Atzinums

LDTA uztur kategoriskus iebildumus pret Likumprojekta tālāku virzību piedāvātajā redakcijā. Piedāvātais risinājums pēc būtības nav vērsts pret ārkārtas peļņu, bet gan ievieš slēptu pārdošanas cenas regulēšanu, kas ir pretrunā ar brīvā tirgus ekonomikas un tiesiskas valsts pamatprincipiem.
Aicinām ņemt vērā šādus konceptuālus, juridiskus un ekonomiskus iebildumus:
1. Likumprojekta darbības termiņa neesamība: Lai gan Likumprojekta 2. panta otrā daļa un anotācija norāda uz instrumenta "terminētu" dabu, pašā Likumprojektā (Pārejas noteikumos) nav iestrādāts konkrēts termiņš tā darbībai. Šādas ārkārtas tirgus iejaukšanās ieviešana uz nenoteiktu laiku nav pieļaujama un pārkāpj tiesiskās paļāvības un samērīguma principus.
2. Prima facie neatbilstība Latvijas Republikas Satversmei: Likumprojekts satur saskatāmus Satversmes 1., 91. un 105. panta pārkāpuma riskus. Mākslīga maržas ierobežošana nozarei, kuras vēsturiskā rentabilitāte ir kritiski zema, ir nesamērīga īpašuma tiesību ierobežošana. Anotācijā ietvertais apgalvojums par ierobežojuma samērīgumu ir pretrunā ar pašas anotācijas 2.2.2. punktā atzīto faktu, ka regulējuma dēļ "atsevišķas uzpildes stacijas ar zemu peļņas maržu varētu tikt slēgtas". Likumdevējs nedrīkst apzināti virzīt normatīvo aktu, kas paredzami iznīcinās legāli strādājošus, godprātīgus reģionālos komersantus, tādējādi samazinot konkurenci.
3. Metodoloģiskās nepilnības un pretējs efekts likuma mērķim
Kotāciju nesakritība: Ekonomikas ministrija paredz izmantot nedēļas ICE vidējās vērtības, taču norēķiniem par degvielas piegādēm atskaites punkts ir Plattz. Pie tam degvielas tirgotāju reālie piegādes līgumi bieži ir bāzēti uz atšķirīgiem periodiem (piemēram, 3 dienu, 7 dienu, 2 nedēļu vai mēneša vidējo cenu). Šī strukturālā nesakritība nozīmē, ka valsts "aprēķinātā" iepirkuma cena atšķirsies no reālās, atsevišķos periodos radot tirgotājiem tiešus, ar likumu uzspiestus zaudējumus.
Cenu nesamazināšanās brīvajā tirgū: Lai kompensētu augstākminētos metodoloģiski radītos zaudējumus, mazumtirgotāji būs spiesti turēt augstāku cenu brīžos, kad globālo kotāciju krituma dēļ cena varētu strauji samazināties. Tādējādi Likumprojekts ilgtermiņā bremzēs cenu kritumu degvielas uzpildes stacijās, kas ir tiešā pretrunā ar likuma deklarēto mērķi aizsargāt patērētājus.
Procesa necaurskatāmība: Līdz pat šim brīdim nozares pārstāvji nav iepazīstināti ar "orientējošās mazumtirdzniecības cenas" aprēķina gala kalkulācijām. Nav pieļaujama tāda normatīvā akta virzība, kura galvenā formula un ietekme uz komercdarbību vēl nav zināma pašai nozarei.

-

Iebilstam pret 2. panta pirmajā daļā noteikto mērķi: "rodot papildu finanšu līdzekļus valsts fiskālo vajadzību nodrošināšanai". Šāds mērķis norāda uz fiskālā sloga pārnešanu uz vienu konkrētu tautsaimniecības nozari. Papildu ieņēmumu ģenerēšana valsts budžetam nevar tikt izmantota kā leģitīms pamats ārkārtas iejaukšanās mehānismam brīvajā tirgū.

-

Iebilstam pret 8. panta otrās daļas 3. punkta redakciju, kas pieprasa reģistrēt "faktisko mazumtirdzniecības cenu". Likumprojektā nav definēts šī lieluma agregācijas līmenis – vai datu iesniegšana attiecas uz katru atsevišķu darījumu (kas ir komerciāli sensitīva informācija un radītu nesamērīgu IT un administratīvo slogu), vai uz degvielas uzpildes stacijas nedēļas vidējo svērto cenu.

-

Kategoriski iebilstam pret 9. panta trešo daļu, kas paredz administrējošās iestādes izmaksas segt no drošības rezervju uzkrāšanas fonda (CSO) līdzekļiem. Ir nepamatoti un klaji netaisnīgi ar šo regulējumu ierobežot mazumtirgotāju ieņēmumus, vienlaikus uzliekot nozarei pienākumu finansēt pašu šī regulējuma birokrātisko administrēšanu. Ja valsts mērķis ir atvieglot izmaksu slogu patērētājam, racionālāk būtu samazināt CSO iemaksas, nevis novirzīt tās jaunu iestāžu funkciju apmaksai.

-

Iebilstam pret 12. panta redakciju. Ja Ministru kabineta (MK) noteiktā orientējošā cena ir zemāka par mazumtirgotāju faktiskajām izmaksām vai liedz gūt adekvātu atdevi, komersantiem zūd ekonomiskā interese un iespēja tirgot degvielu virs MK noteiktā sliekšņa (jo jebkurš pārsniegums pakļauts 100% konfiskācijai solidaritātes maksājuma veidā). Rezultātā mazumtirgotāji objektīvu un valsts radītu apstākļu spiesti ilgstoši turēs cenu tieši uz MK noteiktās cenas sliekšņa, lai minimizētu zaudējumus. Šāda likumsakarīga tirgus reakcija uz valsts noteiktiem "cenu griestiem" nav uzskatāma par apzinātu koordināciju, par kuru būtu jāziņo Konkurences padomei.

-

Anotācijā norādītās "bažas" par pārmērīgu peļņu ir nepamatotas. Saskaņā ar Konkurences padomes 2022. gada pētījumu par līdzīgu tirgus situāciju, aptuveni 93% no degvielas gala cenas veido komponentes (birža, nodokļi), kuras tirgotājs nevar ietekmēt. Cenu paralēlisms ir skaidrojams ar caurskatāma tirgus "inteliģento pielāgošanos", nevis aizliegtām vienošanām. "Aizdomas" nevar būt par tiesisku pamatu jaunu nodokļu instrumentu ieviešanai un īpašuma tiesību ierobežošanai. Turklāt anotācijā ietvertais arguments par izņēmumu piemērošanu (kur komersantam regulāri jāpierāda sava "nevainība", iesniedzot rēķinus un muitas deklarācijas Possessor) rada nesamērīgu birokrātisko slogu, kas ir pretrunā ar valsts politiku administratīvā sloga mazināšanā.

-