Atzinums

Biedrība "Zaļā brīvība" sniedz atzinumu Vides konsultatīvās padomes vārdā.

Vides konsultatīvā padome (turpmāk – VKP) ir iepazinusies ar Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) sagatavoto Ministru kabineta Rīkojuma projektu “Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam” (turpmāk – rīkojuma projekts).

Balstoties uz Ministru kabineta noteikumu  Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”  11. pantu, ņemot vērā, ka rīkojuma projektā ietvertajām izmaiņām var būt būtiska ietekme uz vidi un sabiedrības interešu aiztāvības iespējām (skatīt pamatojumu zemāk) lūdzam KEM rīkojuma projektam nodrošināt sabiedrisko apspriešanu un līdz tās noslēgšanās brīdim pārtraukt rīkojuma projekta tālāku virzību.

Lai gan VKP atbalsta grozījumu pamata mērķi – nodrošināt valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu, darbības efektivitāti, optimizāciju un birokrātijas mazināšanu – rīkojuma projektā un tā anotācijā nav pievērsta pietiekama uzmanība tam, kā un cik kvalitatīvi pēc Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – EVA) pievienošanas Valsts vides dienestam (turpmāk – VVD) tiks nodrošināta viena no EVA kā augstāk stāvošas iestādes pamatfunkcijām: izskatīt Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes izdoto administrīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas iesniegumus.

Orhūsas konvencijas 9. panta pirmā daļa nosaka, ka “gadījumos, kad Puses paredz pārskatīšanu tiesu iestādē, tās nodrošina, lai attiecīgajai personai būtu pieejama arī ātra, ar likumu noteikta procedūra, kas ir bezmaksas vai nav saistīta ar pārāk lielām izmaksām un saskaņā ar kuru lūgumu atkārtoti izskata kāda valsts iestāde vai izskata neatkarīga un objektīva institūcija, kas nav tiesa.”  

Līdz šim šo funkciju pēc vides nevalstisko organizāciju pieredzes EVA ir pildījusi kompetenti, nodrošinot, ka tehniskos noteikumus un citus administratīvos aktus jebkura persona var apstrīdēt augstāk stāvošā instancē vēl pirms tiesas. Par to zināma mērā liecina arī EVA publicētā statistika par apstrīdētajiem administratīvajiem aktiem no 2020. gada līdz 2024. gadam, kurā redzams, ka no 2020. gada līdz 2024. gadam Vides pārraudzības valsts birojs (Šobrīd – EVA) ir izdevis 340 administratīvos aktus par apstrīdētajiem vides institūciju (VVD un DAP) izdotajiem administratīvajiem aktiem.[1] Vien 2024. gadā no 68 pārsūdzētajiem administratīvajiem aktiem 16 administratīvos aktus EVA ir atcēlusi, atcēlusi daļā vai grozījusi. Līdz šim, lai gan atzīstamas un saprotamas ir EVA un Valsts vides dienesta darbinieku atalgojuma, darbinieku mainības un cilvēkresursu kapacitātes problēmas, EVA ir bijusi nepieciešamā ekspertīze šīs funkcijas veikšanai un pietiekoša institucionāla neatkarība no sākotnējo administratīvo aktu izdodošās iestādes, lai nodrošinātu objektīvu vērtējumu. Par to liecina arī EVA publicētā informācija par pārsūdzēto administratīvo aktu virzību administratīvās tiesas instancēs no 2020. gada līdz 2024. gadam, kas parāda, ka kopumā vairāk nekā 90 % gadījumos tiesu nolēmumi ir vides aizsardzības sistēmai labvēlīgi.[2] Nākotnē, līdz ar izmaiņām likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” atbildīgā iestāde (šobrīd EVA) pēc ietekmes uz vidi novērtējuma noslēgšanās būs atbildīga par gala lēmuma pieņemšanu par paredzētajām darbībām (tostarp enerģētikas, transporta un cita veida infrastruktūras izveidi), līdz ar to iestādes atbildība pieaugs. Tāpēc, īstenojot iestāžu apvienošanu, ir kritiski svarīgi nodrošināt un skaidri demonstrēt, ka un kā arī turpmāk sabiedrībai būs pieejami objektīvi, kompetenti, no apstrīdamā administratīvā akta izstrādātājiem, politikas un nozaru ietekmes neatkarīgi apstrīdējumu izvērtējumi. Tie ir būtiski arī, lai nepārslogotu tiesu sistēmu, jo tiesas, atšķirībā no EVA darbiniekiem, nav speciālisti vides jautājumos, tāpēc iedziļināšanās specifiskos, ar vidi saistītos jautājumos prasa papildu ekspertīzi un ir laika un resursu ietilpīga. Šobrīd rīkojumu projekta anotācijā augstāk minētie aspekti nav vērtēti un aprakstīti.

Lūdzam KEM rīkojuma projekta anotācijā skaidrot:
1. Tieši kādā veidā augstāk minētie apstrīdējumu iesniegumi tiks vērtēti: kura iestādes struktūra to darīs, kādu administratīvo resursu ir paredzēts tam atvēlēt, kā tiks nodrošināta vērtētāju neatkarība un pietiekoša vērtējumu kvalitāte, lai nepieaugtu pārsūdzību tiesvedību skaits?
2. Anotācijā minēts “… saskaņā ar Klimata un enerģētikas ministra 2024. gada 31. janvāra rīkojumu Nr. 1-2/2 “Par Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvās padomes nolikuma apstiprināšanu” ir izveidota Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvā padome, kas nodrošina nozares sociālo un sadarbības partneru regulāru līdzdalību būtisku jautājumu risināšanā.”.  Kā konsultatīvās padomes esamība (padomes sastāvu apstiprina ministrs) atsver EVA un VVD apvienošanas rezultātā potenciāli apdraudētās iedzīvotāju tiesības uz neatkarīgu, kvalitatīvu iestādes lēmuma izvērtējumu?
3. Lūdzam skaidrot, kāpēc, ņemot vērā augstākminēto, anotācijā ir norādīts, ka tiesību aktam nav ietekmes uz Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām (Orhūsas konvenciju)?

VKP ieskatā anotācijā ietvertais skaidrojums tam, ka “sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas” augstāk minētos aspektus un potenciālos riskus ir ignorējis pilnībā, šauri vērtējot tikai apvienošanas ieguvumus, tāpēc rīkojuma projektam sabiedriskā apspriešana ir piemērojama obligāti.


[1] https://www.eva.gov.lv/lv/media/6405/download?attachment
[2] https://www.eva.gov.lv/lv/media/6408/download?attachment

-