Atzinums

DAIF Latvija uzskata, ka ir jābūt iespējai veidot sadarbības tīklu, kurš vienlaicīgi darbojās vairākās RIS3 specializācijas jomās, ne tikai vienā.

Attiecīgi, sadarbības tīklam apvienojot komersantus un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas ir jābūt iespējai īstenot savu darbības stratēģiju arī vairākās RIS3 specializācijas jomās vienlaicīgi, līdz ar to ir jāparedz iespēja atbalstīt vairāku jomu sadarbības tīklus.
 

14. Investīcijas ietvaros tiek atbalstīts ne mazāk kā viens sadarbības tīkls katrā RIS3 specializācijas jomā (sadarbības tīklam pārstāvot vienu atsevišķu vai vairākas RIS3 jomas), kurš projektu iesniegumu atlasē ieguvis augstāko punktu skaitu.
Atlikušo finansējumu piešķir projektu iesniegumiem, kuri projektu iesniegumu atlasē pēc tam secīgi ieguvuši augstāko punktu skaitu, neatkarīgi no RIS3 specializācijas jomas,  pārstāvot vienu atsevišķu vai vairākas RIS3 jomas.
 

Ierosinām papildināt prasību ar noteiktu termiņu „5 gadi”, kurā projekta iesniedzējam ir bijis jābūt reģistrētam biedrību un nodibinājumu reģistrā.

DAIF Latvija neuzskata, ka šādas normas iekļaušana noteikumu projektā ierobežotu projektu iesniedzējus, bet gan sekmētu projekta iesniedzēju iespējas nodrošināt kvalitatīvu projektu ieviešanu, ņemot vērā arī tieši to iepriekšējo pieredzi aktivitāšu īstenošanā atbilstoši investīciju mērķim.

17.1. ne mazāk kā 5 (piecus) gadus pirms projekta pieteikuma iesniegšanai ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā;

Iebilstam pret šādas prasības izvirzīšanu projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam.

Ņemot vērā arī iepriekš pausto, ka noteikumu projekta anotācijā ir minēts „RIS3 jomas inovācijas klasteros tiek iekļauti vadošie RIS3 jomu pārstāvji - komersanti, nevalstiskajās organizācijas, valsts iestādēs, privātajās un publiskajās pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijās” , taču nav viennozīmīgas izpratnes, kas ir domāts ar „vadošajiem”, lai gan ir saprotams, ka šajos inovāciju klasteros (kurās it kā plānots apvienojot pastāvošās sadarbības platformas), nebūs iespējams būt visiem, bet tikai noteiktiem pārstāvjiem, kā arī nav šobrīd zināms, kā tiks veikta atlase dalībniekiem (pārstāvjiem) šajos inovāciju klasteros (un kāds vispār būs tās darbības praktiskais mehānisms).

Vēršam uzmanību, ka, lai gan jau šobrīd esot izveidotas 5 RIS3 Vadības grupas visās RIS3 specializācijas jomās, kuru darbu koordinē LIAA, nav pilnvērtīgas informācijas par jau šobrīd iesaistītajām organizācijām, kas norāda, ka process nav caurspīdīgs un līdz ar to jau šobrīd tiek ierobežotas potenciālo pretendentu iespējas līdzdarboties vadības grupā, lai nākotnē nodrošinātu atbilstību minētajai normai. Attiecīgi, LIAA mājas lapā ir informācija par to, ir uzsākts aktīvs individuālo tikšanos periods, lai iegūtu informāciju par aktuālo nozarē un tās stratēģiskajiem virzieniem.  Pēc publiski pieejamās informācijas noprotams, ka līdz šim darbs esot norisinājies un tiek plānots ar konkrētām organizācijām un komersantiem (pieejams šeit: https://www.liaa.gov.lv/lv/ris3-vadibas-grupas-ris3-parvaldibas-operacionalais-limenis) . Būtiski – ka nav informācija par to, kāpēc tieši ar šādām organizācijām LIAA organizē šādas individuālās tikšanās šobrīd, kā arī ir pamats uzskatīt, ka šobrīd minēto organizāciju tvērums nav visaptverošs un nespēj nodrošināt nepieciešamo - informāciju par aktuālo nozarē un tās stratēģiskajiem virzieniem.
Jāmin, ka esošais (arī plānotais) ierobežojošais RIS3 Vadības grupas darbs var radīt riskus attiecībā uz interešu konflikta esamību, pārstāvot tikai tās nozares, kuras ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un ignorējot tās nozares, kuras ir citu nozaru ministriju pārraudzībā.

Atbilstība Viedās specializācijas stratēģijai būtu jānodrošina ar alternatīvām prasībām, kas neierobežotu investīciju rezultātā sasniedzamo mērķi un nodrošinātu visaptverošu nozaru iesaisti  - veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanos, produktivitātes, eksportspējas celšanu un inovāciju ekosistēmas veidošanos, kas nodrošinātu Latvijas uzņēmumu ciešāku integrāciju globālajās vērtību ķēdēs.

Tāpat būtiski, ka RIS3 jomu tvērums, kurām atbilstoši tiks izstrādātas inovāciju stratēģijas un inovāciju klasteru ekosistēmas, neiekļauj nozares, kuras ir ļoti būtiskas tautsaimniecībai, ar augstu konkurētspēju, spējām palielināt eksportu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovāciju un jaunu produktu veidošanos, kā drošība un aizsardzība, transports, un līdz ar to ierobežo iespējas šo nozaru komersantiem un zinātniski pētnieciskajām organizācijām būt kā dalībniekiem sadarbības tīklu mehānismā. Aicinām respektēt 2021.gadā Eiropas Industriālās stratēģijas definētās ekosistēmas un īstenot to attīstību (vairāk - https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/european-industrial-strategy_en).

Papildus tam DAIF Latvija norāda, ka gan pandēmijas laikā, gan jau šobrīd, esot ģeopolitiskajai krīzei un kara darbībai Ukrainā, arī Eiropas Komisijas ir izvirzījusi jaunus uzstādījumu attiecībā uz nozaru attīstību, ņemot vērā tieši aktuālākos izaicinājumus, nevis tikai iepriekš plānoto un pieņemtos lēmumus.
 

-

Attiecībā uz kvalitātes kritērijiem / eksporta apjomi (2.sadaļa): Aicinām sniegt izvēlēto skaitlisko vērtību pamatojumu, arī sektorālā griezumā, jo šobrīd atsevišķi ir izdalīti tikai tūrisma vai veselības aprūpes nozares komersanti, kam ir norādītas zemākas sasniedzamās vērtības. Neesot papildus informācijai ir grūti vērtēt noteikto apjomu pamatojumu.

Papildus tam nav izprotama plānotā regulējuma norma attiecībā uz to, ka projekta iesnieguma vērtēšanā tiek ņemti vērā tikai (savstarpēji nesaistītu sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu) kopējais eksporta apjoms vidēji pēdējo triju gadu laikā, savukārt kā MK noteikumu 8.punkts paredz, ka kā „Investīcijas nacionālie rādītāji, ko finansējuma saņēmējs iesniedz Ekonomikas ministrijai (turpmāk - nozares ministrija) pēc pieprasījuma: 8.1. visu sadarbības tīklu dalībnieku iepriekšējo trīs noslēgto finanšu gadu vidējais eksporta apjoma pieaugums projekta īstenošanas beigās (euro)”.


Turklāt esošajā redakcijā Kvalitātes kritēriju sadaļā pie 2.1.-2.3. ir norādītas dažādas skaitliskās vērtības pie viena un tā paša sasniedzamo punktu apjoma. Attiecīgi pie 2.1.:
Sadarbības tīkla dalībnieku kopējais eksporta apjoms ir lielāks par 48 miljoniem euro.
Sadarbības tīkla dalībnieku kopējais eksporta apjoms ir 18-27,99 miljoni euro.
 

-

Lai veicinātu publiskā, privātā un akadēmiskā sektora sadarbību projekta mērķu sasniegšanā, kā arī izvērtētu mērķu atbilstību nozares attīstības vajadzībām, rosinām iekļaut kā kvalitātes kritēriju atbalsta vēstuli projekta iesniedzējām no nozares ministrijas/-ām, kas paredz tās atbalstu un iesaisti sadarbības tīkla aktivitāšu īstenošanā un sadarbību projekta mērķu sasniegšanā.

DAIF Latvija uzskata, ka šādas normas iekļaušanas praktiskais pienesums ir būtisks, jo jau šobrīd nozaru ministrijas, kā Aizsardzības ministrija, Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, īsteno sadarbību ar atbilstošo nozaru nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv gan komersantus, gan pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas.

Tieši šādā veidā, sadarbojoties nozaru ministrijām ar organizācijām, kas apvieno komersantus un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas,  tiek plānota un īstenota industriālo ekosistēmu attīstība atbilstoši gan nacionālajām, gan ES līmeņa noteiktajiem virzieniem.

Projekta iesniedzējs līdz ar projekta pieteikumu iesniedz atbalsta vēstuli no nozares ministrijas par sadarbību projekta ietvaros. – 10 punkti