Atzinums

Likumprojekta 7. pants paredz Vēlētāju reģistra likuma 15. pantu papildināt ar jaunu trešo prim daļu, kas paredz informācijas saņemšanu no Tiesu administrācijas uzturētās Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas. Spēkā esošā Vēlētāju reģistra likuma 14. panta piektā daļa paredz pašvaldības domes vēlēšanu vēlētāja tiesības mainīt vēlēšanu apgabalu, ja viņš pašvaldībai vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādei uzrāda īpašumtiesības apliecinošu dokumentu.
Anotācijā sniegts skaidrojums, ka "[..] ja īpašums ir iegūts saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" XV¹ nodaļu "Dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai", tad arī uzskatāms, ka personai pieder nekustamais īpašums. [..] Tā kā Tiesu administrācijas pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā netiek iekļauti dati par līdzīpašniekiem (laulātajiem, kuriem ir kopmanta, kas nav reģistrēta zemesgrāmatā) un personām, kas ieguvušas īpašuma tiesības paātrinātās privatizācijas rezultātā, tad Vēlētāju reģistrā netiks automātiski aktualizētas ziņas par minētām personām. Kā rezultātā, nekustamā īpašumā līdzīpašniekiem vai personām, kuras ieguva nekustama īpašuma tiesības paātrinātās privatizācijas rezultātā un ziņas par kurām netiks iekļautas Vēlētāju reģistrā, ir jānodrošina iespēja vērsties ar rakstveida iesniegumu pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē un lūgt, lai ziņas par personu tiktu iekļautas vēlētāju sarakstā".
Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek uzkrātas ziņas par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem. Līdz ar to dati par personām, kas ieguvušas īpašuma tiesības paātrinātās privatizācijas rezultātā, ir reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir tiesības un iespējas saņemt šo informāciju, ja tā nepieciešama Vēlētāju reģistra darbības nodrošināšanai. Tāpat Valsts zemes dienests pašvaldībai datu apmaiņas ietvaros sniedz visus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus par tās administratīvajā teritorijā esošajiem kadastra objektiem un kadastra subjektiem. Valsts zemes dienests izprot, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu saņemšanai un iekļaušanai, kā arī aktualizācijai Vēlētāju reģistrā ir nepieciešams veikt izmaiņas informācijas sistēmā, taču Valsts zemes dienestam nav saprotams, kāpēc privātpersonai pašvaldībā ir jāiesniedz īpašuma tiesību apliecinošs dokuments, ja pašvaldības rīcībā ir ziņas par tās administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu kadastra subjektiem. Lūdzam anotācijā sniegt atbilstošu skaidrojumu, jo šāda prasība neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotajā daļā un Administratīvā procesa likuma 59. pantā nostiprinātajiem labas pārvaldības principiem, atbilstoši kuriem iestādei pašai ir jāiegūst tā informācija, kas ir citas iestādes rīcībā, to nepieprasot no privātpersonas.
 

-