Atzinums

1.iebildums: Vēršam uzmanību, ka pašlaik spēkā esošais regulējums attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās, kas ļauj publiskai personai iegūt līdzdalību kapitālsabiedrībās tikai tirgus nepilnības apstākļos vai radot stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumu vai pārvaldot stratēģiski svarīgus īpašumus, nepamatoti ierobežo kapitālsabiedrību ar būtisku publiskas personas kapitālu plašākas un aktīvākas darbības iespējas, bet tai pašā laikā tiek pieļautas nepamatotas priekšrocības privātajām kapitālsabiedrībām, tostarp ārvalsts kapitālsabiedrībām, kas aktīvi apgūst Latvijas tirgu un attiecīgi audzē savas valsts vērtību. Līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantā attiecībā uz kapitālsabiedrību ar publiskas personas kapitāla daļu aktīvās iesaistes iespējām un normatīvā regulējuma pilnveidošanu, tostarp paredzot, ka publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei vai ilgtspējīgai un augstākai vērtības palielināšanai sabiedrības interesēs, ilgtspējīgi, efektīvi un atbildīgi izmantojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, kas darbojas uz vispārīgajiem komercdarbības principiem, ievērojot konkurences neitralitāti. Konkurences neitralitātes būtība ir nodrošināt, ka visas privātās kapitālsabiedrības un kapitālsabiedrības ar publisko kapitālu darbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, neradot nepamatotas priekšrocības un ierobežojumus konkrētai kapitālsabiedrībai.
Ir svarīgi orientēties uz kapitālsabiedrību darbību un tās rezultātiem ilgtermiņā. Attiecīgi svarīgi balstīties uz:
- kapitālsabiedrību ar publiskas personas kapitālu (turpmāk arī - VKS) specifisko ekonomisko nozīmīgumu nacionālajā labuma audzēšanā, valsts (sabiedriskā) kapitāla saglabāšanā un audzēšanā;
- VKS nozīmi iekšzemes kopprodukta veidošanā un valsts budžeta pildīšanā;
- VKS potenciālo eksportspēju, kam būtu jūtama nozīme Latvijas ekonomikas stabilizācijā un attīstībā;
- VKS attieksmi pret atbildīgu komercpraksi – peļņas prasības līdzsvarotas ar ilgtspējas (ESG) kritērijiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojektu ar vēl vienu pantu, kas paredz izteikt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmo daļu šādā redakcijā : (1) Publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei vai ilgtspējīgai un augstākai vērtības palielināšanai sabiedrības interesēs, ilgtspējīgi, efektīvi un atbildīgi izmantojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, kas darbojas uz vispārīgajiem komercdarbības principiem, ievērojot konkurences neitralitāti.
Minētie grozījumi nodrošinātu Latvijas kapitālsabiedrībām ar publiskas personas kapitāla daļu līdzvērtīgus konkurences apstākļus ar ārvalstu valsts kapitāla komersantiem un sekmētu Latvijas valsts kapitālsabiedrību ilgtspējīgu izaugsmi, ieguldījums inovācijās un eksportspējā un maksimālu vērtības palielināšanu Latvijas sabiedrībai.
Vienlaikus lūdzam papildināt arī anotāciju ar šādu pamatojumu:
Pastāvot pašlaik spēkā esošajam Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta tiesiskajam regulējumam, kas krasi ierobežo VKS spēju efektīvi darboties pat tajās nedaudzajās jomās, ko tas pieļauj, VKS ir apgrūtināta pat tām uzticētā valsts kapitāla vērtības pienācīga saglabāšana, jo aizliegumi attīstībai un izaugsmei mūsdienu dinamiskajā pasaulē faktiski nozīmē atpalicību un vērtības sarukumu. Attiecīgi, šādos apstākļos sagaidīt no VKS izaugsmi, ieguldījums inovācijās un eksportspējīgos produktus, stabilus un augošus dividenžu maksājumus, vai investoru adekvātu interesi, ja tiktu izlems kāda daļa VKS kapitāldaļu kotēt, nav pamata.
Turklāt normatīvais regulējums ir evolucionējis, mazinot to apstākļu ietekmi, uz kuru pamata tika izstrādātas publiskā kapitāla ierobežošanas koncepcija un pašlaik spēkā esošā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta redakcija.
Vienlaikus, nav arī pierādījumu par privātā kapitāla izciliem darbības rezultātiem visās jomās un visos gadījumos tieši no sabiedrības interešu viedokļa. Virknē nozaru pat gluži pretēji: necaurskatāmi procesi, šaubas par uzcenojumu pamatotību salīdzinot ar analogām precēm kaimiņvalstīs, vairāk vai mazāk pamatotas aizdomas par aizliegtām vienošanām, ēnu ekonomikas zona, vides prasību neievērošana, ES struktūrfondu neatbilstoša izlietošana  u.tml. (pārtikas mazumtirdzniecība, zāļu mazumtirdzniecība, būvniecība, būvmateriālu tirdzniecība, ceļu būve, sabiedriski autopārvadājumi, u.c.). Tas liecina, ka pats fakts, ka kādā ekonomikas segmentā darbojas privātais kapitāls un formāli pastāv konkurence, vēl nenodrošina, ka komersanti darbojas ne tikai savas peļņas maksimizēšanas  interesēs, bet arī sabiedrības ilgtermiņa interesēs. Bieži privāto komersantu darbības rezultātā resursi tiek sadalīti neefektīvi, tādējādi radot kopējās sabiedriskās labklājības samazinājumu. Šāda tirgus situācija ir neapmierinoša nevis no konkrētā preces vai pakalpojuma, bet no kopējā sabiedriskā labuma aspekta, t.i. no atbilstības sabiedrības nepieciešamībai ilgtermiņā.
No šāda skata punkta būtu jāvērtē sabiedrisko resursu izmantošanas efektivitāte, tostarp ne vien privātā sektora vēlme darboties attiecīgajā segmentā, bet arī privātā sektora tirgus dalībnieku resursu kapacitāte, kam ir tieša ietekme uz pakalpojuma vai produkta pieejamību sabiedrībai, ilgtspēju tirgū un attiecīgā produkta/pakalpojuma radīšanas sabiedriskajām izmaksām.
Pretējā gadījumā jāsecina, ka VPIL 88.panta pašreizējā redakcija kalpo nevis sabiedrības kā kopuma un vienotas sistēmas ilgtermiņa interešu aizsardzībai, bet gan atsevišķu produktu  privāto ražotāju interešu aizsardzībai.
Lai risinātu izklāstītās problēmas tiek piedāvāts mainīt līdzšinējo paradigmu un valsts iesaisti komercdarbībā pamatot no visas sabiedrības ilgtermiņa interesēm.
Šāda pieeja attiecībā uz VKS acīmredzot ir piemērota mazām, atvērtām un tādēļ viegli ievainojamām ekonomikām, jo tā tiek perfekti lietota Ziemeļvalstīs (Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Somija), kā arī Igaunijā un Lietuvā. Piemēram Norvēģijā noteikti šādi valsts iesaistes principi komercdarbībā:
"Valsts ir atbildīgs īpašnieks ilgtermiņa perspektīvā. Valsts īpašumtiesības pārvalda veidā, kas veicina sabiedrības uzticību. Valsts īpašumtiesību īstenošana veicina pēc iespējas lielāku gūtu peļņu laika gaitā vai visefektīvākā veidā sasniedzot sabiedriskās politikas mērķus. Lai sasniegt pēc iespējas lielāku atdevi vai visefektīvāko valsts politikas mērķu sasniegšanu uzņēmumam jābūt ilgtspējīgam. Ilgtspējīgs uzņēmums sabalansē finanšu, sociālos un vides faktorus tā, lai veicinātu ilgtermiņa vērtības radīšanu, vienlaikus nodrošinot, ka šodienas vajadzības tiek apmierinātas, neierobežojot iespējas nākamajām paaudzēm. Valsts uzsvaru liek uz uzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību atbildīgā veidā. Tas ietver risku identificēšanu un to pārvaldīšanu, ko uzņēmums rada sabiedrībai, cilvēkiem un videi. Ilgtspējas un atbildīgas uzņēmējdarbības īstenošana atspoguļojas valsts gaidās no uzņēmumiem.
Uzņēmumiem, kas galvenokārt darbojas konkurējot ar citiem, valsts kā īpašnieka mērķis ir pēc iespējas lielāka peļņa laika gaitā. Uz šādu mērķi balstīta pārvaldība veicina katra individuālā uzņēmuma resursu atbildīgu izmantošanu un veicina uzņēmumu rentabilitāti un konkurētspēju un spēju laika gaitā radīt vērtību. Tas ir priekšnoteikums atbildīgai tautas līdzekļu pārvaldībai."[- Meld. St. 8 (2019–2020) Report to the Storting (white paper) (regjeringen.no)]
Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek piedāvāts izteikt VPIL 88.panta pirmās redakciju, kā arī attiecīgi precizējot pārējās daļas un salāgojot grozījumus ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas vērsta ne tikai uz valsts funkciju izpildi (attiecībā uz nekomerciālām VKS) bet arī uz valsts kapitāla vērtības audzēšanu, ilgtspējīgi, efektīvi un atbildīgi izmantojot resursus sabiedrības ilgtermiņa interesēs (attiecībā uz komerciālām konkurences apstākļos strādājošām VKS). 
Piedāvātais regulējums atstās nozīmīgu pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, eksportu un Latvijas ekonomiskajiem rādītājiem, jo noņems nepamatotās barjeras valsts kapitāla efektīvai izmantošanai sabiedrības interesēs.
 

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā :
"(1) Publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei vai ilgtspējīgai un augstākai vērtības palielināšanai sabiedrības interesēs, ilgtspējīgi, efektīvi un atbildīgi izmantojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, kas darbojas uz vispārīgajiem komercdarbības principiem, ievērojot konkurences neitralitāti."

Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas 1.iebildumā minēto, lūdzam attiecīgi papildināt likumprojektu, paredzot grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta otrajā daļā, izsakot to šādā redakcijā: Publiska persona pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu.
Nepieciešamība un pamatojums dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā tiks ietverta publiskas personas noteiktajā vispārējā stratēģiskajā mērķī un secīgi izrietēs no publiskas personas akcionāra gaidu vēstulē norādītajiem darbības virzieniem un mērķiem.
 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Publiska persona pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu."

Ņemot vērā, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ir noteikta ne tikai publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanas un līdzdalības iegūšanas kārtība, bet noteikta arī līdzdalības pārvērtēšanas un izbeigšanas kārtība, tad lūdzam attiecīgi papildināt likumprojektu.

Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanas, līdzdalības iegūšanas, pārvērtēšanas un izbeigšanas kārtība ir noteikta Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā."

Ņemot vērā, ka publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanas, līdzdalības iegūšanas, pārvērtēšanas un izbeigšanas kārtība noteikta Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kā arī šis likumprojekts paredz izteikt 88.panta trešo daļu jaunā redakcijā, ietverot atsauci uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto kārtību, tad 88.panta septītā daļa piedāvātajā redakcijā nav nepieciešama. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot šo grozījumu: "(7) Publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu un, lemjot par līdzdalības saglabāšanu, kā arī izmaiņām līdzdalības apjomā, ievēro šā panta otrajā daļā noteikto publiskas personas līdzdalības izvērtējuma sagatavošanas kārtību."

-