Atzinums

Atkārtoti lūdzam izvērtēt pilnvarojumu Ministru kabinetam.

Neskarot Tieslietu ministrijas 06.05.2025. atzinumā minētos iebildumus, rosinām izvērtēt pilnvarojuma saturu un tā nepieciešamību pēc būtības. Precizētais likumprojekta 1. pants paredz, ka "Ministru kabinets nosaka niršanai jūrā aizliegtās teritorijas un paziņošanas kārtību Krasta apsardzei pirms niršanas jūrā".
  
Niršanai jūrā aizliegtās teritorijas (to izpratne) un paziņošanas pienākums Krasta apsardzei pirms niršanas jūrā faktiski jau ir noteikts likumprojekta 1. pantā (paredzētā grozāmā likuma 19.¹ panta pirmā, otrā un trešā daļa). Domājams, likumprojektā varētu būt plānots Ministru kabinetam piešķirt tiesības noteikt konkrētas aizliegtās teritorijas, to robežas vai tamlīdzīgi.

Likumprojekta anotācijas 4. sadaļā nav ietverts pamatojums Ministru kabineta noteikumu nepieciešamībai un to satura skaidrojums (regulējamo jautājumu bloku izklāsts). Līdz ar to nav konstatējams, kas varētu ietilpt paziņošanas kārtībā, par kuras neievērošanu ir paredzēta arī administratīvā atbildība. Tāpat, piem., attiecībā uz konkrētu aizliegto teritoriju noteikšanu nav vērtējuma, kāpēc šādā gadījumā nevarētu izmantot vispārīgo administratīvo aktu.

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt pilnvarojumu Ministru kabinetam, nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizējot likumprojekta 1. pantu. 
 

-

Tieslietu ministrijas 06.05.2025. iebildums nav ņemts vērā. 

Kā minēts iepriekšējā atzinumā, nav pieļaujams, ka pārkāpuma saturu faktiski noteiktu Ministru kabinets ("nepaziņojot par to Krasta apsardzei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā"). Turklāt šajā aspektā lūdzam pievērst uzmanību arī Tieslietu ministrijas iebildumam par likumprojekta 1. pantā ietvertā pilnvarojuma saturu. 

Pārkāpuma formulējumā neietver atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem. Normas, kas noteic administratīvo atbildību, gandrīz vienmēr ir blanketas normas. Tā tas ir arī šajā gadījumā. Līdz ar to pārkāpuma definējumā ir vispārīgi ietveramas visas nepieciešamās pārkāpuma pazīmes, bet to detalizācija ir meklējama korespondējošajās normās.

Nav saskatāms pamatojums, kāpēc būtu paredzama administratīvā atbildība par paziņošanas kārtības neievērošanu. Vērtējot pārkāpuma bīstamības un kaitīguma aspektu, nozīme piešķirama tam, vai vispār ir paziņots par niršanu jūrā. Tādējādi varētu būt jautājums par iespējamu administratīvo atbildību par "niršanu jūrā, nepaziņojot par to Krasta apsardzei".


 

-

Anotācijā nav norādīti alternatīvie risinājumi. 

Tieslietu ministrijas 06.05.2025. atzinumā tika ietverts lūgums papildināt anotāciju, norādot tajā alternatīvos risinājumus. 

Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā ir  norādīts, ka  "alternatīvais risinājums ir šobrīd spēkā esošais. Proti, par niršanu uz vrakiem jūrā niršanai ierobežotās teritorijās jāsaņem Krasta apsardzes dienesta atļauja atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumiem Nr. 133 "Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās". Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka būtisks projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas solis ir identificēt un izvērtēt visus iespējamos risinājumus mērķa sasniegšanai, tostarp izvērtējot alternatīvas. Liela daļa regulējuma kvalitātes problēmu rodas tādēļ, ka praksē regulējuma izstrādes procesā niecīga nozīme tiek piešķirta dažādu iespējamo risinājumu (alternatīvu) identificēšanai par to, kā būtu iespējams sasniegt izvirzīto mērķi (Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā. Rīga: Valsts kanceleja, 2021, 12. -13. lpp.). Līdz ar to alternatīvie risinājumi ir apsverami jebkurā gadījumā. Turklāt, vismaz saistībā ar administratīvās atbildības regulējumu, tā ir neatņemama administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju sastāvdaļa (piemēram, jau projekta anotācijā pieminētais administratīvā procesa prioritātes princips). Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši papildināt likumprojekta anotāciju.

Spēkā esošā regulējuma apraksts nav uzskatāms par alternatīvo risinājumu pilnvērtīgu izvērtēšanu. 

-

Izskatot precizēto anotāciju, secināms, ka attiecībā uz likumprojekta 2. pantu  tomēr nav izvērtēti Tieslietu ministrijas 06.05.2025. atzinumā minētie administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriji.

Turklāt anotācijā nav ietverts pilnvērtīgs pamatojums izvēlētajam soda veidam un apmēram. Anotācijas precizēšanai var izmantot šo paraugu: https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/409BDE95789D1A8CC2258BF900284AD6?OpenDocument (sk.12.-16. lpp.).

Šajā kontekstā izvērtējama arī Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta piemērošana (būtībā paziņošana ir informācijas sniegšana iestādei) un tā mijiedarbība ar likumprojektā paredzēto administratīvās atbildības regulējumu.


 

-