Atzinums

SIA “Credit Solutions” (turpmāk – Sabiedrība) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un neatzīst piedāvātās izmaiņas, kas attiecas uz tiesiskajām sekām lietās par patērētāju tiesību pārkāpumiem, īpaši saistībā ar patērētāju kolektīvajām prasībām. Minētie grozījumi cieši izriet no plašākas institucionālās reformas, kas paredz patērētāju tiesību aizsardzības funkciju pārdali finanšu sektorā, tomēr pati reforma nav pietiekami pamatota ne politikas plānošanas dokumentos, ne normatīvā regulējuma kvalitātes aspektā.
Sabiedrība kopumā iebilst pret Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) regulatīvo un uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai attiecībā uz nebanku kreditēšanas sektoru. Sabiedrības ieskatā šāda regulatora maiņa nav nepieciešama un var radīt arī pretēju efektu deklarētajiem mērķiem. Neskatoties uz reformas virzību, anotācijā joprojām nav sniegts skaidrs, pierādījumos balstīts pamatojums šādas funkciju pārdales nepieciešamībai. Lai arī tiek uzsvērta administratīvā sloga mazināšana un vienotas uzraudzības pieejas nodrošināšana, nav konkretizēts, kā šie mērķi tiks sasniegti, turklāt pastāv risks, ka praksē regulējums kļūs sarežģītāks un mazāk prognozējams. Tāpat nav identificēti trūkumi PTAC līdzšinējā darbībā, kas pamatotu uzraudzības kompetenču nodošanu citai institūcijai. Sabiedrība uzskata, ka normatīvā regulējuma reformai ir jābalstās konkrētu problēmu identificēšanā un skaidros, izmērāmos uzlabojumos, nevis institucionālās struktūras maiņā kā pašmērķī.
Sabiedrība iebilst pret Civilprocesa likuma grozījumiem, ar kuriem paredzēts paplašināt 214. panta 8. punktu, 218. panta 10. punktu un 250.⁹³ panta pirmo daļu, attiecinot tajos paredzētās procesuālās sekas arī uz Latvijas Bankas izskatītajām lietām par patērētāju tiesību pārkāpumiem kolektīvo prasību kontekstā.
Attiecībā uz Civilprocesa likuma 214. panta 8. punktu jānorāda, ka šobrīd tiesas pienākums apturēt tiesvedību ir saistīts ar PTAC kompetenci izskatīt lietas par patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību. Likumprojekts paredz mehāniski paplašināt šo regulējumu, iekļaujot arī Latvijas Banku, taču šī nav tikai tehniska precizēšana, bet gan tieša sekas institucionālai reformai, kuras nepieciešamība nav pierādīta. Ne anotācijā, ne saistītajos tiesību aktos nav veikts pietiekams izvērtējums par to, kāpēc līdzšinējais modelis ar PTAC būtu uzskatāms par nepietiekamu vai neefektīvu.
Līdzīgas iebildes attiecināmas arī uz Civilprocesa likuma 218. panta 10. punktu, kas regulē tiesvedības apturēšanas ilgumu līdz PTAC lēmuma pieņemšanai. Grozījums paredz analoģisku piemērošanu arī Latvijas Bankai, taču tas bez pietiekama izvērtējuma pārnes uz to procesuālās sekas, kas līdz šim balstītas PTAC īpašajā lomā patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībā. Nav analizēts, vai Latvijas Bankas funkciju apjoms un institucionālās prioritātes ir salīdzināmas ar PTAC kompetenci šajā jomā, kā arī nav izvērtēta ietekme uz personas tiesībām uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, gadījumos, kad tiesvedība tiek apturēta uz iestādes darbības laiku, kurai kolektīvās prasības līdz šim nav bijusi centrālā funkcija.
Kritiski vērtējami grozījumi Civilprocesa likuma 250.⁹³ panta pirmajā daļā, ar kuru paredzēts piešķirt arī Latvijas Bankas lēmumiem prejudiciālu nozīmi, atbrīvojot prasītājus no pierādīšanas pienākuma kolektīvajās prasībās. Šāda norma būtiski ietekmē procesuālo taisnīgumu, jo administratīvajam lēmumam tiek piešķirta saistoša ietekme tiesvedībā. Vienlaikus Likumprojekts nesniedz izvērtējumu par to, vai Latvijas Bankas pieņemtie lēmumi pēc piemērojamā pierādījumu standarta un patērētāju interešu vērtēšanas apjoma ir pielīdzināmi PTAC lēmumiem. Tāpat nav analizēts risks, ka šāda prejudiciāla iedarbība var tikt attiecināta uz lēmumiem, kuru primārais mērķis ir finanšu regulējuma nodrošināšana, nevis patērētāju kolektīvo tiesību aizsardzība.
Papildus jāuzsver, ka reformas pamatojumā kopumā nav konstatējams secinājums par PTAC nespēju efektīvi pildīt tam uzticētās funkcijas. Nav identificētas sistēmiskas nepilnības, kuras nebūtu iespējams novērst, pilnveidojot sadarbību starp institūcijām vai uzlabojot regulējumu. Gluži pretēji, PTAC praksē ir izveidojis stabilu un konsekventu pieeju patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai, kas arī ir pamatā šobrīd spēkā esošajam Civilprocesa likuma regulējumam.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka Civilprocesa likuma grozījumus nav iespējams vērtēt atrauti no kopējās reformas. Tā kā pati reforma nav pietiekami pamatota, nav tiesiska pamata paplašināt arī Latvijas Bankas procesuālo lomu civilprocesā. Līdz ar to grozījumi Civilprocesa likuma 214. panta 8. punktā, 218. panta 10. punktā un 250.⁹³ pantā nav atbalstāmi, jo tie balstās nepamatotā institucionālajā risinājumā un rada riskus patērētāju kolektīvo tiesību aizsardzības sistēmas līdzsvaram un procesuālajai taisnīgumam.
 

-