Atzinums

Lūdzam precizēt projekta 1.3. apakšpunktu atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 4. panta trešās daļas pēdējā teikumā dotajam pilnvarojumam Ministru kabinetam noteikt atlases pēc nejaušības principa norises nosacījumus un kārtību.

-

Atkārtoti lūdzam precizēt projekta 2. punktu, ņemot vērā to, ka no tā izriet, ka reģistrā iekļaus datus arī par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā daļā noteikto vairs nebūtu iesaucami valsts aizsardzības dienestā. Projekta 2. punkts paredz, ka, lai nodrošinātu pilsoņu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā daļā norādītajos termiņos, reģistrā iekļauj informāciju par noteiktiem Latvijas pilsoņiem. Vēršam uzmanību uz to, ka no projekta 2. punkta skaidri izriet, ka informācija reģistrā tiek iekļauta, lai nodrošinātu Latvijas pilsoņu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, tādējādi no šī regulējuma neizriet, ka tas aptver arī reģistra arhīva datubāzē iekļauto informāciju, kā tas skaidrots projekta izziņā. Vienlaikus minēto apliecina arī projekta 28. punkta pirmajā teikumā noteiktais, ka Aizsardzības ministrija no projekta 2. punktā noteiktajā kārtībā reģistrētajiem pilsoņiem izveido sarakstu ar valsts aizsardzības dienestam pakļautajiem pilsoņiem. Ievērojot minēto, joprojām uzskatām, ka ir nepieciešams noteikt, ka katru gadu reģistrā tiek iekļauta informācija par tiem Latvijas pilsoņiem, kas ir sasnieguši Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā daļā paredzēto vecumu vai attiecīgajā gadā sasniegs šo vecumu. Ja tas ir nepieciešams, lai sagatavotos Latvijas pilsoņu iesaukšanai, ir iespējams paredzēt, ka reģistrā iekļauj datus par Latvijas pilsoņiem, kas attiecīgajā gadā ir vismaz 17 gadus veci, taču ir nepieciešams noteikt kaut kādu vecuma ierobežojumu, lai neveidotos situācija, ka reģistrā tiek apstrādāti dati par Latvijas pilsoņiem, kas, lai arī vēl nav sasnieguši 27 gadu vecumu, tomēr vairs nevar tikt iesaukti, jo 18,19 gadu vecumā tie nav tikuši iesaukti.

-

Lūdzam precizēt projekta 10. punktu, ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumu Nr. 690 "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem" 6.1. apakšpunkts paredz, ka konkrētos dokumentus glabā 75 gadus, nevis līdz konkrētās personas 75 gadu vecumam.

-

Atkārtoti norādām, ka valsts aizsardzības dienestā primāri būtu iesaucamas personas, kas tam ir pieteikušās brīvprātīgi. Ievērojot minēto, lūdzam paredzēt, ka projekta 20. punktā paredzētajā gadījumā Latvijas pilsonis tiek informēts par to, ka tā pieteikums netiks vērtēts, taču tas tiks iesaukts, ja iesaucamo skaits nebūs ticis nokomplektēts pēc visu pārbaužu veikšanas, nevis tas var tikt reģistrēts atlasei pēc nejaušības principa. Atlase pēc nejaušības principa visticamāk varētu tikt organizēta, ja iesaucamo skaits pēc visu pārbaužu veikšanas nebūs ticis nokomplektēts, tādējādi šādā gadījumā primāri varētu tikt iesaukti tie, kas ir pieteikušies brīvprātīgi arī pēc pieteikumu iesniegšanas slēgšanas, bet pirms attiecīgā iesaukuma nokomplektēšanas.

-

Atkārtoti lūdzam precizēt projekta 32. punktā noteikto. Projekta 32. punkta otrais teikums paredz, ka minimālais atlasāmo kārtas numuru skaits no katras administratīvās teritorijas ir viens. No minētā ir iespējams secināt, ka katrā administratīvajā teritorijā tiks atlasīts vienāds iesaucamo skaits. Vēršam uzmanību, ka šāda kārtība, neņemot vērā konkrētajā administratīvajā teritorijā reģistrēto iesaucamo skaitu, nebūs vienlīdzīga un samērīga, jo īpaši ņemot vērā to, ka Rīgas administratīvajai teritorijai, kurā jau visticamāk tāpat būs vislielākais iesaucamo skaits, tiks pieskaitīti arī ārvalstīs reģistrētie iesaucamie. Valsts aizsardzības dienesta 4. panta trešās daļas trešais teikums paredz, ka atlasi rīko proporcionāli valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā. Ja projekta 32. punkta otrajā teikumā ir plānots noteikt, ka no katras administratīvās teritorijas tiek atlasīts vismaz viens iesaucamais, tad tas ir skaidri nosakāms projektā.

-

Atkārtoti lūdzam skaidrot anotācijā, kāds ir mērķis projekta 34. punktā paredzēt, ka Latvijas pilsoņiem, kuri nav brīvprātīgi pieteikušies dienestam, iesniedzot anketu platformā "klustikaravirs.lv", ir pienākums šo anketu iesniegt, kad tie ir saņēmuši informāciju par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā. Aizsardzības ministrijai jau reģistrā būs pieejama visa informācija par Latvijas pilsoni saskaņā ar projekta 2. punktā noteikto, savukārt gan Aizsardzības ministrijai, gan Latvijas pilsonim administratīvā procesa ietvaros, proti, atbilstības dienestam izvērtēšanas laikā, ir iespējams pieprasīt un iesniegt papildu informāciju, ja reģistrā tā ir nepilnīga. No projekta 34. punkta neizriet, ka iesaucamajam ir jāiesniedz tikai tā informācija, kas nav Aizsardzības ministrijas rīcībā attiecībā uz projekta 4.15. apakšpunktā paredzēto informāciju. Savukārt projekta 4.11. apakšpunktā minēto informāciju iesaucamais var iesniegt arī tad, kad attiecībā uz to ir pieņemts lēmums par iesaukšanu dienestā, jo šādas informācijas sniegšana neaptur iesaucamā atbilstības dienestam vērtēšanu. Vienlaikus jāuzsver, ka projekta 4.11. apakšpunktā minētā informācija ir ar īpaši sensitīvu raksturu, tāpēc ir vērtējams, cik samērīgi ir prasīt šo informāciju sniegt, pirms ir izlemts jautājums par pilsoņa iesaukšanu dienestā.

-

Atkārtoti lūdzam skaidrot anotācijā projekta 46. punktā paredzēto, ka informācijas ievadi no citām valsts informācijas sistēmām un reģistriem nodrošina atbilstoši tehniskajām iespējām. Nav saprotams, vai tas nozīmē, ka līdz brīdim, kad tiks izveidota Valsts aizsardzības dienesta likuma 4. panta sestajā daļā minētā valsts informācijas sistēma Aizsardzības ministrija neplāno apstrādāt visu projekta 4. punktā paredzēto informāciju, jo tehniskās iespējas var nebūt pietiekamas visas informācijas apstrādei.

-

Lūdzam precizēt projekta 1.4. apakšpunktu atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 6. panta ceturtās daļas 4. punktā dotajam pilnvarojumam Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, kā arī kredītiestādes un kredītu devēji, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, pieprasa un Aizsardzības ministrija sniedz informāciju par pilsoņa iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā vai iesaukšanas atlikšanu, kā arī par valsts aizsardzības dienesta izpildes veidu un atvaļināšanu no valsts aizsardzības dienesta, un sniedzamās informācijas apjomu.

-

Personas datu apstrādes principi paredz, ka personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā.
Ņemot vērā, ka Valsts aizsardzības dienesta likuma 6.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7., 8.apakšpunktā nav noteikti konkrēti dati, kādi tiks iegūti no konkrētā reģistra, sistēmas, datubāzes, bet gan veikta norāde uz “informāciju”, kas, savukārt, ir plaši interpretējama un nedod skaidru priekšstatu, cik liels datu kopums varētu tikt apstrādāts, aicinām precizēt projektu kopumā, lai nodrošinātu datu subjektam pārredzamu datu apstrādi, piemēram, anotācijā skaidrojot, kādi dati par personai noteikto invaliditāti tiks iekļauti reģistra aktuālajā datubāzē, vai arī kur datu subjektam šādu informāciju meklēt.
 

-

Lai ievērotu personas datu apstrādes datu minimizēšanas principu, aicinām precizēt projektu, norādot kādi dati būtu iesniedzami, piemēram, darba devēja nosaukums vai vārds, uzvārds, adrese.

-

Lai ievērotu personas datu apstrādes datu minimizēšanas principu, aicinām precizēt projektu, norādot kādi dati būtu iesniedzami, piemēram, par kontaktinformāciju - tālruņa numurs, bet par kontaktpersonu - vārds, uzvārds.

-

Anotācijā norādīts, ka dati reģistrā tiks reģistrēti tikai elektroniski automatizētā veidā, kā arī līdz jaunas valsts informācijas sistēmas izveidei visi personas dati arī tiks apstrādāti tikai elektroniski. Ņemot vērā, ka joprojām noris dokumentu aprite arī papīra formātā, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par rīcību ar personas datiem, ja 5.punktā minētie dokumenti tiks iesniegti papīra formātā, piemēram, kur tie tiks glabāti, vai reģistrā tiks ievietots dokumenta digitāls attēls u.tml.
 

-

Aicinām anotācijā skaidrot un nepieciešamības gadījumā arī papildināt projektu, par pilsoņa turpmāku datu apstrādi (reģistra aktuālajā datu bāzē vai reģistra arhīva datubāzē), ja konstatēts, ka pilsonis pēc tā datu iekļaušanas reģistra aktuālajā datu bāzē ir miris, jo šobrīd no projekta nav saprotams, vai minētie dati tiks glabāti vai nekavējoties dzēsti u.tml.

-