Atzinums

Likumprojektā attiecībā uz grozījumiem Krimināllikuma 84.panta ceturtās daļas un Krimināllikuma 84.¹ panta ceturtās daļas sankcijā nepieciešams ietvert atsauci uz papildsodu “konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas”, lai salāgotu regulējumu ar Krimināllikuma 190.1 pantā paredzētajām sankcijām.

-

Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka 2024. gada 11. aprīļa sēdē ģenerālprokurors vērsa valdības uzmanību, ka strauji pieaugošo kriminālprocesu skaita dēļ, kas objektīvi ir saistīts ar noteikto sankciju kontroli un pārkāpumu atklāšanu, pastāv būtiski riski izdarīt savlaicīgu izmeklēšanu un panākt ātru un efektīvu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, kā arī nodrošināt motivēta personāla attīstību. Līdz ar to tika ierosināts apsvērt iespēju par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu paredzēt kriminālatbildību, ar nosacījumu, ja preču vērtība ir lielāka par 10 000 EUR. 

Likumprojekta anotācijā ir skaidrots, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673 (turpmāk - Direktīva) 3. panta 1. punkta a) – i) apakšpunktā ir uzskaitīti iespējamie Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu veidi, kas dalībvalstīs ir atzīstami par noziedzīgiem nodarījumiem.

Vienlaikus Direktīvas 3. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalstis var paredzēt, ka šāda rīcība nav noziedzīgs nodarījums:
a) ja šā panta 1. punkta a), b) un h) apakšpunktā uzskaitītā rīcība ietver līdzekļus vai saimnieciskos resursus, kuru vērtība ir mazāka nekā 10 000 EUR;
b) ja šā panta 1. punkta d)–g) un i) apakšpunktā uzskaitītā rīcība ietver preces, pakalpojumus, darījumus vai darbības, kuru vērtība ir mazāka nekā 10 000 EUR.

Attiecīgi, uzsverot pastāvošo ģeopolitiski sarežģīto situāciju sankciju pārkāpumu jomā, kā arī būtisko izmeklēšanas resursu trūkumu un konstatētos riskus izdarīt savlaicīgu izmeklēšanu visos uzsāktajos kriminālprocesos, ar likumprojektu tiek piedāvāts izmantot Direktīvā piedāvāto rīcības brīvību, kas pieļauj par atsevišķiem Direktīvas 3. panta 1. punktā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja minētā rīcība nepārsniedz 10 000 EUR apmēru, piemērot administratīvo atbildību. 

Iekšlietu ministrija, iepazīstoties ar likumprojekta anotāciju, ir secinājusi, ka, neskatoties uz Krimināllikumā spēkā esošo normu, kas šobrīd paredz atbildību par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu, proti, neaprobežojot dispozīciju ar apmēriem vai citām kvalificējošām pazīmēm, Valsts ieņēmumu dienesta konstatētais pārkāpumu skaits, kas saistīti ar sankciju neievērošanu, saglabājas augstā līmenī.  Kā tas izriet no likumprojekta anotācijas, tādējādi netiek sasniegts Kriminālprocesa likuma 1. pantā ietvertais mērķis atturēt personas no sektorālajām sankcijām pakļauto preču ievešanas (importēšanas) un izvešanas (eksportēšanas).

Iekšlietu ministrijas ieskatā, ja ir konstatējams, ka ar Krimināllikumā spēkā esošo regulējumu netiek sasniegts Kriminālprocesa likuma 1. pantā ietvertais mērķis atturēt personas no nozieguma izdarīšanas, drīzāk ir jāuzsāk diskusija par noteiktā soda apmēra paaugstināšanu, nevis jārisina konstatētais ar dekriminalizācijas procedūras palīdzību.

Turklāt, Iekšlietu ministrija norāda, ka izmeklēšanas resursu trūkums un līdz ar to konstatētais risks saistībā ar savlaicīgu izmeklēšanu visos uzsāktajos kriminālprocesos, nevar būt par pamatu dikriminalizācijas procedūrai. Attiecīgi minēto problēmjautājumu risināšanai būtu izmantojami citi līdzekļi, piemēram, nosakot pārkāpumu atklāšanas prioritātes atkarībā no konstatētajām sankciju pārkāpumu tendencēm.

Vienlaikus norādām, ka atsevišķu sankciju pārkāpumu dekrimnalizācija, kas konkrētajā gadījumā paredz administratīvās atbildības noteikšanu par minētajiem pārkāpumiem, nemazinās Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu skaitu, jo atbilstoši likumprojektam  “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (24-TA-2318) administratīvā pārkāpuma procesu par "Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm" veic Valsts ieņēmumu dienests. 

Ievērojot iepriekš minēto, Iekšlietu ministrija neatbalsta likumprojekta virzību piedāvātajā redakcijā, jo Iekšlietu ministrijas ieskatā likumprojekta anotācijā iezīmētie mērķi ar likumprojektā noteikto netiek sasniegti un tos var sasniegt ar citiem līdzekļiem.
Turklāt, vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienestam jebkurā gadījumā ir jāveic visu ievedamo preču pārbaudes, lai konstatētu to ievešanas pieļaujamību.


 

-

Kā tas izriet no likumprojekta anotācijas, pamata iemesls piedāvātājiem grozījumiem Krimināllikumā, papildinot to ar 84.¹pantu ir saistīts ar problēmsituāciju, kas ir izveidojusies Valsts ieņēmumu dienestā gan attiecībā uz izmeklēšanas resursu trūkumu, gan attiecībā uz iespēju nodrošināt savlaicīgu kriminālprocesu izmeklēšanu par sankciju pārkāpumiem. Attiecīgi tiek piedāvāts izmantot Direktīvas 3. panta 2. punktā noteikto rīcības brīvību par atsevišķiem Direktīvas 3. panta 1. punktā ietvertajiem noziedzīgajiem nodarījumiem piemērot administratīvo atbildību, ja attiecīgā rīcība nepārsniedz 10 000 EUR apmēru.

Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka, ievērojot valstī konstatētos riskus sankciju noziegumu efektīvas izmeklēšanas jomā, tika secināts, ka par Direktīvas 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas ietver aizliegumu tirgot, importēt, eksportēt, pārdot, pirkt, nodot, pārvest tranzītā vai transportēt preces, kā arī sniegt starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, turpmāk nebūtu lietderīgi personu saukt pie kriminālatbildības, ja minētā rīcība ietver preces, pakalpojumus, darījumus vai darbības, kuru vērtība ir mazāka nekā 10 000 EUR. Tādējādi Krimināllikuma 84.¹ panta pirmajā daļā tiek noteikts, ka par iepriekš minēto darbību izdarīšanu personu turpmāk būs iespējams saukt pie kriminālatbildības tikai tad, ja minētās darbības ir izdarītas ievērojamā apmērā.

Iekšlietu ministrija savas kompetences ietvaros ir izvērtējusi Tieslietu ministrijas izstrādāto Krimināllikuma 84.¹ panta pirmo daļu  un norāda, ka piedāvātajā redakcijā termini "iegādāšanās", "realizācija", "starpniecības pakalpojumu sniegšana", "tehniskās palīdzības vai citu ar minētajām precēm saistītu pakalpojumu sniegšana", būtībā neattiecas tikai uz tādām darbībām, kas varētu tikt īstenotas tikai un vienīgi ārējas robežas šķērsošanas laikā. Attiecīgi rodas jautājums, vai piedāvātā likumprojekta 2.panta redakcija skar tieši Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci un līdz ar to arī tā resursu iesaisti. Vēršam uzmanību, ka iegādāties un realizēt sankcionētās preces, kā arī sniegt pakalpojumus saistībā ar minētajām precēm var arī valsts iekšienē, līdz ar ko šādu darbību kontrole attiecīgi būs ārpus Valsts ieņēmuma dienesta kompetences tvēruma. 

Vienlaikus likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka praksē pārkāpumi attiecībā uz sankcijām pakļautajām precēm pamatā tiek konstatēti, preces faktiski pārvietojot vai paredzot to pārvietošanu pāri valsts ārējai robežai, t.i. Eiropas Savienības robežai ar trešajām valstīm. Taču no likumprojektā ietvertās Krimināllikuma 84.¹ panta pirmās daļas redakcijas minētais secinājums neizriet, jo sods ir paredzēts par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces. Tātad gramatiski lasot normu, minētais attiecas uz ārējo un iekšējo robežu.  

Ievērojot minēto, ja tiek atbalstīta turpmāka likumprojekta virzība Tieslietu ministrijas konceptuālajā piedāvājumā, proti, noziegumu dekriminālizācija Valsts ieņēmumu dienesta resursu pasargāšanas dēļ, Iekšlietu ministrija lūdz izteikt Krimināllikuma 84.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"Par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts ārējai robežai sankcijām pakļautās preces, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā.".

Piedāvātā redakcija attiecīgi ir vērsta uz konstatētās problēmsituācijas risināšanu tieši Valsts ieņēmumu dienestā.
Attiecīgi lūdzam precizēt arī likumprojektā ietverto Krimināllikuma 84.¹ panta otro daļu, kā arī likumprojekta anotāciju. 
 

"Par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts ārējai robežai sankcijām pakļautās preces, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā.".

Direktīvas 3. panta 2. punkta pēdējais teikums nosaka, ka dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka robežvērtību 10 000 EUR vai lielākā apmērā var sasniegt ar tādu rīcību virkni, kas uzskaitītas šā panta 1. punkta a), b) un d)–i) apakšpunktā un kas ir saistītas un tāda paša veida, ja minēto rīcību ir veicis viens un tas pats pārkāpējs.

Likumprojekta anotācijā ir norādīts "Turklāt jāņem vērā, ka atbilstoši Direktīvas 3. panta 2. punktā noteiktajam iepriekš minēto robežvērtību 10 000 EUR apmērā var sasniegt arī savā starpā saistītu darbību virkne, ja tās ir veikusi viena un tā pati persona. Iepriekš minētais atbilst krimināltiesību teorijā nostiprinātajam atsevišķa turpināta noziedzīga nodarījuma pazīmēm, ko veido vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kopēju mērķi, ja tās aptver vainīgās personas vienots nodoms, tāpēc savā kopumā tās veido vienu noziedzīgu nodarījumu (KL 23. panta trešā daļa).".

Vēršam uzmanību, ka sankciju galvenais mērķis ir panākt, lai tie, pret ko tās vērstas, mainītu savu politiku vai rīcību, un to nolūks ir sekmēt ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanu. Attiecīgi ekonomiskās sankcijas ir domātas:
- lai efektīvi vājinātu attiecīgās valsts tautsaimniecību un ekonomiku, neļaujot attiecīgajai valstij turpināt agresiju;
- kā arī neļaut konkrētām precēm un pakalpojumiem nonākt attiecīgajā valstī, tādējādi novēršot iespēju tai izmantot minētās preces un pakalpojumus agresijas īstenošanā izmantotajās tehnoloģijās.

Iekšlietu ministrijas ieskatā Tieslietu ministrijas anotācijā sniegtais skaidrojums, ka Direktīvas 3.panta 2.punkta pēdējā teikumā paredzētais ir aptverts ar Krimināllikuma 23. panta trešajā daļā atsevišķa turpināta noziedzīga nodarījuma pazīmēm, ir diskutabls, jo, pirmkārt, atbilstoši likumprojekta izstrādātajai Krimināllikuma 84.¹panta pirmajai daļai sankcionēto preču realizācija, nesasniedzot 10 000 EUR apmēru, nebūs uzskatāma par noziedzīgu darbību, otrkārt, varētu rasties problēmas ar nodoma pierādīšanu, jo ne visos gadījumos komersants būs realizējis preces ar mērķi atbalstīt sankcionētās valsts agresiju vai palīdzēt tai izmantot konkrētās preces/pakalpojumus agresijā izmantoto tehnoloģiju ražošanā. 

Līdz ar to likumprojekts attiecīgi ir papildināms ar precīzu regulējumu, kas izriet no Direktīvas 2024/1226 3. panta 2. punkta pēdējā teikumā esošās prasības, tādējādi liedzot iespēju apiet sankcijas un izvairīties no kriminālatbildības, ļaunprātīgi izmantojot sankciju dekriminalizācijas ietvaros piedāvāto risinājumu.

-

Lūdzam pašreiz likumprojekta anotācijā ietverto terminu “militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas” un tā skaidrojumu ietvert Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (24-TA-2318), lai termina saturs tiktu atklāts arī ārējā normatīvajā aktā, nevis tikai likumprojekta anotācijā.
          Anotācija ir tiesību akta palīgavots, kas tiesību piemērotājam var palīdzēt iztulkot tiesību normas. Krimināltiesību sistēmā nebūtu pieļaujama konkrētu preču KN kodu vai skaidrojuma ietveršana likumprojekta anotācijā, lai piemērotu kriminālatbildību, atsaucoties uz Krimināllikuma normu un anotācijā minētām pazīmēm (konkrētu preču saraksts vai termina, kas aptver noteiktu preču grupu vai kategoriju, skaidrojums). Vēršam uzmanību uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024.gada 27.februāra spriedumā lietā Nr. A420214322, SKA-335/2024 iekļauto atziņu, ka “.. vispārsaistoša ir likumdevēja pieņemtā tiesību norma, nevis attiecīgā likumprojekta izstrādātāju sākotnējais nodoms, kuru atspoguļo likumprojekta anotācija, tostarp arī gadījumos, ja tiesību normas teksta formulēšanā pieļauta kļūda vai neveiksmīgi izteikts likumprojekta izstrādātāju nodoms. Pretēji likuma tekstam nevar kā tiesību normu konstatēt un piemērot likumprojekta izstrādātāju nodomu, kas ietverts tikai likumprojekta anotācijā. Tas būtu pretēji tiesiskās noteiktības un paredzamības principam”.
 

-

Likumprojekta anotācijas sadaļā par Krimināllikuma 84.¹ panta otro daļu noteikts, ka “Visbeidzot ar jēdzienu “militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas” saprotamas ES regulās minētās preces, piemēram, Regulas 833/2014 VII pielikuma A daļā, kurā iekļauti tikai preču apraksti ar raksturlielumiem, un VII pielikuma B daļā uzskaitītās preces (šis uzskaitīto preču saraksts ir indikatīvi apzināts uz likumprojekta izstrādes brīdi un tas nav izsmeļošs un laika gaitā var mainīties):”.

Aicinām papildināt likumprojekta anotāciju ar atsauci uz citām Eiropas Savienības regulām par ierobežojošajiem pasākumiem, jo šāda redakcija var radīt maldīgu priekšstatu saistībā ar vienu ierobežojošo pasākumu režīmu.

         Vienlaikus likumprojekta anotācijas sadaļā par Krimināllikuma 84.¹ panta otro daļu noteikts, ka “Ņemot vērā visu iepriekš minēto, KL 84.1 panta otrajā daļā ietvertais jēdziens “militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas” ietver: 1) preces, kas uzskaitītas Regulas 833/2014 VII pielikuma A un B daļā, kā arī Regulas 833/2014 XI un XX pielikumā (likumprojekta anotācijā sniegts vien indikatīvs preču saraksts);”.
Aicinām papildināt anotāciju arī ar citām atsaucēm uz Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu regulām, jo anotācijā ir ietvertas atsauces tikai uz regulām, kas vērstas pret Krievijas Federāciju, bet neaptver, piemēram, pret Baltkrieviju vērstos ierobežojošos pasākumus.

 

-

Likumprojekta anotācijas sadaļā, kurā skaidrots izstrādātā Krimināllikuma 84.¹ panta pirmās daļas saturs noteikts, ka “Vienlaikus KL 84.1 pantā tiek lietoti arī tādi jēdzieni kā preces un pakalpojumi. Šajā sakarā norādāms, ka jēdziens “preces” KL 84.1 panta izpratnē ietver, piemēram, tādas preces, kā militāras tehnoloģijas, ekipējums, programmatūras un tehnoloģijas, kas ir iekļautas Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā, kuru Padome pieņēma 2023. gada 20. februārī (8), vai ir uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/821 (9) I un IV pielikumā u.c.”.
Aicinām izvērtēt attiecīgā skaidrojuma svītrošanu no šīs anotācijas sadaļas, ņemot vērā, ka saistībā ar iepriekšminētajām precēm un tehnoloģijām būtu piemērojama Krimināllikuma 84.¹ panta otrā daļa.
 

-

Likumprojekta anotācijas sadaļā “Pašreizējais novērtējums” noteikts, ka “Pantā ietvertā tiesību norma ir uzskatāma par blanketu normu, jo tajā nav norādītas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, bet tās atrodamas citos tiesību aktos vai vispārinātā, aprobētā tiesu praksē, šajā gadījumā – Eiropas Savienības regulās, piemēram, Padomes 2014. gada 31. jūlija regulā (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk — Regula 833/2014),Padomes 2014. gada 17. marta regulā (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (turpmāk – Regula 269/2014) u.c.”
Aicinām papildināt uzskaitījumu arī ar norādēm uz citiem Eiropas Savienības noteiktajiem ierobežojošo pasākumu režīmiem, piemēram, Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, kā arī ietvert norādi par citu sankciju režīmu, kuri var tikt skarti ar iecerētajiem grozījumiem, esamību.
 

-