, ar ko Regulu (ES) 2016/403 groza attiecībā uz jauniem nopietniem Savienības noteikumu pārkāpumiem, kuri var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu Regulas (ES) 2022/694 I pielikuma 6. punktā ietvertās Komisijas 2016. gada 18. marta Regulas (ES) 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu, 1.pielikuma 13. iedaļas ieviešanu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr.561/2006 ieviešanu (norādot konkrētas minētās regulas vienības, kuras tiek ieviestas likumprojektā);
otrkārt, likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu papildināt ar skaidrojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 6. aprīļa Direktīvas (ES) 2022/738, ar ko groza Direktīvu 2006/1/EK par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem (turpmāk - direktīva Nr. 2022/738) 1. panta 2. punktā ietvertās  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Direktīvas 2006/1/EK par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem 3. panta 2. punkta "b", "c" un "d" apakšpunktā paredzētās dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu likumprojektā, norādot konkrētās direktīvas normas, kas paredz rīcības brīvību, kādā veidā paredzētās rīcības brīvības izmantošanu vai neizmantošanu likumprojektā, un to, kādēļ ir vai nav izmantota direktīvā paredzētā rīcības brīvība.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu vai tā anotācijā ietverto informāciju.
 

-

Lūdzam pārskatīt likumprojektu un precizēt to, novēršot tehniskas kļūdas, piemēram, likumprojekta 13. pantā atkārtoti norādīts vārds piemēro ("piemēro piemēro"), cituviet bez atstarpēm norādīti vārdi u.tml.

-

Vēršam uzmanību, ka direktīvas ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos līdz direktīvā norādītajam termiņam. Konkrētajā gadījumā atbilstoši direktīvas Nr. 2022/738 2. pantam dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2023. gada 6. augustam. Attiecīgi secināms, ka minētās direktīvas prasības ir jāpārņem līdz 2023. gada 6. augustam. Līdz ar to, lai pārņemtu minētās direktīvas prasības pienācīgā termiņā, attiecīgajiem grozījumiem nacionālajā regulējumā jāstājas spēkā līdz 2023. gada 6. augustam, nevis tiem jābūt atbalstītiem Ministru kabineta sēdē līdz minētajam datumam, uz ko norādīts likumprojekta anotācijas 4. sadaļā. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta anotācijā sniegto informāciju.

-