Atzinums

No Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk - projekts) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) ietvertās informācijas izriet, ka projektam būs ietekme uz kokmateriālu piegādes samazinājumu, attiecīgo mežu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem u.tml.
Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 19. panta otrā daļa noteic, ka ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieņemtajiem pārvaldes lēmumiem, kas nosaka ierobežojumus un papildu pienākumus, jābūt ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem katrā konkrētajā valsts apdraudējuma gadījumā.
Savukārt no anotācijā ietvertās informācijas neizriet, ka vērtēts projektā paredzēto ierobežojumu un papildu pienākumu samērīgums, pamatotība un nepieciešamība. Tāpat nav arī skaidrs, kā ārkārtējās situācijas izsludināšana varētu ietekmēt citas jomas nākotnē (piemēram, ekonomiku, enerģētiku (mājokļu apkuri), mežsaimniecību, dabas aizsardzību u.tml.).
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu. Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par iespējamiem tiesvedības riskiem, ja ārkārtējo situāciju atzītu par nepamatoti izsludinātu.

 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. panta otrajā daļā noteiktajam  ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība, lai ātri novērstu apdraudējumu un esošie tiesiskie līdzekļi neļauj to darīt.
No  anotācijā ietvertās informācijas izriet, ka Latvijā augiem kaitīgā organisma – egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) (turpmāk – mizgrauzis) bojājumu apmēri mežos strauji pieauga kopš 2019. gada, proti, ja pirms 2019. gada mizgrauži ik gadu nopostīja aptuveni 30–50 hektārus, tad kopš 2019. gada mizgraužu vienlaidu bojāto mežaudžu apjoms ir svārstījies jau ap 550–850 hektāriem gadā. Līdz ar to esošā situācija turpinās četru gadus, ko nevar uzskatīt par jaunu, nebijušu situāciju.
Izprotot esošo situāciju un atzīstot esošā tiesiskā regulējuma ierobežojumus, Tieslietu ministrija neiebilst projekta tālākai virzībai, bet lūdz steidzami izstrādāt atbilstošu un ilgtspējīgu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu tiesisko ietvaru šādām situācijām reaģēt bez ārkārtējās situācijas izsludināšanas.


Papildus, ievērojot, ka Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā nav e) apakšpunkta, lūdzam precizēt projekta 1. punktā noteikto, kā arī anotācijas 1.1. apakšsadaļā ietverto informāciju.

 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa noteic, ka, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 10.2. apakšpunktā noteikto, ka par attiecīgā lēmuma izdošanu informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Atbilstoši minētajam lūdzam precizēt arī anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 86. punkts noteic, ka pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, vai tā pilnvarotas personas rakstiska iesnieguma vai gadījumā, ja apliecinājuma darbības laikā mainās tiesiskie apstākļi, Valsts meža dienests ir tiesīgs pieņemt lēmumu par apliecinājuma atcelšanu. Līdz ar to Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 86. punkts neparedz regulējumu par apliecinājuma darbības apturēšanu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju. Vienlaikus lūdzam izvērtēt projekta 10.2. apakšpunktā noteikto lēmuma veidu un nepieciešamības gadījumā precizēt to.
 

-