Atzinums

Papildināt 1. pielikuma tabulu ar vienu kolonnu: ES vadlīniju izpildei (60/ 20) nepieciešamo biotopu platība, kurai veidojamas jaunas NATURA teritorijas.
 

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma tekstu saskaņā ar ZM iebildumiem, kas iekļauti pie MK protokollēmuma redakcijas.
Attiecīgi:
1.Papildināt ziņojumu ar informāciju par Eiropas nozīmes biotopu apjomiem, kas iekļaujami Natura 2000 tīklā.
2. Papildināt ar AS "Latvijas valsts meži" aplēsēm par sociālekonomisko ietekmi.
3. Precizēt sadaļu "Turpmākā rīcība labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai ES nozīmes biotopiem" saskaņā ar Zemkopības ministrijas piedāvātajām redakcijām.

-

Papildināt protokollēmumu ar jaunu punktu (aiz 2.punkta), kurā noteikt, ka Ministru kabinets pieņem zināšanai, ka  šajā informatīvajā ziņojumā plānotajām darbībām būs sociālekonomiska ietekme.

AS "Latvijas valsts meži" aplēses rāda, ka Natura 2000 teritoriju palielināsies vismaz par 400 tūkst. ha. Tas liks būtiski samazināt AS "Latvijas valsts meži" koksnes produktu ražošanas apjomu – vismaz par 3.4 milj. m3 gadā, tā samazinot arī valstij maksājamo dividenžu un nodokļu apjomu vismaz par 100 milj. EUR vidēji gadā, kā arī samazinās pievienotā vērtība Latvijā ražotiem koksnes produktiem, samazinot arī Latvijas eksporta apjomu par 600-800 milj. EUR.

Pieņemt zināšanai, ka būtiski  - vismaz par 3.4 milj. m3 gadā samazināsies AS "Latvijas valsts meži" koksnes produktu ražošanas apjomi, kā rezultātā samazināsies arī valstij maksājamo dividenžu un nodokļu apjoms vismaz par 100 milj. EUR vidēji gadā. Paredzams, ka samazināsies pievienotā vērtības apjom Latvijā ražotiem koksnes produktiem, samazinot arī Latvijas eksporta apjomu par 600-800 milj. EUR.

Zemkopības ministrija var piekrist minētajam scenārijam, ja informatīvais ziņojums tiek papildināts ar informāciju par papildus Natura 2000 teritorijās iekļaujamo biotopu platību apjomu, kā arī tiek noteikts, ka visās ES nozīmes biotopu platībās ārpus Natura 2000 teritorijām tiek saglabāti esošie saimnieciskās darbības aprobežojumi, kas noteikti atbilstoši tiesību aktu normām.
 

2. Atbalstīt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpinās Natura 2000 teritoriju tīkla pabeigšanu pārkāpumu procedūras lietas Nr. 2019/2304 subjektiem un Natura 2000 teritoriju tīkla pārskatīšanu, lai biotopiem nodrošinātu atbilstību Eiropas Komisijas 1997. gada 18. novembra vadlīniju Hab.97/2, rev.4  nosacījumiem. Visās ES nozīmes biotopu platībās ārpus Natura 2000 teritorijām tiek saglabāti esošie saimnieciskās darbības aprobežojumi, kas noteikti atbilstoši tiesību aktu normām.


 

Zemkopības ministrija pēc būtības neiebilst, ka Natura 2000 teritorijām tiek noteikti aizsardzības mērķi. Tomēr nepiekrītam, ka šos mērķus apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pamatojoties uz teritorijas aizsardzības mērķiem tiek  noteikti aprobežojumi zemes īpašniekiem. Uzskatām, ka aizsardzības mērķiem ir jābūt sabiedrībā izdiskutētiem un apstiprinātiem ar normatīvo aktu, piemēram, likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".

5. Lai nodrošinātu atbilstošu Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2024. gada 31. decembrim izstrādāt aizsardzības mērķus katrai Natura 2000 teritorijai, kurus virzīt apstiprināšanai apstiprināšanai attiecīgajā normatīvajā aktā.

Nepieciešams precizēt protokollēmuma projekta 6.punktu, jo tas ir pārāk vispārīgs, pieļauj noteikt jebkādas prasības biotopu aizsardzībai. Jau esošais dabas aizsardzības un meža apsaimniekošanas tiesiskais regulējums paredz pasākumus labvēlīga aizsardzības stāvokļa (statusa) nodrošināšanai Eiropas Savienības nozīmes biotopiem un vienlaikus nosaka kārtību īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikrolieguma veidošanai.
Valsts meža dienesta ieskatā biotopu aizsardzības nosacījumos jāņem vērā to kvalitāte, to koncentrācijas vietas un citi kritēriji, nevis jānosaka vienādas prasības pilnīgi visiem biotopiem. 
Papildus minētajam, piedāvātā 6.punkta redakcija nonāk pretrunā ar MK sēdes protokollēmuma projekta 3.punktu, kas paredz samazināt saimnieciskās darbības ierobežojumu slogu uz privātajiem zemes īpašniekiem, lai mazinātu kompensāciju izmaksai nepieciešamos līdzekļus no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu maksājumiem.

6. Lai Eiropas Savienības nozīmes biotopiem nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli (statusu), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2024.gada 31.decembrim sagatavot grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likuma 7. (prim) pantā, papildinot pasākumus, kas nodrošina labvēlīgu aizsardzības stāvokli (statusu) Eiropas Savienības nozīmes biotopiem.
 

Zemkopības ministrijas neatbalsta protokollēmuma projekta 7.punktu. Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" ietvertajai informācijas ir informatīvs raksturs, no kuras nevar izrietēt aprobežojumi. Sistēmā "Ozols" informāciju var iekļaut dabas eksperti bez īpašnieku informēšanas, kā arī citām Administratīvā procesa likumā noteiktām darbībām. Tāpat sistēmā "Ozols" nav atrodama informācija par biotopa ekoloģisko stāvokli/kvalitāti.
Šāda uzdevuma apstiprināšanas gadījumā tiktu izveidots jauns tiesiski neregulēts saimnieciskās darbības aprobežojuma veids, kas saimniecisko darbību plānošanu padarītu neskaidrāku. Tas atļautu jaunu aizsargājamu platību noteikšanu ārpus tiesību aktu normās noteiktā procesa - konkrētās vietas izvērtējuma un aizsardzības režīma noteikšanas bez ekonomiskās un sociālās ietekmes vērtējuma, kā arī ieinteresēto pušu iesaistes.
Pieņemot šādu nosacījumu, nav skaidrs, kā tiks vērtēta saglabāšanas pakāpe, veicot kādu darbību, un, kas to veiks, kā arī kādi būs nepieciešamie cilvēkresursi un  finansējums atbilstības pārbaudei.

Svītrot protokollēmuma 7.punktu.