Atzinums

Vēršam uzmanību, ka nav atbalstāms izteikt panta otro daļu pilnīgi jaunajā redakcijā, jo pēc būtības tiek veikti neliela apjoma grozījumi, aizstājot vārdus “Būvniecības valsts kontroles birojs” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “būvvaldes vai institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, vai būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādes” (attiecīgajā locījumā). Nav saprotams, kāpēc ir nepieciešams svītrot nosacījumu, ka informācija ir sniedzama par personām, kas pieprasījuma brīdī atrodas būvlaukumā (pamatojums nav sniegts anotācijā). Līdz ar to kamēr nav anotācijā iekļauts argumentēts pamatojums šo vārdu svītrošanai, neatbalstām to izslēgšanu. Ņemot vērā minēto, lūgums attiecīgi precizēt otro daļu, t.sk. papildināt anotāciju ar attiecīgo paskaidrojumu.

aizstāt 114.panta otrajā daļā vārdus "Būvniecības valsts kontroles birojs" ar vārdiem "būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vai būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestāde" (attiecīgajā locījumā).

Spēkā esošajā likuma "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk - Likums)  114.panta  otrās daļas redakcijā noteikts, ka galvenais būvdarbu veicējs pēc Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts darba inspekcijas, Būvniecības valsts kontroles biroja vai Valsts robežsardzes pieprasījuma nodrošina, lai, veicot pārbaudi būvlaukumā, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts darba inspekcijai vai Valsts robežsardzei tiktu uzrādīti un izsniegti elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati par visām personām un Būvniecības valsts kontroles birojam — par būvspeciālistiem, kas datu pieprasījuma brīdī atrodas būvlaukumā.
Likumprojektā ietvertajā grozījumā Likuma 114.panta otrajā daļā vairāk nav paredzēts nosacījums, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati izsniedzami un uzrādāmi par visām personām, kas datu pieprasījuma brīdī atrodas būvlaukumā.
Likumprojekta ietvertā grozījuma Likuma 114.panta otrās daļas redakcijā arī nav sniedzamo vai uzrādāmo datu apjoms vai brīdis, par kuru izsniedzami un uzrādāmi dati no elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas.
Tiesiskās noteiktības nodrošināšanai nepieciešams noteikt sniedzamo datu apjomu, ievērojot tiesību normā noteikto, ka dati no elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas uzrādāmi un iesniedzami kontrolējošo institūciju pārbaudes veikšanas brīdī.
Likumprojekta anotācijā nav paskaidrots minētā tiesiskā regulējuma nosacījumu maiņas pamatojums, proti, kāds datu apjoms vai par kādu laika posmu vai brīdi ir izsniedzami vai uzrādāmi dati no elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas kontrolējošo institūciju pārbaudes brīdī.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam precizēt likumprojektā ietvertā Likuma 114.panta otrās daļas redakciju vai arī anotācijā sniegt informāciju un pamatot tiesiskā regulējuma nosacījumu maiņu.

-

Informējam, ka nav atbalstāma pieeja izteikt panta nosaukumu pilnīgi jaunajā redakcijā, ja tiek veikti neliela apjoma grozījumi (pēc būtības tiek svītroti divi vārdi). Turklāt, ja panta vienības daļā tiek veikti precizējumi, kas skar tikai kādu vienības daļu nevis maina visas panta daļas saturu pēc būtības (konkrētajā gadījumā vienu no subjektiem, kas izmantos datus), vēlams veikt precizējumus tikai šajā vienības daļā. Vienlaikus norādām, ka nav saprotama (anotācijā arī nav sniegta informācija par šā grozījuma mērķi) nepieciešamība svītrot vārdu "sistēma" (turklāt pašā panta tas nav svītrots), jo dati atrodas elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā. Līdz ar to kamēr nav anotācijā iekļauts argumentēts pamatojums šo vārdu svītrošanai, nevaram atbalstīt tādu grozījumu veikšanu. Ņemot vērā minēto ir pārskatāms grozījums 115.panta nosaukumā, kā arī panta pirmās daļas saturs un konstrukcija.

-

Likumprojekta 116.panta pirmajā daļā paredzēts papildināt 8.punktu ar e) apakšpunktu šādā redakcijā:
“e) iepriekšējā mēnesī samaksātā līguma summa vai tās daļa (veiktais norēķins ar galveno būvdarbu veicēju ).”  Lūdzam precizēt paskaidrojošo tekstu iekavās, izsakot to šādā redakcijā: “(galvenā būvdarbu veicēja veiktie norēķini ar saviem apakšuzņēmējiem);”


 

116. panta pirmajā daļā:
papildināt 8.punktu ar e) apakšpunktu šādā redakcijā:
“e) iepriekšējā mēnesī samaksātā līguma summa vai tās daļa (galvenā būvdarbu veicēja veiktie norēķini ar saviem apakšuzņēmējiem);”

 

Vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija pašlaik virza likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (22-TA-368), kas trīs reizes tika skaņots ar Ekonomikas ministriju un tuvākajā laikā tiks iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Vēršam uzmanību, ka ar minēto likumprojekta 8.pantu likuma "Par nodokļiem un nodevām" 116.panta pirmās daļas 9.punkta ievaddaļa tiks precizēta, bet  “a”, “b”, “c” un “d” apakšpunkti tiks izslēgti. Līdz ar to lūdzam sekot līdzi minētā likumprojekta virzībai, salāgojot attiecīgā grozījuma konstrukciju. Turklāt vēršam uzmanību, ka nav atbalstāma pieeja izteikt 116.panta pirmās daļas 8. un 9.punktu pilnīgi jaunajā redakcijā, kā arī papildināt ar jauno 9.¹punktu, ja normas saturs pēc būtības nav mainījies un veiktie uzlabojumi pēc būtības neietekmē attiecīgas normas piemērošanu.

-

Nav atbalstāma pieeja izteikt 117.panta 4.punktu pilnīgi jaunajā redakcijā, jo tiek veikti neliela apjoma grozījumi, kas nevis maina attiecīgā punkta saturu, bet drīzāk papildina to ar jaunu datu kopu - par veiktajiem norēķiniem līgumu ietvaros. 
Līdz ar to ir precizējama grozījuma konstrukcija, ievērojot arī šādus nosacījumus:
1) atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 21.5.apakšpunktā ietvertajai prasībai likumprojekta teksta iedalījuma vienības - punktus - apzīmē (numurē) ar arābu cipariem, liekot aiz tiem iekavu. Tādējādi punkta numerācija izsakāma kā kārtas skaitlis "4." nevis izsakāms vārdiski "ceturto".
2) tā kā Likuma 116.pantam ir divas daļas, lūdzam precizēt likumprojektā ietvertā Likuma 117.panta ceturtās daļas redakcijā sniegto atsauci uz Likuma 116.pantu (norādot arī atsauci uz šī panta daļu). Turklāt neatsaukties normā uz 9.¹ punktu, jo Finanšu ministrija neatbalsta tā veidošanu.
3) lai nodrošinātu vienotu izpratni, lūdzam tekstu “par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem vai būvniecības ierosinātāju” izteikt šādā redakcijā: “par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem vai būvniecības ierosinātāju, apakšuzņēmējiem un būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un tajos veiktajiem grozījumiem”.

-

Vēršam uzmanību, ka pašlaik likumā "Par nodokļiem un nodevām" (116.panta pirmās daļas 9.punkts un 117.panta 4.punkts) ir paredzēts datu sniegšanas pienākums tikai attiecībā uz būvdarbu līgumiem, kuru summa (sākotnējā vai līguma grozījumu rezultātā) ir 15000 euro vai vairāk, un būvdarbu līgumiem, ja tie nesatur (pašā līguma tekstā) līguma summu. Savukārt Finanšu ministrijas pašlaik virzītajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (22-TA-368) šis slieksnis tika pārskatīts, nosakot pienākumu sniegt datu par visiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem (neatkarīgi no līguma summas apmēra). Līdz ar to, lai neveidotos pārpratumi attiecībā uz spēkā esošā regulējuma tvērumu un virzītās ieceres būtību, ierosinām papildināt anotāciju ar detalizētāku skaidrojumu.

-

Lūdzam svītrot anotācijas 1.3.punkta sadaļā "Pašreizējā situācija" un "Problēmas apraksts" tekstu:   "Informācija par norēķināšanos būvdarbu līgumos ir efektīvi izmantojama nodokļu administrēšanas vajadzībām, analizējot finanšu plūsmas būvniecības objektu līmenī, kā arī identificējot būvkomersantus, kas, iespējams, akumulē finanšu resursus, kas vēlāk, slēdzot fiktīvos līgumus, iegūst finanšu līdzekļus "aplokšņu algām" un citiem skaidrās naudas darījumiem.  Bez šādas informācijas nav iespējas efektīvi  identificēt un analizēt komersantus, kuri nenorēķinās piegādes ķēdes ietvaros, un analizēt nenorēķināšanas ietekmi uz aplokšņu algu apmēru apakšuzņēmējos objekta līmenī. Līdzīgs mehānisms ir ieviests un veiksmīgi darbojas Somijā".
Kā jau VID norādīja atzinumā par informatīvo ziņojumu  “Par elektroniskās darba laika uzskaites regulējuma efektivitāti un nepieciešamajiem pilnveidojumiem”, VID pieejamie VEDLUDB dati EDLU darbības efektivitātes novērtēšanai nav izmantojami būvniecības objektu griezumā, lai noteiktu, cik gadījumos ir konstatētas atšķirības, kas atbilst likuma  “Par nodokļiem un nodevām” 115. panta otrajā daļā paredzētai vērtībai, jo nodokļu maksātāji VID iesniegtajos ziņojumos pārskata mēnesī deklarē konkrēta pārskata mēneša kopējos katra darba ņēmēja ienākumus un kopējās nostrādātās stundas. Darbinieki var būt nodarbināti vairākos būvlaukumos, tai skaitā tādos, kuri neatbilst EDLUS ieviešanas kritērijiem. VID iesniegtajos ziņojumos pārskata mēnesī  netiek deklarēti darba ņēmēja ienākumi un nostrādātās stundas būvobjekta līmenī. Iespēja datus analizēt  objekta līmenī var parādīties tikai gadījumā, ja būs noteikta prasība, ka rēķins jāizraksta tikai par vienu objektu.
 

-

Anotācijas 3.sadaļā norādīts, ka Ekonomikas ministrijai 2023.gadā informācijas ievades nodrošināšanai Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē ir nepieciešams papildu finansējums 77 943 euro apmērā, bet nav minēts finansēšanas avots. Norādām, ka nav atbalstāma tādu likumprojektu virzība, kuru izpildei nav nodrošināts finansējums, līdz ar to jāprecizē anotācijas 3.sadaļā sniegtā  informācija, paredzot, ka nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts Ekonomikas ministrijas budžeta līdzekļu ietvaros vai arī likumprojekts virzāms izskatīšanai Ministru kabinetā tikai pēc tam, kad 2023.gada valsts budžeta sagatavošanas procesā Ministru kabinetā ir atbalstīts Ekonomikas ministrijas iesniegtā prioritārā pasākuma pieteikums un piešķirts nepieciešamais finansējums.
 

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 68.3.apakšpunktam grozījumu likumprojekta ievaddaļā raksta norādi uz likuma un tā grozījumu publikācijām laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ievērojot minēto, lūdzam papildināt ievaddaļu ar norādi uz laikraksta "Latvijas Vēstnesis" 2022.gada 7.februāra publikāciju Nr.69.

Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7. nr.; 1996, 15. nr.; 1997, 24. nr.; 1998, 2., 18., 22., 24. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 11. nr.; 2001, 3., 8., 12. nr.; 2002, 2., 22. nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22. nr.; 2004, 9. nr.; 2005, 2., 11. nr.; 2006, 1., 9., 13., 20., 24. nr.; 2007, 3., 7., 12. nr.; 2008, 1., 6., 13. nr.; 2009, 2., 11., 13., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205. nr.; 2010, 91., 101., 131., 151., 157., 178., 183., 206. nr.; 2011, 68., 80., 85., 169. nr.; 2012, 24., 50., 56., 109., 157., 186., 199., 203. nr.; 2013, 61., 92., 187., 194., 232. nr.; 2014, 6., 51., 119., 189., 204., 214., 220., 257. nr.; 2015, 29., 68., 118., 190., 208., 230., 245., 248., 251. nr.; 2016, 2., 91., 241., 254. nr.; 2017, 5., 75., 124., 128., 156., 236., 242. nr.; 2018, 36., 197., 225. nr.; 2019, 10., 75., 118., 214., 240., 259.A nr.; 2020, 46. nr.; 2021, 121.B, 139. nr.; 2022, 69. nr.) šādus grozījumus:
 

Izteikt tiesību akta pamatojuma apraksta pirmo rindkopu šādā redakcijā:

"Tiesību akta projekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabinetā 2021.gada 9.novembrī izskatītā Informatīvā ziņojuma "Par Konkurences padomes 2021. gada 30. jūlija lēmuma Nr. 22 "Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu" ietekmi un priekšlikumiem konkurences tiesību pārkāpumu riska mazināšanai" pielikuma Nr.4 "Plāns turpmākiem pasākumiem ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē" 2.2.1.apakšpunktu (Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra sēdes protokola Nr.74 103§ 5.punkts) un Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021./2022.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 23.marta rīkojumu Nr.201) iekļauto 5.7.pasākumu."